Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valstij pagaidām nav līdzekļu, ar ko finansēt ģimeņu mājokļu programmu 2017.gadā.

Valdība šodien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.

«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu Par mājokļu atbalsta programmas turpmāko darbību, Ministru kabinets 28. jūnijā konceptuāli nolēma turpināt valsts galvojumu programmu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei, precizējot atbalsta saņemšanas nosacījumus un rodot risinājumu papildu finansējuma piešķiršanai programmas darbības turpināšanai 2016. gadā, informē ministrija.

«Esmu gandarīts par valdības spēju vienoties par risinājumu, kas ļaus turpināt lielai daļai ģimeņu tik svarīgo valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei. Mājokļu programma ir ļoti pieprasīta un, nodrošinot tās nepārtrauktību, mēs būtiski palīdzam ģimenēm ar bērniem iegādāties mājokli ar ievērojamu valsts atbalstu,» komentējot šīs dienas valdības lēmumu, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz gada beigām mājokļu programmas turpināšanai ir nepieciešams finansējums 4 miljonu eiro apjomā un valdība šodien lēma par šāda finansējuma piešķiršanu. Finansējums tiks piešķirts gan no maksājumiem, kurus veic ārzemnieki, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai, gan no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

«Sākot pildīt ekonomikas ministra pienākumus, par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem izvirzīju rast risinājumu mājokļu programmas turpināšanai, saglabājot uzstādījumu, ka valsts sniedz ievērojamu atbalstu ģimenei, iegādājoties mājokli. Šobrīd rasts risinājums, kas ļauj turpināt programmu pat pie izsīkstošiem programmas līdzekļiem un jau šogad diviem tūkstošiem ģimeņu palīdzēt iegādāties mājokli,» šodien izpaltītā paziņojumā norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Saskaņā ar valdības doto uzdevumu sagatavot risinājumus mājokļu programmas turpināšanai, Ekonomikas ministrija izstrādājusi vairākus scenārijus. Šā gada 18. aprīlī koalīcijā iesniegtais pieprasījums programmas papildu finansējumam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika noraidīts, tāpat Finanšu ministrija neatbalstīja piešķirt programmai finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā to, ka ieņēmumi no izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām izsīkst un koalīcijas partneri neatbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu programmas turpināšanai, Ekonomikas ministrija kā konceptuālu risinājumu rosina garantiju nodrošināšanai izmantot Attīstības finanšu institūcijas Altum resursus, saglabājot arī daļēju valsts finansējumu.

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Kā atklāja DNB Latvijas barometra martā publicētie dati, vairākums aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka hipotekārie kredīti ir kļuvuši vieglāk pieejami. Ievērojamam skaitam Latvijas ģimeņu sava pirmā mājokļa iegādi atvieglojusi tieši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum administrētā mājokļu atbalsta programma. Iedzīvotāju interese par šo programmu ir liela, kas apliecina nepieciešamību pēc šāda atbalsta instrumenta ģimenēm ar bērniem arī turpmāk.

Šī programma ir veiksmīgs risinājums līdz šim daudzās ģimenēs pastāvošajam šķērslim mājokļa iegādē, proti, pienākumam veikt pirmo iemaksu, kas radīja finansiālas grūtības un atturēja personas no mājokļa iegūšanu īpašumā. Katrs trešais no jauna izsniegtais hipotekārais aizdevums ir ar programmas galvojumu. Līdz 2016. gada marta vidum programmas ietvaros piešķirti jau vairāk nekā 1800 mājokļu galvojumu ģimenēm, kurās kopā aug vairāk nekā 2 650 bērnu.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka mājokļu atbalsta programmas ieguvums ir ne tikai ģimenēm ar bērniem sniegtā iespēja iegādāties savu mājokli, bet arī personu motivēšana palikt Latvijā. Tas savukārt veicina valsts demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat jāuzsver, ka mājokļu atbalsta programmas darbība ir veicinājusi hipotekāro kreditēšanu tieši reģionos.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

“Pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas,” iepriekšējā Dienas Biznesa žurnālā izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze šobrīd tikai uzņem apgriezienus, DB pēta, cik patiesībā liels ir šis valsts uzņemtā riska apmērs.

Valsts finanšu instrumenta Altum hipotekāro kredītu garantijas ģimenēm ar bērniem tiek izsniegtas jau kopš 2015. gada, proti, neilgi pēc vienīgās Latvijas īpašumā esošās komercbankas (VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) likvidēšanas un pārveidošanas par Altum, sākās citu valstu vai pilsoņu kapitālam piederošo Latvijas kredītiestāžu risku piesegšana, uzņemoties garantijas, un tā, iespējams, ir galvenā šī stāsta ēnas puse.

