Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Noslēgusies Visa grantu programma “She’s Next”, kurā 15 000 eiro grantu un uzņēmējdarbības apmācības viena gada garumā saņēma divas Latvijas uzņēmējas – veikala “NorthernGrip” īpašniece Beāte Korte Vītola un veikala “Rūme” īpašniece Lelde Ceplīte.

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labākas iespējas uzņēmumu īpašniecēm, vadot un attīstot savu biznesu. Sievietes–uzņēmējas no visas Baltijas bija aicinātas pieteikties programmai, kļūstot par vienu no četrām granta saņēmējām šajā reģionā.

Visa kā globāls maksājumu tīkls ar spēcīgu vietējo klātbūtni spēlē izšķirošu nozīmi, atbalstot Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu noturību. Visa vēlas stiprināt indivīdus, biznesa vidi un sabiedrību kopumā Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai veidotu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomisko vidi.

Iniciatīva tapusi sadarbībā ar Luminor banku un globālo mērķfinansējuma platformu IFundWomen. Četras sievietes Baltijā saņēma 10 000 eiro grantu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un 5000 eiro reklāmai medijos, kā arī viena gada dalību uzņēmējdarbības apmācību programmā. Lai uzņēmējas varētu pretendēt granta saņemšanai, bija jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam bija jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% uzņēmuma jāpieder sievietei.

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Noslēdzoties jauno uzņēmēju atbalsta programmai (ie)dvesma, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Stopiņu novadiem, izvēlētas deviņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori to īstenošanai saņems finansiālu atbalstu. Kopējais šogad piešķirto grantu apjoms ir 70 000 eiro.

Šogad grantu programmā (ie)dvesma tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits jaunu biznesa ideju attīstīšanai Pierīgā - 77. Visvairāk uzņēmēju ieceres un darbības jomas saistītas ar tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu ražošanu, e-platformu un aplikāciju izstrādi, kā arī tūrisma pakalpojumu un atpūtas vietu attīstīšanu. Vairākas idejas saistītas arī ar medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumiem, bērnu un pieaugušo izglītību un sporta aktivitātēm.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: "Četru gadu laikā grantu programmas ietvaros kopā ar Pierīgas pašvaldībām esam atbalstījuši jau teju 30 jaunos uzņēmējus, un tas ir labs sadarbības piemērs, kā kopīgi izdarīt vairāk, nekā katram atsevišķi. Ir liels prieks redzēt, ka ar katru nākamo gadu iesniegto ideju skaits kļūst arvien lielāks. Tas apliecina, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz aktīvu, pozitīvu un neatlaidīgu iedzīvotāju, kuri uzdrīkstas darīt to, kas pašiem patīk, un mērķtiecīgi izmanto pieejamos atbalsta mehānismus savu ideju īstenošanā. Lai arī visā pasaulē ekonomika Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvo lielas svārstības, vienlaikus tieši šobrīd ir radusies ļoti pateicīga augsne jauniem attīstības virzieniem, ilgtspējīgām idejām un straujākai izaugsmei, nekā tas būtu normālos apstākļos. Esmu pārliecināts, ka arī šī gada grantu saņēmēji šajā situācijā būs tikai ieguvēji, un saņemtais atbalsts palīdzēs vēl pārliecinošāk sasniegt savus biznesa mērķus."

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Ropažu un Stopiņu novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs programmā «(ie)dvesma» šogad ir pieaudzis līdz 80 000 eiro, informē AS SEB banka pārstāve Ieva Bethere.

Programmas «(ie)dvesma» grantus varēs saņemt gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Projektu pieņemšana sāksies 2. septembrī, bet jau šobrīd programmas īstenotāji aicina visus interesentus iepazīties ar konkursa nosacījumiem.

Grantu programmas aizsācējiem un iepriekšējā gada sadarbības partneriem - SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Siguldas novadiem, šogad pievienojušies arī Ropažu un Stopiņu novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no septiņām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un uzņēmumi, kuri ir dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem.

Eiropas fondu ērai jeb Kohēzijas politikai šogad tiek svinēti 30 gadi. ES naudas atdeve un efektivitāte ir atkarīga ne vien no projektu kvalitātes un ieviesēju godaprāta, bet arī no atbalsta piešķiršanas veida – naudu var aizdod ar atliktu maksājumu vai citiem atvieglotiem nosacījumiem, to var dāvināt (grants), biznesu var veicināt arī ar ne–finanšu atbalstu.

