"Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins paziņojuši, ka atkāpjas no galvenajām pozīcijām tiešsaistes giganta mātesuzņēmumā, ziņo BBC.

Viņi pametīs savus "Alphabet" vadītāja un prezidenta amatus, bet paliks valdē. "Google" vadītājs Sundars Pičai kļūs arī par "Alphabet" vadītāju.

"Alphabet" tika izveidota 2015. gadā kā daļa no "Google" korporatīvās pārstrukturēšanas. Jāatgādina, ka L. Peidžs un S. Brins "Google" izveidoja 1998. gadā Kalifornijas garāžā.

Veidojot mātes uzņēmumu, tika paredzēts, ka tas padarīs tehnoloģiju giganta darbības "tīrākas un saprotamākas", tam paplašinoties no interneta meklēšanas uz citām jomām, piemēram, pašbraucošajām automašīnām.

L. Peidžs un S. Brins no "Google" pārgāja uz "Alphabet", sakot, ka koncentrēsies uz jaunu iniciatīvu uzsākšanu.

Taču tagad L. Peidžs un S. Brins, kuriem abiem ir 46 gadi, pavēstījuši, ka atkāpjas no ikdienas vadības. Viņi arī turpmāk aktīvi iesaistīsies kā valdes locekļi, akcionāri un līdzdibinātāji, bet šis esot īstais laiks vadības struktūras vienkāršošanai.

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

ASV žurnāls Forbes izveidojis pirmo sarakstu ar pasaulē bagātākajiem cilvēkiem informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, kurā pirmo vietu ieņēmis datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss.

Trešdien publiskotajā Forbes sarakstā norādīts, ka no 100 pasaulē turīgākajiem cilvēkiem IT nozarē 51 ir no ASV, bet 33 no Āzijas un astoņi no Eiropas.

Šo 100 cilvēku kopējā bagātība veido 842,9 miljardus dolāru (774,5 miljardus eiro), bet minimālajam turības apjomam, lai iekļūtu šajā sarakstā, jāsasniedz divus miljardus dolāru.

Geitss, kurš jau vairākkārt ticis atzīts par pasaulē bagātāko cilvēku, ieņem šī saraksta 1.vietu ar bagātību 79,6 miljardu dolāru apmērā.

Viņam seko biznesa programmatūras ražotāja Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons ar 50 miljardiem dolāru, bet trešajā vietā ierindojies ASV interneta tirdzniecības giganta Amazon dibinātājs Džefs Bezoss, kura turība šogad pieaugusi par aptuveni 13 miljardiem dolāru un veido 47,8 miljardus dolāru.

Jau ceturto gadu pēc kārtas bagātākais cilvēks pasaulē ir interneta tirdzniecības milža "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss, liecina žurnāla "Forbes" ikgadējais reitings.

Dž.Bezosa bagātība tiek lēsta 177 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 64 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada. Bagātības pieaugumu nodrošinājis "Amazon" akcijas cenas kāpums.

Ar 151 miljardu dolāru lielu bagātību otrajā vietā ierindojas elektroautomobiļu ražotāja "Tesla" līdzīpašnieks un kosmosa transporta kompānijas "SpaceX" dibinātājs Īlons Masks, kurš pērn šajā sarakstā bija vien 31.vietā ar 24,6 miljardiem dolāru. Arī viņa bagātība palielinājusies galvenokārt "Tesla" akcijas cenas straujā kāpuma dēļ.

Trešo vietu ar 150 miljardiem dolāru saglabājis franču luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno. Viņam seko "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss (124 miljardi dolāru), bet piektajā vietā - sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook' dibinātājs Marks Zakerbergs (97 miljardi dolāru).

#Pirmdien piedzīvotais ASV akciju cenu kritums pamatīgi samazinājis pasaules turīgāko cilvēku bagātību.

Pirmdien piedzīvotais ASV akciju cenu kritums samazinājis 500 pasaules turīgāko cilvēku bagātību par 114 miljardiem dolāru, raksta Bloomberg.

Janvārī valdošais optimisms par nodokļu samazinājumu patlaban pārvērties pesimismā par potenciālo inflāciju nākotnē.

