Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzlicis SIA TvshopEXTRA.lv izbeigt negodīgu komercpraksi, jo uzņēmums sniedz patērētājiem neatbilstošu informāciju par atteikuma tiesībām, bet gadījumos, kad patērētājs vēlas izmantot atteikuma tiesības, ietur līdz 50% no pirkuma summas, kas rada zaudējumus patērētājiem, informē PTAC.

PTAC par komersantu ir saņēmis 5 patērētāju sūdzības saistībā ar tā interneta vietnē veiktajiem pirkumiem.

Izvērtējot PTAC rīcībā esošos materiālus, PTAC secina, ka komersants patērētājiem sniedz neatbilstošu informāciju par atteikuma tiesībām; sniedz normatīvajiem aktiem neatbilstošu informāciju par atteikuma tiesību ierobežojumiem saistībā higiēnas apsvērumiem; noklusē informāciju par sūdzību izskatīšanas un ārpustiesas strīdu risināšanas kārtību; sniedz nepatiesu informāciju par savu juridisko adresi; nenodrošina iespēju saglabāt patērētājiem piedāvātos distances līguma noteikumus par maksāšanas, preču piegādes noteikumiem un piegādes termiņu.

Ministru kabineta 30. augusta sēdē atbalstīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas pastiprina patērētāja tiesību aizsardzību darījumos, kas tiek veikti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, vai gadījumos, kad tiek slēgts tā saucamais distances līgums, informē Ekonomikas ministrija.

MK noteikumu mērķis ir nodrošināt efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas. Tajos detalizēti atrunāta pirms līguma noslēgšanas patērētājam sniedzamā informācija, līgumos ietveramā informācija, kā arī definētas atteikuma tiesības. Vienlaikus regulējums paredz, kādos gadījumos patērētājs nevar izmantot atteikuma tiesības, piemēram, prece tiek izgatavota pēc patērētāja norādījumiem, ātri bojājas, preci, kuru veselības vai higiēnas dēļ nevar atdot atpakaļ.

Šodien apstiprinātie grozījumi MK noteikumos precizē to noteikumu daļu, kas paredz izņēmumus, uz ko neattiecas noteikumi – finanšu pakalpojumiem, līgumiem, ko sagatavojis notārs, tiesu izpildītājs vai tam pielīdzināma valsts amatpersona, kā arī azartspēlēm, izlozēm vai loterijām. Minētie izņēmumi ir noteikti, jo katru minēto nozari regulē speciālie normatīvie akti, kuros ir paredzētas daudz detalizētāks prasības.

Pārbaudot populārākos Latvijas interneta veikalus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja būtiskus pārkāpumus saistībā ar patērētāju maldināšanu par preču cenām un piemērotajām atlaidēm, informē PTAC.

Pēc vairāk nekā pusgadu ilga aktīva darba ar komersantiem PTAC secina, ka situācija ir uzlabojusies, tomēr vēl aizvien ir interneta veikali, kuros tiek piedāvātas nepārtrauktas atlaides un norādīto cenu un atlaižu patiesums ir apšaubāms. Patērētājiem ne vienmēr sniegta skaidra informācija par atteikuma tiesībām un preču pārbaudi atteikuma tiesību periodā, tādejādi ierobežojot to izmantošanu.

Šā gada 15. martā PTAC Starptautiskās patērētāju tiesību dienas ietvaros pievienojas patērētāju organizācijām visā pasaulē, lai aicinātu veidot digitālo pasauli, kurai patērētāji var uzticēties. Bieži vien atlaižu piedāvājumos patērētājiem nācies saskarties ar maldinošu informāciju par preces sākotnējo cenu vai ar īpašā piedāvājuma termiņa vairākkārtēju pagarināšanu, tāpēc viens no aspektiem, kuram īpaši pievērsta uzmanība, ir veids, kādā interneta veikali norāda preču cenas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA MP Latvija piemērojis naudu sodu 50 000 EUR apmērā, kā arī uzlicis pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi un aizliegt realizēt paredzamu negodīgu komercpraksi arī turpmāk.

PTAC konstatēja, ka SIA MP Latvija īstenotā komercprakse, aicinot patērētājus uz bezmaksas matu un galvas ādas, kā arī sejas kopšanas kosmētikas līdzekļu prezentāciju un tās ietvaros piedāvājot patērētājiem iespēju iegādāties matu un galvas ādas vai sejas kopšanas komplektu mājas lietošanai, ir negodīga jo:

- patērētājiem adresētajos pirkuma līguma piedāvājumos un noteikumos tiek noklusēta informācija par atteikuma tiesībām - to izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī netiek izsniegta atteikuma veidlapa. Šādas tiesības patērētājam tiek piešķirtas, jo patērētāja un SIA MP Latvija noslēgtie līgumi uzskatāmi par līgumiem, kas noslēgti ārpus patstāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietas

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā par konstatētajiem pārkāpumiem SIA "Animo Forti" ir piemērota soda nauda 10 000 eiro apmērā un uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi.

