Latvijas dzelzsbetona konstrukciju ražotāji sākuši aktīvi strādāt eksporta tirgos, jo pašmājās pieprasījums pēc produkcijas kļuvis ārkārtīgi niecīgs. raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc firmas KPMG Baltics datiem, pašlaik kopējā saražotā dzelzsbetona konstrukciju tirgus daļa Latvijā ir nokritusies līdz 2005. gada 3. ceturkšņa līmenim. Lai gan produkcijas specifikas dēļ dzelzsbetona paneļus tālu vest ir nerentabli, eksporta tirgi uzņēmumiem ir nepieciešami, lai saglabātu ražošanu un nebūtu jāatlaiž darbinieki.

Dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA Betonelements valdes loceklis Andrejs Stepanovs nenoliedz, ka šo gadu uzņēmums noturējies un , iespējams, spēs pabeigt ar 7 milj. Ls apgrozījumu, pateicoties vairākiem lieliem pasūtījumiem no Zviedrijas kompānijām Peab Sverige AB un Skanska Sverige AB. Sākot no aprīļa, katru mēnesi nosūtīti pārseguma paneļi par apmēram 500 000 Ls. Pusgadu uzņēmums beidzis ar nelielu peļņu.

Krievijas valdības stratēģija izejai no krīzes vērsta uz lielo korporāciju īpašnieku glābšanu, norādījis Krievijas Nacionālās stratēģijas institūta prezidents, politologs Staņislavs Belkovskis.

"Visa stratēģija vērsta uz to, lai atlikušās valsts rezerves sadalītu starp pēdējo 15 gadu privatizācijas lielākajiem ieguvējiem, glābjot pat ne kompānijas, bet to īpašniekus," S.Belkovska teikto citē dpmoney.ru. Eksperts norāda, ka, krīzei Krievijā gaidāmi divi augstākie punkti: marta beigās- aprīļa sākumā un septembra beigās – oktobra sākumā. "Pavasarī būs pirmais atlaišanu vilnis, kad tūkstošiem atlaisto sapratīs, ka viņi zaudējuši iztikas avotu, bet no otras puses tas ir kārtējais cenu lēciens importa precēm, pirmkārt, pārtikai. Preces, kas ir pārdošanā šobrīd, lielā mērā ir 2008. gada pievedums par pirmskrīzes cenām. Otrais šo tendenču lēciens gaidāms rudenī: būs kārtējais atlaišanu vilnis, vairāki miljoni cilvēku, un kārtējais importa preču cenu lēciens rubļa kursa krituma dēļ," prognozē S.Belkovskis.

Porsche Panamera Sport Turismo nosaukumā neviens vārds nav meli vai izdomājums. Tajā ir gan tīrasiņu sporta auto DNS, gan Gran Turismo ceļotāja gars; ja vēl modeļa nosaukumā pievieno vārdu «turbo», šim auto uz planētas Zeme nebūtu līdzinieku

Visi zinām, ka mūsdienās viltojumu ir vairāk nekā vajadzētu, arī autobūvē īstu lietu kļūst arvien mazāk, jo pat necilu modeļu nosaukumos kaislīgu vārdu virtenes tiek izmantotas arvien biežāk un bezatbildīgāk. Nav brīnums, ka reālajā dzīvē pārsvarā tās ir pelēcīgas un pieticīgas personības, kam ar kaisli, sportu vai elementāru dinamiku ir maz kopīga. Turpretim ar Porsche Panamera Sport Turismo viss ir pa īstam. Novembra beigās šis eksluzīvais Porsche modelis Latvijā svinēja savu pirmizrādi, piedaloties laikraksta Dienas bizness Top 500 jeb Latvijas labāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonijā, savukārt DB autoapskatniekam pirms kāda laika bija unikāla iespēja ar šo skaistuli izbraukt gleznainajā Horvātijā.

Dzintars laiž klajā pirmo produktu jaunajā sērijā, ar ko plāno audzēt ieņēmumus

Kā sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness atklāj AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs, jaunās līnijas ārstnieciskā kosmētika palīdzēs risināt ne tikai ādas problēmas, bet arī uzlabos biznesu.

Jāatgādina, ka Dzintaram šā gada janvārī tika apstiprināts Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns, kas jārealizē divu gadu laikā. Plāna ietvaros paredzēts pārdot vairākus īpašumus, kas ļaus norēķināties ar kreditoriem.