Vissmagāk akciju cenu kritums ietekmēja Berkshire Hathaway īpašnieku Vorenu Bafetu, kurš zaudēja 5,1 miljardu dolāru. Otru smagāko kritumu piedzīvoja Facebook īpašnieks Marks Cukerbergs – par 3,6 miljardiem dolāru.

Kritums ietekmēja arī Amazon.com vadītāja Džefa Bezosa bagātību, kas samazinājās par 3,3 miljardiem līdz 116,4 miljardiem dolāru. Alphabet īpašnieki Lerijs Peidžs un Sergejs Brins katrs zaudēja aptuveni 2,3 miljardus dolāru.

Ceturtdien 500 pasaules bagātāko cilvēku bagātības apmērs saruka straujākajā tempā pēdējo sešu mēnešu laikā, liecina Bloomberg Billionaires Index apkopotie dati.

Šo cilvēku bagātības apmērs saruka par 1,2%, kritumu piedzīvojot luksusa segmenta uzņēmumu akcijām, reaģējot uz satraukumu par Ķīnas tirdzniecības perspektīvām.

Eiropas bagātākā cilvēka Bernarda Arno bagātība samazinājās par aptuveni 3,5 miljardiem dolāru, kas ir straujākais kritums starp indeksā iekļautajām personām.

Chanel īpašnieku, brāļu Alana un Žerāra Vertheimeru bagātība saruka par 775 miljoniem dolāru, savukārt Gucci īpašnieka Kering dibinātāja Fransuā Pino bagātība samazinājās par 1,6 miljardiem dolāru.

Neveiksmes vajāja arī tehnoloģiju kompāniju īpašniekus – Amazon īpašnieks Džefs Bezos, Facebook dibinātājs Marks Cukerbergs, Microsoft dibinātājs Bils Geitss un Alphabet līdzdibinātājs Lerijs Peidžs un Sergejs Brins kopā zaudēja 8,4 miljardus dolāru.

Otrdien, 17. martā, noslēgsies pašmāju IT uzņēmuma DPA rīkotā iniciatīva City Up, kuras ietvaros Latvijas reģionu skolās tika meklētas nākamās IT nozares zvaigznes. No 14 komandām ir noteikti trīs finālisti, kas pārstāv Cēsis, Siguldu un Jelgavu. Pasākuma laikā spēcīgākās komandas prezentēs savas idejas un sacentīsies par balvām.

«Pasaules prakse rāda, ka vairāku lielo uzņēmumu dibinātāji, piemēram, Lerijs Peidžs un Sergejs Brins (Google) un Stīvs Vozņaks un Stīvs Džobss (Apple Inc.) viens otru atrada tieši vidusskolas laikā,» stāsta DPA vadītājs Sandis Kolomenskis. «Tas ir laiks, kad riskēt ir daudz vienkāršāk, ir vairāk brīvo brīžu, savukārt neveiksmes gadījumā vienmēr ir vecāku ledusskapis, pie kā atgriezties. Tieši tāpēc uzsākām šādu iniciatīvu, uzrunājot jauniešus skolas vidē,» atzīmē Sandis Kolomenskis.

«Jautājot skolēniem, cik daudzi no viņiem domā braukt prom no dzimtās pilsētas, daudzi no viņiem atzīst, ka savu nākotni neplāno saistīt ar šo pilsētu un vēl vairāk – Latviju. Šī iemesla dēļ City Up ietvaros mēģinājām jauniešiem parādīt, ka turpat reģionā ir interesantas un uz attīstību vērstas darba vietas. Ceram, ka, pateicoties šai iniciatīvai, kaut vai daži jaunieši apzināsies, ka viņu spēkos ir izveidot lietderīgus un spēcīgus uzņēmumus un stiprināt savas dzimtās pilsētas vai reģiona attīstību,» tā S. Kolomenskis.

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Presē izskanējušas gan atbalstošas, gan kritiskas piezīmes par «Integrālās izglītības institūta» semināru, ko Valsts kanceleja pērn nodrošināja 20 augstākā līmeņa ierēdņiem. Daži izteikuši viedokli, ka šie eiro iztērēti nelietderīgi.