Uzņēmums SIA "Animo Forti" pārstāv pašmāju apavu zīmolu "Inch2".

PTAC sākot no 2019.gada kopumā saņēma 118 patērētāju sūdzības, tostarp no citu ES dalībvalstu patērētājiem, saistībā ar SIA "Animo Forti" īstenoto komercpraksi, patērētājiem neatmaksātu naudas summu ~ 21 000 eiro apmērā par neizpildītiem preču pasūtījumiem un atdoto preci Sabiedrībai atteikuma tiesību gadījumā.

Sabiedrības komercprakse tiek īstenota tīmekļvietnēs www.inch2.com (turpmāk - Vietne1) un www.inch2.online (turpmāk - Vietne2), kurās patērētājiem tiek piedāvātas somas un apavi, par to iegādi ar patērētājiem slēdzot distances līgumus.

Pašmāju apavu zīmols Inch2 sadarbojas ar Monako karalisko ģimeni 

Karaliskās ģimenes pārstāve Paulīne Dikruē (Pauline Ducruet) apavu zīmolam Inch2 no Latvijas...

Atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai SIA "Animo Forti" www.inch2.com maldina patērētājus par piedāvāto preču pieejamību vai to pieejamību noteiktajā termiņā, kā arī nepiegādā patērētājiem pasūtītās preces apsolītajā termiņā. Vienlaikus uzņēmums neievēro normatīvajos aktos noteiktos patērētāju samaksātās naudas summas atmaksas noteikumus gadījumos, kad patērētāji vienpusēji atkāpjas no noslēgtā līguma tādēļ, ka nav veikta preces piegāde, kā arī gadījumos, kad patērētājs izmanto normatīvajos aktos noteiktās atteikuma tiesības.

Papildus tam, patērētāju saziņa ar uzņēmumu ir apgrūtināta, SIA "Animo Forti" izteiktie solījumi par preces piegādi vai patērētāja samaksātās naudas atdošanu netiek pildīti. Uzņēmums arī izvairās no patērētāju sūdzību izskatīšanas (nav iespējams sazināties ar uzņēmumu) saistībā ar noslēgtajiem līgumiem.

Vienlaikus PTAC konstatēja, ka www.inch2.com un www.inch2.online darbojas un patērētājiem tiek sniegta iespēja izvēlēties un pasūtīt preces, kā arī uzņēmums labprātīgi nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tās īstenotās komercprakses www.inch2.com un www.inch2.online atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Izvērtēšanas laikā PTAC atklāja Sabiedrības darbībā virkni pārkāpumus:

- Sabiedrība Vietnē1 ir piedāvājusi un pārdevusi preces, kuru piegādi tā nevar nodrošināt;

- Gadījumā, kad patērētāji ir izmantojuši tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja prece nav piegādāta Sabiedrības apsolītajā termiņā, vai situācijā, kad patērētāji izmanto likumā noteiktās atteikuma tiesības, Sabiedrība nav ievērojusi normatīvajos aktos noteikto pienākumu veikt pirkuma maksas atmaksāšanu patērētājiem bez nepamatotas kavēšanās;

- Sabiedrība patērētājiem saistībā ar noslēgtajiem distances līgumiem nav nodrošinājusi efektīvas saziņas iespējas;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta iespēja saglabāt distances līguma noteikumus;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša informācija par patērētāja likumīgajām tiesībām, ja prece neatbilst līguma noteikumiem;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta informācija par preces atpakaļ atdošanas izmaksām;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša informācija par ārpustiesas strīdu risināšanas kārtību, kā arī nav norādīta elektroniskā saite uz strīdu risināšanu tiešsaistē (SIT) platformu;

- Vietnē1 un Vietnē2 speciālajiem cenu piedāvājumiem netiek norādīts to spēkā esamības termiņš (no - līdz).

