Kaut arī valsts vēl aizvien neuztver komersantus kā partnerus, nozarei mērķi lieli
To sarunā sarunā ar Dienas Biznesu, atskatoties uz Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) 20 gadu vēsturi, norāda LLA valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš. LLA biedru vidū šobrīd ir 26 uzņēmumi un juridiskās personas un 13 individuālie biedri.
Fragments no intervijas, kas publicēta 14. decembra laikrakstā Dienas Bizness:
Kā Latvijā strādājošās loģistikas kompānijas redz sevi tuvākā un tālākā nākotnē?
Lielā globālā vīzija – kaut mazliet Somijas un Holandes aizvietotājs.
Kuras plūsmas tad gribat viņiem noņemt?
Austrumu plūsmas. Proti, lielie Eiropas zīmoli, kas šobrīd brauc uz NVS, Centrālāziju, lielākoties izmanto Somijas vai Holandes piedāvātos loģistikas risinājumus – konsolidācijas noliktavas, marķēšanas pasākumus, fiskālās noliktavas utt. Ja paprasīsiet angļu uzņēmumiem, kā viņi šobrīd brauc uz Āziju, viņi norādīs uz Roterdamu un Holandi. Tas it kā liekas jocīgi – samērā ātri pārbrauc pāri jūrai, bet tad «peries» cauri visai Eiropai. Taču tā tas ceļš iegājies. Redzam, ka varam paņemt daļu no šīs plūsmas.
Vai šajā sadaļā valsts līdzdalība ir būtiska?
Vairāk normatīvu ziņā, kā arī attiecībā uz publisko infrastruktūru, kā pieminētajos Lietuvas intermodālajos termināļos. Publiskās infrastruktūras veidošana var izpausties dažādi ‒ gan kā fizisku centru būvniecība, gan kā informācijas sistēmu veidošana.
Kā ar pretējo virzienu – Austrumi‒Eiropa?
Ja strādā viens virziens, otru pieslēgt ir stipri vienkāršāk, jo abos virzienos var noslogot transportēšanas vienības. Viņi nešķiro Rīga vai Klaipēda, jo attālumu atšķirība ir smieklīgi maza, raugoties no Centrālāzijas.
Latvijas loģistiķiem ir vēl kādas ieceres?
Otrs ir nostiprināties kā Baltijas centram.
Kāds tam ir pamats, jo Lietuvā būvē daudz vairāk loģistikas centru?
Protams, bet te ir jautājums par tirgus sasniedzamību, jo aizvest preces no Lietuvas uz Tallinu būs stipri ilgāk nekā no Rīgas. No Latvijas vari nakts ietvaros nosegt trīs galvaspilsētas.
Ja izdari pasūtījumu šodien, līdz vakaram tas tiek komplektēts un nākamajā rītā jau ir visiem Baltijas pircējiem pie durvīm. Principā tiek panākta dienas piegāde, bet no Viļņas un Tallinas to izdarīt būs grūtāk. Tāpēc arī Rimi un Maxima centrālās distrubūcijas noliktavas ir šeit.
Vai līdz Rail Baltica (RB) izveidei te varētu notikt kas būtisks loģistikas jomā?
Varētu atnākt Laimes lācis, ar to domājot kādu lielo spēlētāju, plūsmu īpašnieku piemēram, China Merchants Group, Duisport vai DP World.
Visu interviju Grib atņemt kravas Somijai un Holandei lasiet 14. decembra laikrakstā Dienas Bizness.