Šo atbalsta veidu pareiza «kompozīcija» bieži vien ir izšķiroša auglīgam projekta rezultātam. Viena no būtiskām ES atbalsta jomām ir biznesa veicināšana – ieguldījumu efektivitāte te ir īpaši aktuāla. Mūsu pieredze rāda, ka ilgtermiņā vislabāk strādā tie veicināšanas instrumenti, kur ir sabalansēti vairāki atbalsta veidi. Piemēram, grants kombinācijā ar izdevīgu aizdevumu dod lielāku atdevi un rada būtisku multiplikatora efektu, nevis tikai naudas dāvinājums vien.

Te vietā būtu pāris cipari – granta ietekme uz tautsaimniecību matemātiski ir 1 pret 1, proti, katrs dāvinātais eiro tautsaimniecībā ienes to pašu vienu eiro. Finanšu instrumentu gadījumā multiplikatora efekts ir kā minimums 1 pret 4, proti, katrs eiro sev piesaista vēl vismaz četrus, dažos gadījumos pat 1 pret 8 un vairāk. Labākais piemērs finanšu instrumentu efektam ir mūsu mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem – valdība programmas īstenošanai līdz šim piešķīrusi 16 miljonus eiro, Altum izsniegusi bankām garantijas vairāk nekā 60 miljonu eiro, savukārt bankas ar mūsu garantiju palīdzību hipotekārajos kredītos izsniegušas jau vairāk nekā pus miljardu eiro. Grantos šie 16 miljoni eiro būtu vienkārši uzdāvināti, un viss.

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Siguldas un Ķekavas novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs šogad ir pieaudzis līdz 60 000 eiro. Programmas (ie)dvesma grantus varēs saņemt gan jau strādājoši jaunuzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori.

Grantu programmas aizsācējiem SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt kādā no piecu pašvaldību teritorijām reģistrētie uzņēmumi, kuri dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem, kā arī šajās pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji, kuri vēlas īstenot savas biznesa idejas.

Maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un šogad plānots izsniegt vismaz sešus grantus. Granta līdzekļus varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Noslēdzoties SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Ķekavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novadu kopīgi rīkotās grantu programmas jauno uzņēmēju atbalstam (ie)dvesma otrajai sezonai, izvēlētas septiņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori saņems kopumā 58 tūkstoši eiro to īstenošanai.

SEB bankas grants 10 tūkstoši eiro apmērā piešķirts uzņēmumam Klean no Olaines, lai attīstītu lietotni, kurā klienti var pasūtīt uzkopšanas pakalpojumus gan dzīvojamām telpām, gan komerctelpām, kā arī izvērstu tīrīšanas pakalpojumu platformas darbību.

Jūrmalas pilsēta šogad atbalstījusi divus uzņēmējdarbības projektus. Grantu 6000 eiro apmērā saņems jūrmalnieks Argis Paeglis, un šie līdzekļi tiks ieguldīti uz videi draudzīgas un ilgtspējīgas saimniekošanas principiem balstītas viesu mājas Greenhouse apartments izveidē. Grants 4000 eiro apmērā piešķirts uzņēmumam Tautkrekls ikdienas valkāšanai piemērota tautastērpa ražošanai.

Savukārt Ķekavas novada domes grantu 8276 eiro apmērā saņems Dina Ose. Šis finansējums ļaus iegādāties jaunu ražošanas tehniku, lai paplašinātu karnevālu tērpu bērniem un pieaugušajiem ražošanu un eksportu.

Grantu projektu konkursā inovatīvu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam uzvarējuši seši Latvijas uzņēmumi, informē Aizsardzības ministrijā.