Pats ikdienā vadu uzņēmumu grupu «Primekss» un esmu «Molport» valdes priekšsēdētājs. Šie ir augsti inovatīvi uzņēmumi, kas darbojas visā pasaulē, nodarbinot teju trīs simtus cilvēku un sasniedzot vairāk nekā 50 miljonu eiro apgrozījumu. Tas man ļauj teikt, ka noteikti neesmu dīvāna berzētājs. Esmu uz mērķi vērsts vadītājs, kura vadītie uzņēmumi sasniedz 30% izaugsmi gadā jau piecus gadus pēc kārtas un plāno turpināt šādu attīstības tempu.

Esmu arī ieguvis atbilstošu biznesa vadības izglītību Latvijas Universitātē, Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā un citur, un tomēr esmu apmeklējis gan «Miervidu» meditācijas treniņu, gan «Integrālās izglītības institūta» kursus apzinātībā un strukturētā nākotnes plānošanā, izmantojot U teoriju. Noteikti tos iesaku visiem augstākā līmeņa vadītājiem, kuri vada pietiekami sarežģītus uzņēmumus vai kolektīvus.

ASV tehnoloģiju kompānija «Google» ceturtdien paziņoja, ka pēdējos divos gados ir atlaidusi 48 darbiniekus, kas apsūdzēti seksuālā uzmācībā, tai skaitā 13 augsta ranga administratorus.

«Google» vadītājs Sundars Pičajs nāca klajā ar šo paziņojumu, atbildot uz laikraksta «New York Times» ziņu, ka viens no šādi apsūdzētiem «Google» augsta ranga darbiniekiem – operētājsistēmas «Android» radītājs Endijs Rubins – saņēmis aiziešanas kompensāciju 90 miljonu ASV dolāru apmērā, un ka «Google» esot noklusējusi citas tās darbiniekiem izteiktas apsūdzības seksuālā uzmācībā.

Kad ziņu aģentūra AFP un citi mediji jautāja kompānijai par tās reakciju, «Google» publiskoja Pičaja nosūtītu e-pasta vēstuli darbiniekiem, kurā paziņots, ka pēdējo divu gadu laikā seksuālas uzmācības dēļ ir izbeigtas darba attiecības ar 48 cilvēkiem, tai skaitā 13 augsta ranga menedžeriem, un ka neviens neesot saņēmis «aiziešanas paketi».

Paredzams, ka ceturtdien ikgadējā pilnsapulcē notiks balsojums, lai Marku Zakerbergu atceltu no sociālā tīkla Facebook priekšsēdētāja amata, ziņo BBC.

M. Zakerbergs ir gan Facebook vadītājs, gan direktoru padomes priekšsēdētājs.

Tiek uzstāts uz to, ka, M. Zakerbergam atkāpjoties no otrā amata, viņš vairāk spēs koncentrēties kompānijas vadībai.

Ir gan maz ticams, ka M. Zakerbergs zaudēs šajā balsojumā, jo viņam ir 60% balsstiesību. Tomēr to balsstiesīgo akcionāru īpatsvars, kuri balsos pret viņu, varētu norādīt uz to, cik liels atbalsts ir M. Zakerbergam kopumā.

Trillium Asset Management pieder Facebook akcijas apmēram 7 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šī kompānija ir starp tiem, kas uzskata, ka M. Zakerbergam jāpamet direktoru padomes priekšsēdētāja amats.

«Viņam ir divi pilnas slodzes amati vienā no pasaulē augstāk stāvošajiem uzņēmumiem. Ja viņš varētu fokusēties uz vadītāja amata pienākumiem un ļaut kādam citam neatkarīgi pildīt direktoru padomes priekšsēdētāja pienākumus, tā būtu daudz labāka situācija,» sacījis Trillium Asset Management pārstāvis Jonass Krons. «Viņam ir piemēri: Lerijs Peidžs un Alphabet, Bils Geitss un Microsoft, kad dibinātājs nav priekšsēdētājs. Es saprotu, ka tas var nebūt viegls solis, bet tas ir svarīgs solis viņa un akcionāru labā,» viņš norāda.