«Dzintaram tagad viss ir kārtībā. Mūs pārstāja žņaugt, jo esam saņēmuši aizsardzību un tagad varam attīstīties. Augam vidēji par 18%. Tas nav liels apjoms, bet perspektīvā esam iecerējuši lielāku pieaugumu,» stāsta I. Gerčikovs. To varētu dot jauno produktu laišana klajā, un pirmais no šiem produktiem veikalos nonāks šomēnes. Ražošana līdz šim ne reizi neesot apstādināta, un tagad tā tiek attīstīta.

Biedrība Zemnieku saeima (ZS) publiski izplatījusi informāciju, kurā pauž sašutumu par partijas Zaļo Zemnieku savienība (ZZS) pārstāvju 2. un 3. februārī publiski paustajiem mēģinājumiem sašķelt lauksaimniekus.

"Cita starpā dažādos veidos mēģinot iedzīt ķīli zemnieku starpā, ZZS ir izdomājusi zemnieku prasību, ka atbalsts pienāktos tikai saimniecībām ar 50 govīm un 5000 litru izslaukumu no govs. Pie tam ZZS vadītājs Augusts Brigmanis šo ideju ir piedēvējis biedrībai Zemnieku saeima, kas rīko lauksaimnieku protestus," teikts izplatītajā informācijā.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: „Šobrīd ZZS cenšas izplatīt informāciju, ka protestu rīkotāji biedrība „Zemnieku saeima” rosina atbalstu piešķirt tikai lielajām saimniecībām. Tie ir nekrietni meli. Mēs neesam par to lēmuši, un tā nav mūsu prasība. Šādi partija cenšas lauksaimniekus šķelt un izvairīties no zemnieku prasīto pasākumu īstenošanas ZZS līdz šim ilgstoši un neveiksmīgi pārraudzītajā jomā.”

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.

Tā kā LAD šogad aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tad kopā EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi, bet papīra formātā 287 (kopā LAD saņēmis 61 343 pieteikumus).

Par 17 000 ha ir pieaudzis pieteikto platību apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad lauksaimnieki atbalstam pieteikuši 1,685 milj.ha lielas platības.

LAD šā gada pavasarī rīkoja apjomīgu informatīvo kampaņu un palīdzēja klientiem klātienē aizpildīt pieteikumus EPS, tāpēc lauksaimnieki savlaicīgāk iesniedza pieteikumus. Rezultātā būtiski ir samazinājies to klientu skaits, kas pieteicās atbalstam ar kavējuma sankciju. 2015.gadā tādi bija 3245 lauksaimnieki, šogad tikai 1469.

Eiropas Savienībai ir jāpalīdz lauksaimniekiem gūt taisnīgākus ienākumus, salīdzinājumā ar citiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, jāievieš rīki, kas ļautu noturēties tirgus svārstībās, un jāpalīdz atrast jauns eksporta tirgus produktiem, kurus importa aizlieguma dēļ vairs nevar realizēt Krievijas tirgū, saka EP deputāti divās rezolūcijās, ko pieņēma otrdien.

Viņi arī aicina dalībvalstis vairāk stimulēt lauksaimniekus uz spēku apvienošanu ražotāju organizācijās.

«ES piena nozarē ir daudz nākotnes iespēju, bet Eiropas Komisija līdz šim brīdim nav pienācīgi novērtējusi jaunās grūtības, ar kuriem jāsaskaras ražotājiem, piemēram, ar piena kvotu izbeigšanos, nesen pagarināto Krievijas embargo ES pārtikai un cenu svārstībām. ES vairāk jāpalīdz savai piena nozarei kļūt par globālo līderi, nevis sekotāju,» teica EP deputāts Džeims Nikolsons (ECR, UK), kurš sagatavoja rezolūciju par pienu un bija arī galvenais atbildīgais par piena tiesību aktu paketes virzību Parlamentā 2012.gadā. Rezolūcija, kas pēta ES piena nozares izredzes, apstiprināta ar 510 balsīm par, 154 pret un 44 atturoties.

Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina lauksaimniekus, kuri 2006.gadā ir uzņēmušies saistības saskaņā ar Lauku attīstības plāna (LAP) pasākuma Agrovide apakšpasākuma Erozijas ierobežošana nosacījumiem, pieteikties atbalsta saņemšanai.