Grantu programmas konkursa ietvaros Aizsardzības ministrija piešķīrusi atbalstu SIA "Exonicus" neatliekamās medicīniskās palīdzības virtuālās realitātes apmācību treniņa simulatora izstrādei, SIA "Entangle" drošas komunikācijas sistēmas prototipa izstrādei, SIA "Zemgales Remonta Centrs" sertificētas kaujas transporta kapitālā remonta metodoloģijas izstrādei, SIA "SRC Brasa" sauszemes bezpilota platformu virzienbāku sistēmas izstrādei, SIA "Kronis" karavīru sausās uzturdevas gatavo pamatēdienu izstrādei, analīzei un pielāgošanai rūpnieciskai ražošanai, kā arī SIA "VAIROG EU" sertificētas kaujas munīcijas testēšanas un kvalitātes kontroles metodoloģijas izstrādei.

1. septembrī sāksies projektu pieņemšana grantu programmai "(ie)dvesma", ko īsteno "SEB banka" kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Stopiņu novadiem.

Programma norisināsies jau ceturto reizi, un tās mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Pierīgā. Finansējuma saņemšanai varēs pieteikties gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori, un kopējais pieejamo grantu apmērs šogad ir 70 000 eiro.

Maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un uz to varēs pretendēt gan privātpersonas, kas plāno uzsākt savu biznesu, gan arī jau esoši uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no sešām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem. Granta līdzekļus varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Labklājības ministrija 7.augustā atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro.

Grantu programma "Atspēriens" ir noskaidrojusi desmit 2020. gada finālistus un aicina sekot publiskai ideju vērtēšanai tiešsaistē.

Grantu programmas "Atspēriens" finālisti šogad ir:

SIA "Aptolux" - modulārie gaismas paneļi;

SIA "BeeSage" - attālināta bišu stropu uzraudzības sistēma;

SIA "ROBOEATZ" - robotizēts ātrās ēdināšanas restorāns;

SIA "getUgo" - transporta iekārtu attālinātas vadības platforma;

SIA "Dont Panic" - automatizēts roku dezinfekcijas stends;

SIA "Loranet" - lietu interneta tīkla izbūve dažādu skaitītāju attālinātai nolasīšanai;

SIA "BIMSynch" - papildinātās realitātes risinājums būvniecībā;

SIA "RockTerms" - vizualizācijas rīks viegli uztveramu lietošanas noteikumu un citu juridisku dokumentu izstrādei;

SIA "Xtimer" - sprinta laika mērīšanas sistēma sporta treniņu vajadzībām;

Ministru kabinetā apstiprināti Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu īstenošanas noteikumi.

Šīs programmas īstenošanu nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu mērķis ir pilnveidot sadarbību un uzlabot savstarpējās zināšanas un izpratni starp Latviju un Norvēģiju zaļo inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības jomās.

LIAA Norvēģijas finanšu instrumenta departamenta direktors Jānis Ločmelis uzsver, ka divpusējās sadarbības fonds ir laba iespēja, kā uzrunāt potenciālos sadarbības partnerus Norvēģijā. "Ar fonda atbalstu plānojam organizēt Latvijas uzņēmēju vizītes uz Norvēģiju, lai veicinātu dažādu kopprojektu attīstību starp Latvijas un Norvēģijas uzņēmējiem, kas ir viens no Norvēģijas grantu programmas mērķiem. Uzņēmējiem, kuri izrādīs interesi par šāda veida sadarbību, būs iespēja no fonda segt vizīšu izmaksas," tā J.Ločmelis.

Grantu programmā «Atspēriens» ir izvērtētas iesniegtās idejas un noteikti 10 finālisti, kuriem būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video, lai maija vidū tos nodotu publiskam sabiedrības balsojumam.

Balsot varēs vienu reizi dienā, izmantojot sociālā tīkla Facebook.com kontu. Ar sabiedrības balsojuma palīdzību tiks noskaidroti tie uzvarētāji, kas saņems līdz pat 12 000 eiro lielu atbalstu savas idejas attīstībai. Pie atbalstāmajām izmaksām tiek pieskaitīta telpu īre, ražošanas iekārtu iegāde un citas ar uzņēmējdarbības attīstību saistītas izmaksas, kā arī pirmo reizi programmas īstenošanas vēsturē – arī apgrozāmie līdzekļi. Lai uzvarētu konkursā, uzņēmējdarbības idejai jābūt inovatīvai un dzīvotspējīgai ilgtermiņā.

Grantu programmu «Atspēriens» administrē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju «Altum». Kopumā grantu programmā «Atspēriens» šī gada pavasara konkursā vērtēšanai tika iesniegti 35 pieteikumi.

