Grāmatu izdevējam SIA «Jumava» piemērots jauns nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājums piemērots ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes šī gada 8.maijā pieņemto lēmumu. Komercreģistrā šis nodrošinājums ierakstīts 16.maijā.

Šis ir vienīgais šobrīd aktuālais SIA «Jumava» nodrošinājums.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz 2019. gada 7.maiju uzņēmumam bija nodokļu parāds 25,5 tūkstošu eiro apjomā.

SIA «Jumava» dibināta 1994. gadā, un tā nodarbojas ar grāmatu izdošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 228 eiro, 90% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks ir Juris Visockis, bet 10% kapitāldaļu īpašniece ir Džaila Grēna.

2018. gadā SIA «Jumava» apgrozījums bija 485 tūkstoši eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 11 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 16 darbiniekus un nodokļu maksājumos Latvijas valsts budžetā samaksāja 63 tūkstošus eiro.

Grāmatu izdevējam SIA "Jumava" Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis aizliegumu pamatkapitāla samazināšanai, komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Jaunais nodrošinājums reģistrēts ceturtdien, 25.maijā.

Tādējādi šobrīd uzņēmumam ir divi aktīvi nodrošinājumi. Aizliegumu pamatkapitāla samazināšanai, komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai VID piemēroja kompānijai 2019.gada maijā.

Pēc VID publiskotās informācijas, šogad 24.maijā "Jumava" bija VID administrēto nodokļu parāds 35 731 eiro apmērā.

2021.gadā "Jumava" strādāja ar 416 62 eiro apgrozījumu un 41 646 eiro peļņu. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publiskoti.

"Jumava" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 14 228 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Juris Visockis (90,01%) un Džaila Grēna (9,99%).

Otrdien, 11.septembrī, atcelts grāmatu izdevējam SIA «Jumava» iepriekš piemērotais nodrošinājums - aizliegums visa veida pārreģistrācijas darbībām un aizliegums reģistrēt komercķīlas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Šis nodrošinājums tika reģistrēts 3.septembrī, balstoties uz zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Tuņņa 29.augusta pieprasījumu.

SIA «Jumava» gan joprojām ir aktuāls aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kurš piemērots šī gada janvārī ar Valsts Ieņēmumu dienesta lēmumu.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz 2018.gada 7.septembri uzņēmumam bija nodokļu parāds 28 tūkstošu eiro apjomā.

SIA «Jumava» dibināta 1994.gadā, un tā nodarbojas ar grāmatu izdošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 228 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Juris Visockis.

2017.gadā SIA «Jumava» apgrozījums bija 529 tūkstoši eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 9153 eiro. Tas nodarbināja 17 darbiniekus un nodokļu maksājumos Latvijas valsts budžetā samaksāja 55 tūkstošus eiro.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).