No 1. septembra reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (RLP), ņemot vērā LAD rīcībā esošo informāciju par pieteiktajiem platību maksājumiem, nodrošinās lauksaimniekus ar datiem, kuri nepieciešami iesnieguma aizpildīšanai. Lauksaimniekus, kuri pieprasīs šādu informāciju, RLP darbinieki aicinās uzrādīt LAD klienta reģistrācijas numuru.

2010.gads ir pēdējais saistību izpildes gads 2006. - 2010. gada periodā. Turpmāk šāda veida atbalsta sniegšana nav plānota. Erozijas ierobežošanas mērķis ir veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kā arī veicināt augu barības vielu saglabāšanos augsnē.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps kopā ar lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību Vereinigte Hagel (VH Latvija) informē, ka ir atsaukušās aicinājumam nākt pretī lauksaimniekiem, kas apdrošinājuši sējumus pret lietusgāžu postījumiem, atlīdzībās plānojot izmaksāt pusmiljonu eiro.

Apdrošināšanas atlīdzības tiks izmaksātas ne tikai lauksaimniekiem lietusgāžu skartajās teritorijās, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tādējādi tiks daļēji kompensēti zaudējumi par nenovāktajām platībām. Atlīdzībām pieteikti 2500ha nenovāktās sējumu platības.

«Šoruden bija nepieciešams pieņemt šādu lēmumu, lai mazinātu lietusgāžu radīto postījumu sekas. Nākotnē aicinu Latvijas lauksaimniekus vairāk domāt ilgtermiņā un laicīgi apdrošināt savus sējumus pret laikapstākļu radītiem postījumiem, lai mazinātu klimata radītos riskus. Strādājam, lai jau tuvākajā laikā varētu piedāvāt lauksaimniekiem iespēju apdrošināt sējumus arī pret plūdiem. Aicinām arī lauksaimniekus aktīvi iesaistīties ar saviem ierosinājumiem tālāko apdrošināšanas produktu izstrādē,» saka Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Līdz 20. novembrim savācēji un pirmie pārstrādātāji, kā arī lauksaimnieki, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus, var pieteikties Lauku atbalsta dienestā (LAD) enerģētisko kultūraugu atzītā savācēja, pirmā pārstrādātāja vai pašpārstrādātāja statusa noteikšanai Eiropas Savienības (ES) atbalsta shēmas par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību ietvaros, informē Lauku atbalsta dienests.

Sākot ar 2007.gadu lauksaimniekiem ir pieejams ES atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.

Maksājuma mērķis ir atbalstīt lauksaimniekus, kas audzē kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību, lai tos pārstrādājot, iegūtu biodegvielu, biogāzes u.c.

Latvijā atbalsts par enerģētiskajiem kultūraugiem ir ieviests, piemērojot savācēju un pirmo pārstrādātāju, kā arī lauksaimnieku, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus (pašpārstrādātāja) atzīšanas sistēmu. Lauksaimnieki var pretendēt uz atbalstu tikai tādā gadījumā, ja būs noslēgts līgums ar LAD atzītu savācēju vai pirmo pārstrādātāju.

Lai savācējs vai pirmais pārstrādātājs, kā arī pašpārstrādātājs tiktu atzīts, līdz 2008.gada 20.novembrim LAD jāiesniedz atzīšanas iesniegums un citi nepieciešamie dokumenti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.808 Kārtība, kādā atzīst Eiropas Savienības enerģētisko kultūraugu savācējus, pirmos pārstrādātājus un lauksaimniekus, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus.

Līdz 3.jūnijam Latvijas iedzīvotāji var izteikt savus ierosinājumus, kādai jābūt Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikai pēc 2013.gada, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

«Jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā nepieciešams vienlīdzīgs tiešo maksājumu sadalījums starp dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniecības veidiem. Vēsturiskie kritēriji no 2002.-2003. gada nevar būt noderīgi politikai, kas sāks darboties pēc 2013. gada," uzskata komisārs Dačans Čološs.

«Ir svarīgi zināt, ko eiropieši sagaida no kopējās lauksaimniecības politikas. Lauksaimniecība nav tikai zemniekiem. Esmu šeit, lai uzklausītu, ko Latvijas iedzīvotāji vēlas no Eiropas lauksaimniecības. Rezultāti no nesen uzsāktās sabiedriskās apspriešanas tiks iekļauti komisijas darbā pie jaunās kopējās lauksaimniecības politikas projekta, kas sāksies šā gada beigās,» iepriekš skaidrojis komisārs.

Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM), informē Zemkopības ministrija.

Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību izmaiņām tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos, kas lauksaimniekiem obligāti būs jāņem vērā, jau šā gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju.

«Aicinu Latvijas lauksaimniekus jau tagad pievērst uzmanību zaļināšanas praksēm. Kaut arī zaļināšanas maksājums tiks īstenots no 2015. gada, ziemāju sēja sāksies jau tuvākajā laikā. Tāpēc lauksaimniekiem savlaikus ir jāiepazīstas ar jaunajām zaļināšanas prasībām, lai 2015. gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tuvākajā laikā reģionos plāno izsludināt iepirkumus mehāniskai zāles pļaušanai gar ceļmalām, liecina šodienas paziņojums.

Visā Latvijas teritorijā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs veikusi zāles pļaušanas darbus valsts autoceļu nodalījumu joslās, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeigusi zāles pļaušanas darbus uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem asfaltētajiem autoceļiem, bet uz mazākas nozīmes reģionālajiem ceļiem un uz vietējas nozīmes autoceļiem uzņēmums plāno daļu veicamo pļaušanas darbu uzticēt lauksaimniekiem.

«Mums tā ir iespēja efektīvāk izlietot autoceļu uzturēšanas darbiem atvēlēto finansējumu, vienlaikus dodot iespēju lauksaimniekiem pilnvērtīgi noslogot tehniku un nopelnīt. Arī ziemas periodā ceļu uzturēšanas darbos mēs piesaistām lauksaimniekus, kuru autoparkos ir atbilstoša tehnika, lai varētu operatīvāk un plašākā mērogā veikt autoceļu tīrīšanas darbus,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) lauksaimniekus aicina vērst uzmanību uz to, ka lauksaimniecības subsīdiju apjoms 2009. gadam ir apstiprināts 17.9 miljonu apmērā, par 45% procentiem mazāks kā pagājušā gadā. Zemnieku saeima nav piekritusi šādam samazinājumam.

Zemkopības ministrijai un tās pakļautībā esošajām iestādēm izdevumi samazināti mazāk - par aptuveni 25%. Biedrība uzsver, ka nepieciešams ministrijas iestāžu funkcionālais audits un jāmazina birokrātija nozarē.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Nav nekāda pamata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izplatītajā informācijā, ka lauksaimniekiem tiks aizkavēts naudas izmaksu temps tādēļ, ka Zemnieku saeima iebilst pret subsīdiju samazinājumu. Tam nav nekāda sakara. Protams, esam vīlušies par šādiem izteikumiem. Tas, kādu interešu vadīta LOSP vadība ir nākusi klajā ar šādu paziņojumu, lai paliek uz viņu sirdsapziņas."

Atgādinām, ka lauksaimniekiem svarīgāko subsīdiju finansējumu parasti izmaksā maijā vai jūnijā. Subsīdiju summas un sadalījuma publiska apspriešana vienas nedēļas garumā subsīdiju izmaksas aizkavēt nevar. Dokumenta apspriešana var tā kvalitāti tikai uzlabot nevis pasliktināt vai kavēt.

Lietuvas Seims ceturtdien nolēma, ka no marta akcīzes nodoklis sašķidrinātajai naftas gāzei tiks samazināts vairāk nekā 23 reizes - no 304 eiro līdz 13 eiro par tonnu.

Samazināt akcīzes nodokli sašķidrinātajai naftas gāzei nesenajās protesta akcijās pieprasīja lauksaimnieki.

Valdība bija ierosinājusi noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā.

Tajā pašā balsojumā tika atcelti ierobežojumi lauksaimniekiem izmantot marķēto dīzeļdegvielu.

108 deputāti balsoja par, neviens nebija pret, bet pieci deputāti atturējās.

Seima Lauku lietu komitejas deputāts Ķēstutis Mažeika sacīja, ka akcīzes nodokļa samazinājums sašķidrinātajai naftas gāzei visvairāk skars iedzīvotājus, nevis lauksaimniekus.

"Šodienas lēmums skar nevis lauksaimniekus, bet drīzāk iedzīvotājus, īpaši tajās teritorijās, kur izmanto gāzi, jo pēdējā laikā cilvēki aktīvi brauc ar baloniem gan uz Latviju, gan uz Poliju, pērk tur, un tas ir jūtams. Šie cilvēki visvairāk izjutīs ietekmi, savukārt lauksaimnieki izmaiņas, visticamāk, izjutīs tikai vasarā," pēc balsojuma Seimā žurnālistiem sacīja Mažeika.