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens".

Programmai līdz 5. jūlijam aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kas attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus.

Konkursa rezultātā Rīgas pašvaldība atbalstu sniegs vismaz 3 uzņēmumiem. Kopējais grantu apjoms programmas ietvaros ir 75 000 EUR.

Grantu programmā "Atspēriens" aicināti piedalīties uzņēmumi, kas nav vecāki par 5 gadiem. Uzņēmums, kas piesakās konkursā, var nebūt reģistrēts Rīgā, taču granta realizācija jāveic Rīgas administratīvajā teritorijā. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100% apmērā (atbalstāmajām izmaksām).

Pieteikumi elektroniskā veidā tiks pieņemti līdz 5. jūlijam (ieskaitot). Pieteikums, kas parakstīts ar e-parakstu, jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas pieejamas šeit.

Grantu programma «Atspēriens» ir noskaidrojusi desmit 2019. gada finālistus un aicina uz publisku ideju vērtēšanas pasākumu.

Finālistu idejas vērtēs: Aigars Rostovskis – augtskolas «Turība» īpašnieks, Renārs Zeltiņš – šovmenis un TV raidījumu vadītājs, Kitija Tigule – «Amadeus Latvija» valdes locekle un pārdošanas direktore Skandināvijā un Centrāleiropā, kā arī Edgars Grandāns – «Latvijas Mobilais Telefons» korporatīvo klientu dienesta vadītājs.

Ideju vērtēšanas pasākums notiks šā gada 24.oktobrī plkst. 18:00, Latvijas Universitātes Zinātņu mājas konferenču zālē «Alfa», Jelgavas ielā 3, Rīgā. Pasākumu apmeklēt ir aicināts ikviens interesents un līdzjutējs.

Grantu programmas «Atspēriens» finālisti šogad ir SIA ARConstruction, SIA DzĪB Pārvaldnieks, SIA EVLAB, SIA FOREN Technology, SIA KONG MOBILITY, SIA Luksts, SIA MOBIO, SIA ParVaiPret.lv, SIA Servix grupa un SIA SIZZAPP.

Kopš 2020. gada programma “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” Latvijā ir sniegusi būtiskus ieguvumus ekonomikai un reģionālajai attīstībai, īpaši zaļo inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un dzīves kvalitāti atbalstošo tehnoloģiju jomās.

Programma nodrošinājusi vairāk nekā 13 miljonu eiro finansējumu, veicinot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, palielinot konkurētspēju un ekonomisko aktivitāti gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, kā arī stiprinājusi uzņēmumu inovācijas spējas un ilgtspējīgu reģionālo attīstību Latvijā.

“Programma sniegusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā, kā arī Latvijas un Norvēģijas divpusējās ekonomiskās sadarbības stiprināšanā. Saņemto projektu skaits bija trīs reizes lielāks nekā sākotnēji plānotais finansējums, kas apliecina uzņēmumu vēlmi ieviest inovācijas un ieguldīt ilgtspējas stiprināšanā. Ne velti Latvija šobrīd ir Baltijas līderis virzībā uz ANO ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” uzsver LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Vēl līdz 30. septembrim turpinās projektu pieņemšana grantu programmai "(ie)dvesma", ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Stopiņu novadiem.

Programma norisinās ceturto reizi. Tās mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Pierīgā. Finansējuma saņemšanai var pieteikties gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori, un kopējais pieejamo grantu apmērs šogad ir 70 000 eiro.

Maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un uz to var pretendēt gan privātpersonas, kas plāno uzsākt savu biznesu, gan arī jau esoši uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no sešām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem. Granta līdzekļus varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei.

Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai valsts atvēl 30 miljonus eiro.

Šī atbalsta periods ir no šā gada 1.novembra līdz 31.decembrim.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) noteikumus par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Pēc EM sniegtās informācijas, grantam kvalificējas aptuveni 111 600 nodokļu maksātāji, tāpēc programma ieviešanai varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro.

Dīkstāves pabalsta minimālais apmērs būs 330 eiro 

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē...

EM informēja, ka, ieilgstot Covid-19 izraisītajai nedrošība un atkārtoti noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu pieejamību un spēju veikt saimniecisko darbību.