Reirs: Šķiet, ka mājokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas 

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas...

Proti, Latvijas kapitāls pašu tirgū nepelna, bet valsts garantē mazāka riska peļņu visam ārvalstu kapitālam. 23 000 jauno ģimeņu tikušas pie mājokļiem Stāsta jaukā vai saulainā puse ir, ka ģimenes ar bērniem kredītus mājokļiem tomēr saņem un daudz. No 2018. gada Altum garantē arī kredītus jaunajiem speciālistiem.

Galvenais garantijas mērķis un ieguvums – tā ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet uzkrājumu pirmajai iemaksai vēl nav. Kopumā Altum kopš dibināšanas līdz šā gada 1. augustam piešķīris 23 000 garantiju jaunajām ģimenēm, kas palīdzējis Latvijas iedzīvotājiem hipotekārajos aizdevumos bankās aizņemties 1,7 miljardus eiro. 2021. gadā Ministru kabinets paplašināja atbalsta saņemšanas kritērijus. Galvenās izmaiņas ģimeņu mājokļu garantiju programmā: mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summa palielināta līdz 250 tūkstošiem eiro (iepriekš 200 tūkstoši);garantiju var saņemt arī bērna gaidību laikā (iepriekš garantiju varēja saņemt, kad bērns jau ir piedzimis); garantiju var saņemt atkārtoti; garantijas apjoms palielināts par 5%, ja ģimene iegādājas vai būvē mājokli, kas atbilst A klases/ gandrīz nulles enerģijas energoefektivitātes prasībām; lielāka garantija pieejama ģimenēm, kurās ir 4 vai vairāk bērni; u.c.

Proti, ja raugās no dzimstības un valsts attīstības viedokļa, šis instruments, nevērtējot, ko un kā pelna bankas, ir viens no nozīmīgākajiem jauno ģimeņu atbalstā vispār, jo nekādi vienreizēji pabalsti nevar atsvērt iespēju iegādāties savu mājokli. Līdztekus garantijas tiek izsniegtas jaunajiem speciālistiem, tomēr šeit summa ir daudz mazāka. No 2018. gada līdz šā gada augusta sākumam ir piešķirtas vairāk nekā 4500 garantijas Latvijas jaunajiem speciālistiem. Hipotekāro aizdevumu apjoms šajā sadaļā ir 37 miljoni eiro.

Garantijas uzņēmumiem dubultojušās

Tēmas otra sadaļa ir uzņēmumu kreditēšana, kas jau izsenis ir bijusi diskusiju tēma sabiedrībā un uzņēmēju vidē, ievērojot to, ka kredītprocenti mums ir mazliet augstāki nekā ES vidēji. Tāpat jāņem vērā pēdējos gados veiktās reformas banku sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē.

Visu rakstu lasiet 9.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

«Valdības šodien pieņemtais lēmums ļaus bez pārtraukuma turpināt valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei un sniegs iespēju izsniegt galvojumus vēl aptuveni 2100 ģimenēm ar bērniem,» šodien izplatītā paziņojumā norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabinets šā gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu par papildu finansējuma 3 378 373 eiro apmērā (tai skaitā 2 500 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un 887 373 eiro no maksājumiem, kurus veic ārzemnieki, piesakoties termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai) piešķiršanu mājokļu galvojumu programmas turpināšanai, vienlaikus precizējot atbalsta saņemšanas nosacījumus.

2014. gadā uzsāktās mājokļu galvojumu atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt ģimenēm ar bērniem tikt pie savām mājām, atvieglojot iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš norāda: «Mājokļu galvojumu programma jau no pirmās dienas ir ļoti pieprasīta, un mēs novērtējam valdības līdz šim sniegto finansējumu tās īstenošanai. Uz 2016. gada 1. jūliju kopumā atbalstītas 2686 ģimenes, un šodien piešķirtais finansējums ļaus Attīstības finanšu institūcijai ALTUM gandrīz dubultot atbalstīto ģimeņu skaitu. Balstoties uz līdzšinējo programmas īstenošanas tempu, prognozējam, ka šos galvojumus ALTUM piešķirs līdz 2016. gada beigām.»

Maijā DNB banka Altum ģimenes programmas ietvaros ir finansējusi jau 1000. mājokļa iegādi - tūkstošais programmas iespēju izmantotājs ir iegādājies dzīvokli jaunajā projektā Imantas Ozoli, informē DNB pārstāvji.

Kopš ģimeņu atbalsta programmas sākuma DNB sadarbībā ar Altum izsniegto mājokļu kredītu apjoms ir audzis ik mēnesi. Īpaši liela interese par šo iespēju no klientiem novērota, sākot no 2016. gada, - ja janvārī ģimeņu mājokļiem izsniegto kredītu summa bija vairāk nekā 2 miljoni eiro, tad oktobrī tā sasniedza rekordlielu apjomu – 4,3 miljonus eiro.