Bankas savu klientu lokā labprāt vēlas redzēt lauksaimniekus. Par to liecina Farming.lv aptaujāto Latvijas banku – Citadele, Swedbank, SEB banka, DNB banka un Hipotēku banku – teiktais.

Banku pārstāvji apstiprināja, ka savā klientu lokā ļoti labprāt vēlas redzēt lauksaimniekus piebilstot, ka tie ir vieni no apzinīgākajiem kredītņēmējiem un disciplinētākajiem saistību pildītājiem. Tāpat lielākā daļa aptaujāto banku pārstāvju lauksaimniecības sektora kreditēšanu saredz kā ļoti perspektīvu un pat prioritāru. Iespējams, tas ir tāpēc, ka, pēc banku teiktā, jau pērn liela daļa jaunizsniegto kredītu iegūluši tieši lauksaimniecības sektora uzņēmumu maciņos. Tā banka Citadele 2011. gadā jaunos kredītlīdzekļus Latvijā visvairāk ir izsniegusi lauksaimniecībā strādājošiem uzņēmumiem - lauksaimnieki saņēmuši 23% no kopējā Citadele jauno izsniegto kredītu apjoma.

Latvijas Biškopības biedrība (LBB) piektdien dosies vizītē pie Dānijas vēstnieka Latvijā, lai uzzinātu par iespējām paātrināt izlīgumu ar Dānijas pilsonim piederošu uzņēmumu, pret kuru Latvijas Biškopības biedrība ir iesniegusi prasību tiesā.

Biedrība plāno lūgt vēstniecību palīdzēt apzināt un informēt Dānijas izcelsmes lauksaimniekus par Latvijas likumdošanas prasībām attiecībā uz vides aizsardzību, lai nākotnē šādi gadījumi neatkārtotos.

Dāņu uzņēmējs Jacobsen John, kura uzņēmuma SIA Jaunbāģi nelikumīgas darbības rezultātā pagājušā gadā cieta gandrīz četrsimt bišu saimes, joprojām vilcinās un nesniedz savu piedāvājumu zaudējumu segšanai cietušajiem biškopjiem, kaut arī sākotnēji tiesā uzņēmēja pārstāvis solīja līdz 29. februārim to izdarīt. Ņemot vērā, ka likumdošanu ir pārkāpis Dānijas pilsonim piederošs uzņēmums, LBB ir nolēmusi lūgt palīdzību Dānijas vēstniecībai Latvijā, lai noskaidrotu par iespējām paātrināt zaudējumu segšanu biškopjiem.

Ja kādai nozarei klājas grūti, tad tai dzīve ir jāsarežģī vēl vairāk, ar nodokļu likumu grozījumiem uzliekot papildu izmaksas

Acīmredzot tāda ir valdības devīze, ar Finanšu ministrijas gādību sagatavojot grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Nomaskēti ar attaisnojumu, ka grozījumi principā izdarīti tikai tāpēc, lai uzliktu akcīzes nodokli tādam produktam kā tabakas lapas un paceltu to dažiem biodīzeļdegvielas veidiem, savu ceļu uz Saeimu budžeta paketē sākušas arī izmaiņas lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas apritē. No akcīzes atbrīvotā degviela lauksaimniekiem būs jāiekrāso jeb jāmarķē, turklāt to drīkstēs izmantot tikai traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Minēto grozījumu skarto nozaru – lauksaimnieku un degvielas tirgotāju – pārstāvji pauž sašutumu par to, ka šādas pārmaiņas ministrijas nav laikus pārrunājušas ar tiem, uz kuru maciņiem tās attieksies vistiešāk. «Baidās no diskusijas, nav argumentu,» ministriju attieksmi raksturo biznesa pārstāvji.

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Kaut arī Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi negribētu to atzīt, lielākais ieguvums saistībā ar nesen izsludināto aktīvu iepirkumu programmu varētu būt eiro vērtības kritums, raksta Bloomberg.

Aģentūras aptaujātie ekonomisti paredz, ka programmas rezultātā inflācija pakāpsies par 0,3 procentpunktiem, ko lielākoties veicinās eiro vērtības samazināšanās.