"Tiek ierobežota ne tikai uzņēmumu pelnīt spēja, bet arī tiek krasi samazināta to iespēja segt saimnieciskajā darbībā tekošos maksājumus, piemēram, darbinieku algas, rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Līdz ar to īpaši svarīgi valstij sniegt atbalstu, kas novērš Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem iepriekš aprakstīto situāciju un stabilizē apgrozāmo līdzekļu plūsmu," skaidroja ministrijā.

Dīkstāves pabalsti un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro 

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas...

Noteikumi paredz nodrošināt krīzes grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Šo atbalstu varēs saņemt Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie nodokļu maksātāji, sīkā (mikro), mazā un vidējā saimnieciskās darbības veicēji, lielie saimnieciskās darbības veicēji. Atbalstu saņems tie uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā.

Atbalsta pieejamā summa uzņēmumam noteikta 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts zivrūpniecības uzņēmumiem būs 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 120 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts tiks piešķirts vienreiz par šā gada novembri un decembri. Grantu nedrīkstēs apvienot ar citu valsts atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Grantu lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības nozares uzņēmumiem varēs piešķirt ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nenodod primārajiem ražotājiem un atbalsts nebūs balstīts uz tādu produktu cenu vai daudzumu, kuri iegādāti no primārajiem ražotājiem vai kurus attiecīgie uzņēmumi laiduši tirgū.

Lai saņemtu krīzes grantu programmas pieejamo atbalstu, uzņēmumam būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv". Iesniegumā būs jānorāda, ar uzņēmuma reģistrāciju saistītā informācija, atbalstam pieprasītā summa un šā gada augustā, septembrī un oktobrī bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi.

Granta saņemšanai būs atsevišķi jāapliecina, ka atbalsta periodā uzņēmuma apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā un atbalsts tiks izlietots apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai no iesnieguma iesniegšanas brīža līdz 2021.gada 31.martam.

Atbalstu varēs saņemt vienreiz līdz 2021.gada 15.janvārim par visu atbalsta periodu.

Atbalstu nevarēs saņemt, ja uzņēmums strādā lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē. Ar primāro lauksaimniecību tiek saprasta primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu.

Grantu nevarēs arī saņemt, ja uzņēmuma būs aktuāls nodokļu parāds virs 1000 eiro, kā arī gadījumā, ka ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī būs aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Ideja par sava biznesa uzsākšanu vai jau nodibināts uzņēmums ir vairāk nekā 8% Latvijas iedzīvotāju, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vēl 10% cilvēku grib uzsākt savu biznesu, taču vēl atrodas īstās idejas meklējumos. Abos gadījumos situācija ir līdzīga arī mūsu kaimiņos – Lietuvā 8% cilvēku ir nesen nodibinājuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to darīt, bet par īsto biznesa ideju prāto vēl 11%. Igaunijā mazliet vairāk cilvēku (13%) ir vai nu jau izveidojuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to izdarīt, bet savas biznesa idejas meklējumos ir 10% cilvēku.

“Tas, ka gandrīz piektā daļa, jeb 18% cilvēku domā par sava biznesa uzsākšanu vai ir nesen izveidojuši uzņēmumus, liecina par visai augstu uzņēmējdarbības garu Latvijas iedzīvotājos. Tomēr vienlaikus jānorāda uz galveno šķērsli, kas attur cilvēkus no starta biznesā – Latvijā tie ir administratīvie šķēršļi un nodokļu slogs. Puse no visiem aptaujātajiem ir teikuši, ka tuvākajā laikā par uzņēmējiem kļūt nevēlas, bet jauniešu auditorijā šis rādītājs ir krietni zemāks – 30%. Vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku (27%) par šo jautājumu nav domājuši, kas nozīmē, ka proaktīvi skaidrojot sava biznesa attīstīšanas priekšrocības, iespējams daļa no šiem jauniešiem varētu pievienoties jauno uzņēmēju pulkam,” aptaujas datus komentē SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Maksājumu karšu sistēma "Visa" jau trešo gadu pēc kārtas Baltijā un Ziemeļvalstīs rīkos grantu programmu uzņēmējām "She’s Next", informē "Visa" pārstāvji.