Bankā norāda, ka kopumā 2016. gadā ALTUM atbalsta programmā DNB hipotekāro kredītu kopsumma sasniegusi 34,5 miljonus eiro, vidējai ikmēneša summai esot aptuveni 2,9 miljonu eiro apmērā.

DNB un Altum sadarbību uzsāka 2015. gada jūlijā, un kopš tā laika programmas ietvaros izsniegto hipotekāro kredītu summa regulāri pieaug.

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu garantiju programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau 10 tūkstošus garantiju.

Ar Altum garantijas palīdzību komercbankas ģimenēm, kurās ir kopumā vairāk nekā 14 tūkstoši bērnu, nekustamā īpašuma iegādei ir piešķīrušas kredītus 630,90 miljonu eiro apmērā.

Desmit tūkstošā garantija piešķirta šā gada novembra beigās Swedbank izsniegtam aizdevumam ģimenei ar 3 bērniem. Ģimeņe iegādājusies mājokli daudzdzīvokļu namā vienā no Rīgas mikrorajoniem par summu aptuveni 42 tūkstoši eiro. Pateicoties garantijai, kas bija 7980 eiro jeb 20% apmērā no aizdevuma summas, ģimene mājokli varēja iegādāties ar pirmo iemaksu 2100 eiro jeb 5% no kopējās aizdevuma summas.

Atbalstu izmanto ģimenes visā Latvijā – vidējā garantija, kas līdz šim saņemta mājokļa iegādei, ir 7,1 tūkstotis eiro, savukārt vidējais aizdevums, ko ir piešķīrusi banka, ir 63 tūkstoši eiro. Valsts atbalstu izmanto ģimenes visā Latvijā, proporcionāli lielākais galvojumu skaits ir Rīgā un Pierīgā (67% garantiju), kam seko ģimenes Vidzemē (15%), Kurzemē (9%), Zemgalē (7%) un Latgalē (3%). No 10 000 ģimenēm, kas līdz šim ar valsts atbalstu tikušas pie sava mājokļa, 61% gadījumu aizdevums ir piešķirts ģimenei, kurā šobrīd aug viens bērns, 35% ģimeņu ir ar diviem bērniem, savukārt 7% ģimenēs ir trīs vai vairāk bērni.

Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

Latvijas ģimenes ar bērniem galvojumu programmas ALTUM ietvaros var pretendēt uz valsts atbalstu mājokļa iegādei. Kopš 2015. gada, kad sāka darboties programma, valsts galvojumu saņēmušas vairāk nekā 8400 ģimenes, kurās ir vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu. Garantiju kopējais apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta bankās, pārsniedz 500 miljonus eiro.

ALTUM statistika rāda, ka lielākā daļa – aptuveni 61% no visiem galvojumiem piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu, 32% ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt 7% ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem. Vairums ģimeņu (96%) valsts galvojumu izmanto gatava mājokļa iegādei, un tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai.

ALTUM garantija bankas aizdevumam nepieciešamo pirmo iemaksu samazina vidēji par 6 - 7 tūkstošiem eiro, kas ir vidējā līdz šim piešķirtā galvojuma summa. Tas palīdz ģimenei mājokli iegādāties uzreiz, netērējot vairākus gadus pirmās iemaksas sakrāšanai.

«Tas, ka iedzīvotājam pieder mājoklis, teorētiski nozīmē, ka viņš praktiskā, finansiālā un emocionālā ziņā ir motivēts arvien vairāk investēt savā izaugsmē, savā ģimenē, arvien stabilāk iesakņojoties savā valstī. Tas ir vērā ņemams faktors uz joprojām esošā aizbraucēju skaita fona,» uzskata Pauls Miklaševičs, BlueOrange Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors. «Iespējams, ka arī šajā kontekstā valsts līmenī ir vērts skatīties arī uz citiem risinājumiem, piemēram, piemērot nodokļu atvieglojumus tiem, kas iegādājas savu pirmo mājokli. Teorētiski tas varētu būt spiediens uz aplokšņu algām un būtu stimuls deklarēt augstākas algas,» norāda P. Miklaševičs.