Ņemot vērā, ka Vietnē1 un Vietnē2 un attiecībā uz jau noslēgtajiem līgumiem negodīga komercprakse vēl turpinās un saglabājas būtisks patērētāju interešu aizskāruma risks, PTAC nolēma - aizliegt negodīgu komercpraksi: patērētājiem piedāvāt un pārdot preces, kuru piegādi Sabiedrība apsolītajā termiņā nevar nodrošināt, nodrošināt patērētājiem naudas atmaksu par nepiegādātajām precēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un patērētājiem saistībā ar noslēgtajiem distances līgumiem nodrošināt efektīvas saziņas iespējas, kā arī uzlikt soda naudu 10 000 eiro apmērā.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Līdz šim pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem aptuveni 3000 cilvēku no jauna iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Savukārt aptuveni 1000 cilvēku ir precizējuši iepriekš iesniegtās gada ienākumu deklarācijas.

Šmite-Roķe sacīja, ka kopš septembra beigām VID ir izsūtījis aptuveni 43 000 vēstuļu, un to sūtīšana turpināsies līdz gada beigām.

VID vadītāja skaidroja, ka tādēļ kopsavilkumu un secinājumus par šo vēstuļu efektu vēl ir pāragri izdarīt, pirmie secinājumi varētu būt gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Šogad 23.septembrī VID sāka pakāpeniski uzrunāt tos cilvēkus, kuriem atbilstoši VID veiktajai datu analīzei ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par apgrozījumu kontā.

Saņemot vēstules, iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti augsta, tāpēc VID apkopojis biežāk uzdotos jautājumus un piedāvā uz tiem atbildes gan savā tīmekļvietnē, gan citos informācijas kanālos.

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Lielāko biroju ēku iznomātāji 8.martā ir nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru kabinetam, paužot bažas par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar obligāta attālinātā darba noteikšanu.

Vēstules autoru ieskatā šāds lēmums var ievērojami graut valsts ekonomiku, daudziem uzņēmumiem atņemot iespēju veikt savu pamatdarbību, bet biroju ēku iznomātājus atstājot bez jebkāda ienākumu avota. Jau pašlaik lielākā daļa biroju darbinieku strādā attālināti – uz birojiem nāk tikai tie darbinieki, kuru darba specifika neļauj darbu darīt attālināti.

Attālināta darba vietā nozare ierosina noteikt ierobežojumu – viens cilvēks uz 25 m2. Gadījumā, ja tomēr valdība lems par labu obligātam attālinātām darbam, nozare uzsver nomas maksas atbalsta mehānisma nepieciešamību.

Vēstules autori norāda, ka, aptaujājot lielāko biroju ēku iznomātājus Latvijā, secināts, ka jau pašreiz attālinātu darbu veic 70% līdz 90% biroja darbinieku. Katrs birojs jau šobrīd, ievērojot spēkā esošajā Ministru kabineta rīkojumā iekļautos darba devēja pienākumus, ir ieviesis savu politiku epidemioloģisko prasību nodrošināšanā, jo neviens darba devējs nevēlas, lai tā darbinieki saslimtu un nokļūtu pašizolācijā, kas vēl vairāk kavētu uzņēmuma darbu. Birojos ir ieviesti gan telpu dezinfekcijas pasākumi, nodrošināta distances ievērošana, maiņu darbs, masku lietošana, kā arī papildu informācijas aprite par ierobežojumu ievērošanu.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji.

Vai tas nozīmē, ka jau drīzumā sagaidīsim pilnu atlases procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm?

Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk

Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Policisti no brigādes, kas apkalpo Briseles Zaventemas starptautisko lidostu, atklātā vēstulē savai vadībai norādījuši uz sliktu drošības garantēšanu lidostā un tās tuvumā.

Trešdien publicēto atklāto vēstuli parakstījuši apmēram 100 no gandrīz 400 lidostas policijas darbiniekiem, ziņo Beļģijas mediji.

«Šī vēstule ir pirmās līnijas policistu vilšanās ar sliktu pārvaldību izpausme, nelaimes signāls nacionālo lidostu drošības pastiprināšanas vārdā,» teikts vēstulē.

Vēstules autori raksta, ka tā ir viņu «nelaimes signāls», kas norāda uz to, ka starptautiskās lidostas aizsardzība neatbilst tam līmenim, kādam vajadzētu būt 2016.gadā.

Viņi norāda, ka lidostas ēkas četri stāvi «ir ļoti pieejami jebkuram un katram», tostarp noziedzniekiem.

«Bija iesniegti daudzi ziņojumi, kas paredzēti terorisma apkarošanas dienestam, par nepieciešamību pārbaudīt pasažieru un citu aizdomīga izskata cilvēku personības,» atzīmēja policisti. Vēstulē izteikts pieņēmums, ka lidostā varēja būt iesūtīti teroristu izlūki, lai novērtētu tās drošības līmeni teroraktu plānošanai.