Grieķi mums ir izgriezuši pogas! Grieķija ir pilnībā izspiedusi Latviju no starptautisko mediju virsrakstiem, pilnībā pārņemot to negatīvās publicitātes smagumu, ko nes sev līdzi vārdu salikums «iespējamais valsts defolts».
Vērojot notikumus ap Grieķiju pēdējā pusgada laikā, nākas secināt, ka šo Pandoras lādi, ja tā reiz ir pasprukusi vaļā, ir ļoti grūti aizvērt. Neskatoties uz ilgstošu (iespējams, pārāk ilgstošu) diskusiju rezultātā izauklēto Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas Fonda palīdzības paketi 30+15 miljardu EUR apmērā, investoru trauksme turpina augt augumā, un grieķu valdības obligāciju riska prēmijas šaujas debesīs. Pašlaik Grieķijas valdības 5 gadu eiro obligāciju ienesīgums ir virs 12% gadā – daudz augstāks kā Latvijai (4.3%) un pat Ukrainai (7.2%).
No pirmā acu uzmetiena šādi tirgus novērtējumi šķiet pārspīlēti. Eiropa taču neļaus Grieķijai bankrotēt, jo tas izraisītu katastrofālu finansiālu un politisku notikumu ķēdes reakciju! Jāpērk? Ne tik strauji! Plika būšana Eirozonā vairs nespēj pārliecināt investorus. Un tam ir pamats, jo aina, kas atklājas, veicot Grieķijas ekonomikas analīzi, ir patiešām nožēlojama.
Pat uz krīzes smagi skartās Latvijas fona, Grieķija izskatās ļoti nelāgi. Šoreiz ne par grieķu mentalitātes grūto savietojamību ar «iekšējās devalvācijas» pasākumiem. Grieķijas problēmas pamatā ir ilgākā laika periodā pilnībā satriektā valsts konkurētspēja. Pāris cipari. Budžeta deficīts pat vislabākajos gados bija ap 4% no IKP (pērn 13.6%). Tekošais konts konstanti ir bijis ar deficītu, kas pēdējos 4 gados turas starp 10-15% no IKP. Tātad neglābj arī izslavētie (precīzāk - mītiskie) tūrisma ieņēmumi. Preču bilance, protams, ir vēl lielākā mīnusā. Preču eksporta praktiski nav – tas veido zem 10% no IKP, kas ir absolūti zemākais līmenis Eiropas Savienībā. (Latvijā tas ir ap 30% no IKP, kas arī ir salīdzinoši maz). Te, mūsuprāt, arī slēpjas situācijas smagums – Grieķija kaut ko līdzīgu konkurētspējai ir zaudējusi tik sen, ka te vairs nav ko atjaunot. Prasītā fiskālā konsolidācija tiešā veidā momentāni izsauks iekšējā patēriņa sabrukumu, bez cerības pārskatāmā nākotnē uzlabot valsts stāvokli caur pieaugušu konkurētspēju. Jau Latvijas gadījumā iekšējās devalvācijas ietekme, godīgi sakot, ir salīdzinoši neliela dēļ mūsu salīdzinoši nelielās eksporta bāzes. Kā jau minējām, Grieķijai tādas nav vispār.
Raksti par tēmu
Respektīvi, naudas aizdošana Grieķijai ar nosacījumu, ka tā mazina savus izdevumus, draud novest līdz situācijai, kad šis valsts stāvoklis kļūst arvien smagāks un nākotnē būs jāprasa vēl vairāk naudas. Bet naudu Grieķijai vajadzēs. Pat bez plānoto budžeta deficītu finansēšanas, nākamajos trīs gados dzēšas Grieķijas valsts obligācijas kopumā 80 miljardu EUR apjomā, nākamos piecos gados - 140 miljardi EUR apjomā. Tā ir gandrīz puse no kopējā Grieķijas parāda. Papildus ik gadu procentus jāmaksā aptuveni 10 miljardi EUR. Tas vēl pie «vecajām labajām» – zemajām likmēm. Glābēji (ES / IMF) draud sevi ievilkt nepārtrauktā, ilgstošā un nenormāli dārgā glābšanas operācijā. Tas nebūs kā mīļā miera labad atmest Latvijai pāris miljardus EUR. Jādomā, ka arī aizdevēji to apzinās, it īpaši, redzot investoru neticību Grieķijas spējai izdzīvot, kas izpaužas kā īstermiņa riska prēmijas tuvu 2000 bāzes punktiem.
Klajš spontāns defolts diez vai tiks pieļauts – tas patiešām nestu sev līdzi nenormālus sistēmiskos riskus. No otras puses turpināt aizbāzt grieķu naudas caurumus ir līdzīgi kā spēlmanim, kas jau ir parādā, aizdot vēl naudu, ticot tā spējai atspēlēties. Tāpēc, mūsuprāt, ir ļoti liela iespējamība, ka pārskatāmā perspektīvā notiks «kontrolēts» Grieķijas defolts un parāda restrukturizācija. Tās rezultātā investoriem, visticamāk, būs jārēķinās ar pamatsummas daļēju zaudējumu (haircut). Protams, ir pāris varianti, kā iespējams izmantot šo situāciju investīcijām. Tomēr ieteicams būt ļoti uzmanīgiem. Ļoti.
Kamēr šis rakstu gabals bija ceļā uz publicēšanu, reitingu aģentūra Standard&Poor’s pazemināja Grieķijas reitingu līdz spekulatīvajam. Turklāt, uzreiz par trīs pakāpēm…