Hipotekārā kreditēšana Latvijā strauji attīstās – pirmajā pusgadā Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 217,1 miljona eiro kopsummā, kas ir par 71% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

«Hipotekāro aizdevumu apjoma pieaugumam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem ir valsts atbalsta programmas pieejamība jaunajām ģimenēm ar bērniem. Jauno ģimeņu problēma vienmēr ir bijusi pirmās iemaksas sakrāšana, un atbalsta programma veiksmīgi to risina. Papildus kā kreditēšanu stimulējoši faktori noteikti ir gan ekonomikas izaugsme, kas veicina ienākumu pieaugumu un iespējas uzņemties saistības nākotnei, gan cilvēku vēlme un nepieciešamība uzlabot mājokļa apstākļus,» komentē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

1.ceturksnī Latvijas bankas bija izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro apmērā, 2.ceturksnī – 125,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumam – pērn 1.ceturksnī jauno hipotekāro aizdevumu apjoms bija 51,6 miljoni eiro, 2.ceturksnī – 75,3 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus mājokļu garantijas programmā, kas paredz palielināt pieejamo garantijas apmēru ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem, dot iespēju saņemt garantiju, ja ir gaidāms ģimenes pieaugums, kā arī pilnveidot esošos programmas nosacījumus. Minētie grozījumi 2018. gada 16. augusta Valsts sekretāru sanāksmē ir nodoti starpinstitūciju saskaņošanai.

Kopš programmas sākuma atbalsts sniegts vairāk nekā 9 900 ģimenēm, kurās kopējais bērnu skaits ir 14 522. Ģimeņu lielā interese par garantijas saņemšanu norādot uz šādas programmas nepieciešamību, tāpēc Ekonomikas ministrija plāno palielināt ģimenēm pieejamo atbalstu.

Ministrijas virzītie grozījumi paredz palielināt garantijas apmēru ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem, kā arī palielināt garantijas apmēru gadījumos, ja ģimenē jau ir vismaz viens bērns un ir gaidāms ģimenes pieaugums.

Tāpat paredzētas izmaiņas, kas dotu iespēju valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai saņemt atkārtoti, gadījumos, kad pēc iepriekšējas garantijas saņemšanas ģimenē ir pieaudzis apgādībā esošu un kopā dzīvojošu bērnu skaits vai ir iestājusies grūtniecība. Šāds nosacījums ļautu saņemt atkārtotu garantiju situācijās, kad dzīvojamās platības palielināšana saistīta, ar ģimenes locekļu skaita pieaugumu, ir uzlabojusies atbalsta saņēmēja finansiālā situācija vai ir vēlēšanās paplašināt dzīvojamo platību.

Spānijas valdība ceturtdien paziņoja par jaunu trīs miljardu eiro vērtu palīdzības programmu mājsaimniecībām, kuras negatīvi ietekmē enerģijas cenu kāpums.

Šos jaunos pasākumus, kas nākamnedēļ tiks apstiprināti valdībā, parlamentā prezentēja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš teica, ka tie stiprinās sabiedrības aizsardzību pašreizējās enerģētikas krīzes laikā.

"Mēs no valsts budžeta atvēlēsim vēl aptuveni trīs miljardus eiro, lai aizsargātu cilvēkus no enerģijas cenu kāpuma. Šie pasākumi kopumā aizsargās līdz pat 40% mājsaimniecību Spānijā," sacīja Sančess.

Jaunās programmas centrālais elements ir jauna likme tiem cilvēkiem, kas dzīvo mājās ar vienotu gāzes centrālo apkures sistēmu, kuru smagi ietekmējis cenu kāpums.

Jaunā likme, kas ierobežos ceturkšņa cenu kāpumus un būs spēkā līdz 2023.gada beigām, ietekmēs aptuveni 1,7 miljonus mājokļu, kuru enerģijas rēķini tiks samazināti par vairāk nekā pusi salīdzinājumā ar cenu atvērtajā tirgū, skaidro premjers.

Siguldas novadā līdz 2030.gadam varētu tikt izbūvēti 110 īres dzīvokļi, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Jaunie mājokļi, kas atbilst šā brīža kvalitātes un komforta standartiem, ne tikai veicinās jaunu ģimeņu, speciālistu un talantu piesaisti, bet arī nostiprinās novada izaugsmi un attīstību ilgtermiņā, uzskata Siguldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis (LZP).

Pašvaldībā esot aprēķināts, ka Siguldas novadā, īstenojot publiskās un privātās partnerības (PPP) programmu, līdz 2030.gadam varētu tikt izbūvēti 110 dzīvokļi. Potenciālajiem investoriem tiek piedāvātas vietas Siguldas pilsētā, Mālpils, Inčukalna un Krimuldas pagastā.

Kā vēstīts, šonedēļ Siguldas novada pašvaldība un 12 citas Latvijas pašvaldības parakstīja nodomu protokolu par līdzdalību Finanšu ministrijas virzītajā pieejamu cenu īres dzīvokļu programmā "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", apņemoties nodrošināt mājokļu izbūvei piemērotu zemesgabalu. Pirmajā projekta posmā līdz 2030.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt līdz 2266 pieejamas cenas īres dzīvokļus.