M. Dragi tic, ka viņa izsludinātā 1,1 triljonu eiro vērtā kvantitatīvās mīkstināšanas programma glābs eirozonas ekonomiku, kas knapi tikusi ārā no recesijas, kā arī veicinās inflācijas kāpumu. Pēdējo trīs mēnešu laikā inflācija eirozonā ir samazinājusies. Eksports veido gandrīz pusi no eirozonas IKP, tādēļ kritums uzlabo ekonomikas situāciju.

Vājāka valūta padara eksportu konkurētspējīgāku, kas ir būtisks faktors izaugsmes veicināšanai. Vēl viens būtisks kvantitatīvās mīkstināšanas efekts ir krītošie valdību parādzīmju ienesīgumi, kas samazina aizņemšanās izmaksas, taču tām būs mazāka tiešā ietekme uz izaugsmi, norāda eksperti.

Neieviešot Eiropas vienoto valūtu paredzētajā laikā, Latvija zaudēs tirgu uzticību, savukārt dalība eirozonā nozīmē, ka Latviju vajadzības gadījumā glābs tā pat kā Grieķiju, raidījumā Dienas Rīts sacīja politiķis Kārlis Šadurskis.

«Pieņemsim, ka Latvijai pietrūkst viena procentpunkta līdz Māstrihtas kritēriju izpildei un netiek ieviests eiro. Tā ir neveiksme,» sacīja K. Šadurskis, norādot, ka tas ietekmēs finanšu tirgu uzticību Latvijai. Tirgi būtu pārliecināti, ka Latvija nespēj atgūties pēc ekonomiskās krīzes un dārgāka kļūtu valsts parāda apkalpošana.

K. Šadurskis arī norādīja, ka pēc pievienošanās eirozonai, Latvijai piecu gadu laikā stabilizācijas fondā būs jāiemaksā 145 miljonus latu, tomēr tas ieguvums, ko valsts iegūtu, kredītreitingu kāpuma dēļ samazinoties kredīta apkalpošanas izmaksām, būtu labāks nekā paredzētās iemaksas.

Gada noslēgums finanšu tirgos kā vienmēr nāk ar pārsteigumiem – nesenajā OPEC sanāksmē karteļa dalībvalstis ne tikai vienojās par naftas ieguves samazināšanu, bet uz līdzīgu soli pamudināja arī vairākus konkurentus, jaunākajā finanšu tirgus apskatā norāda DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Eiropas centrālā banka (ECB) ir vienojusies pagarināt vērtspapīru uzpirkšanas programmu līdz nākamā gada decembrim, tai pašā laikā samazinot uzpirkšanas apjomu līdz 60 miljardiem EUR iepriekšējo 80 miljardu vietā. Pozitīvais noskaņojums ASV finanšu tirgos, kas aizsākās pēc Trampa ievēlēšanas, turpina plesties plašumā. ASV makroekonomikas dati virknē rādītāju ir bijuši labāki, nekā gaidīts, dodot iemeslu galvenajiem akciju indeksiem sasniegt jaunas, vēsturiski augstākās virsotnes.

Pēdējo nedēļu laikā naftas cena ir spēcīgi svārstījusies augšup un lejup, reaģējot uz katru jaunāko informāciju par naftas ieguves apjomiem, plānotajām izmaiņām gan ieguves, gan pieprasījuma pusē. OPEC nesen panāktā vienošanās paredz, ka kartelis samazinās naftas ieguvi par 1.2 miljoniem barelu dienā (mbpd); kopā pasaulē iegūst vairāk nekā 90 mbpd, no tā apmēram trešdaļu - OPEC valstis. Ilgstoši šādu lēmumu kavēja gan Saūda Arābijas stratēģija — kaitēt jaunajiem naftas ražotājiem, gan nespēja vienoties ar OPEC nepiederošajiem naftas eksportētājiem, pirmkārt, Krieviju. Tagad tas ir noticis, OPEC konkurentes piekritušas samazināt ražošanu par 0.6 mbpd, pusi šīs nastas uzņēmusies Krievija. Tirgi joprojām ir skeptiski par to, vai OPEC būs pietiekama disciplīna, lai vienošanos izpildītu. Vēsturiski tā ir bijusi ļoti liela problēma. Tāpēc daļa tirgus analītiķu domā, ka karteļa ietekme uz cenām vēsturiski bijusi otršķirīga, pirmkārt, tās virzījusi tehnoloģiju attīstība, jaunu atradņu apgūšana u.c. fundamentālie faktori.