Iniciatīva tiek īstenota sadarbībā ar "Luminor Bank" un "Novatore". Tās mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai.

Nesenajā pētījumā, ko "Visa" veica Ziemeļvalstīs un Baltijā, tika atklāts, ka Latvijā uzņēmējdarbībai vairāk pievēršas vīrieši nekā sievietes (attiecīgi 36,5% un 26,4%), bet septiņas no desmit sievietēm sapņo kļūt par uzņēmējām. "Visa" pārstāvji norāda, ka tas liecina par tādu iniciatīvu kā "She’s Next" nepieciešamību, jo tās palīdz sievietēm ļauties uzņēmējdarbības izaicinājumiem.

Tāpat pētījums atklāja, ka 52,3% no respondentiem apgalvoja, ka, apsverot savas uzņēmējdarbības sākšanu, būtiskākā motivācija ir kļūt par priekšnieku sev un labāk kontrolēt savu darba dzīvi. Tas īpaši būtiski ir tieši Latvijas sievietēm, jo kļūt sev par priekšniecēm un labāk kontrolēt savu dzīvi vēlas vairāk nekā puse jeb 58,2% sieviešu.

Domājot par motivējošu atbalstu viesmīlības nozarei, izejvielu piegādātājs un vairumtirgotājs Gemoss izsludinājis grantu konkursu.

Mērķis ir atbalstīt un izglītot jaunos uzņēmējus, piešķirot 10 000 eiro inovatīvu pārtikas produktu ideju realizēšanai.

Grantu programma izveidota, lai palīdzētu radīt jaunu, Latvijā ražotu produktu ar potenciālu tirgū un atbalstītu inovatīvu produktu izstrādi no graudaugiem, pākšaugiem, riekstiem, sēklām un žāvētiem augļiem.

“Pirmo reizi mūsu pastāvēšanas 27 gadu laikā esam radījuši atbalsta iniciatīvu ar vēlmi ieguldīt veselīgu produktu idejās, tādējādi izsludinot grantu programmu 10 000 eiro vērtībā. Programmai var pieteikties jebkurš, sākot no azartiskas mājsaimnieces līdz pat pieredzējušam uzņēmumam ēdināšanas un viesmīlības jomā. Galvenais, lai ir vēlme izmēģināt spēkus vienā no augošākajām nišām pārtikas tirdzniecībā, lai mirdz acis! Mēs esam pārliecināti, ka starp mums ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kuriem pietrūkst tikai nedaudz līdz ideju īstenošanai, tāpēc aicinām izmantot šo iespēju tikt pamanītam un atbalstītam,” teic Gemoss valdes locekle Ieva Treija.

Par grantu programmas «Atspēriens» šīs sezonas uzvarētājiem, kas grantos saņems līdz 12 tūkstošiem eiro, ir kļuvuši uzņēmumi SIA «Your Move», SIA «Minku» un SIA «ENME». Šajā sezonā finālā bija 10 pretendenti, par kuriem sabiedrība varēja balsot 10 dienas. Kopējais saņemtais balsu skaits ir lielāks par 19 tūkstošiem balsu.

Uzņēmumam «Your Move» ir darba un informācijas portāls reemigrantiem, kas savieno pasaules pieredzi guvušus profesionāļus ar mūsdienīgiem un maksātspējīgiem uzņēmumiem Latvijā, tādējādi veicinot izbraukušo profesionāļu atgriešanos Latvijā.

SIA «Minku» komercdarbības pamatā ir pakalpojums, kurš nodrošina patērētājam viegli pieejamu, lētu un, galvenais, augsti kvalificētu medicīnas speciālistu programmu, kas ļauj bērniem pirmsskolas mācību iestādē saņemt kompleksu ārstnieciskās vingrošanas kursu veselības un stājas normālai attīstībai.

Savukārt SIA «ENME» uzņēmuma komanda ir izstrādājusi produktu, kas paredzēts lietošanai biznesa struktūrvienību un personāla vadītājiem. «ENME» ir darbinieku iesaistes un apmierinātības monitoringa rīks (datorprogramma – mākoņpakalpojums), kas paredzēts lietošanai maziem un vidējiem uzņēmumiem.