Latvijā korporatīvās sociālās atbildības (KSA) pārsvarā tiek saprasta kā labdarība jeb filantropija. Tās tipiskākajā izpausmē tas ir zvans uz tādu un tādu numuru, lai ziedotu latu, vai Ziemassvētku sentimentā piedalīšanos kādā kampaņveidīgā labdarības pasākumā. Arī tas ir labi un pareizi, tomēr patiesībā tam, ko saucam par labdarību vai sociālo atbildību, ir daudz pastāvīgāka un nopietnāka loma un ietekme gan uz sabiedrību, gan biznesu.

17. maijā notiks SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra atklāšana ar tam veltītu vienas dienas konferenci. SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs tiek dibināts, lai veicinātu uzņēmēju un plašākas sabiedrības iesaisti diskusijā par ilgtspējīgu attīstību.

Atklāšanas konference būs veltīta korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un tās attīstībai mūsdienu biznesa vides kontekstā. Konferencē uzstāsies starptautiskajā sabiedrībā labi pazīstamais Prof. Tomass Donaldsons no Vartonas ekonomikas augstskolas, ASV.

Arī Latvijā korporatīvā sociālā atbildība un korporatīvā filantropija nav gluži vakar radušās parādības, tomēr objektīvu iemeslu dēļ (kas galvenokārt bija pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku) Latvijas uzņēmēju prāti bijuši aizņemti ar klasiskajiem rādītājiem – peļņu un attīstību (proti lielāku un/vai drošāku peļņu). Tomēr, lietojot literāru idiomu, cilvēks nav vientuļa sala, un tāds nav arī bizness.

ASV investors un viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem Vorens Bafets (Warren Buffet), kurš aicina arī citus pasaules miljardierus lielāko daļu savu bagātību atvēlēt filantropijai, labdarībai atvēlējis aktīvus pusotra miljarda ASV dolāru vērtībā, tos nododot Microsoft vadītāja Bila Geitsa (Bill Gates) izveidotā labdarības fonda rīcībā, vēsta Bloomberg.

V. Bafets Bila un Melindas Geitsu fondam nodevis 19,3 miljonus savas kompānija Berkshire Hathaway B klases akciju.

Miljardieris Bafets ir apņēmies dažādu labdarības fondu, ieskaitot jau minēto Geitsu fondu, kā arī savu trīs bērnu vadītos labdarības pasākumus, rīcībā nodot lielāko daļu savas bagātības. Bafeta filantropija ietver cīņu ar nabadzību un slimībām, kā arī ASV izglītības fondu finansēšanu.

Vismaz piecu gadu darbs un dažāda pieredze būs nepieciešama nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas varēs pretendēt uz vietu Sabiedrības integrācijas fonda padomē (SIFP), lēmis Ministru kabinets.

Pieteikties konkursā, kurā tiks izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kas būs tiesīgas deleģēt savu pārstāvi darbam SIFP turpmāk būs tiesības NVO, kura atbilst šādiem kritērijiem: tai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss; tā ir ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz piecus gadus; tās statūtos noteiktais darbības mērķis vai papildmērķis vismaz piecus gadus ir tieši saistīts ar vismaz vienu no šādām jomām: kultūra un māksla; izglītība (interešu izglītība), pētniecība un sports; sociālie pakalpojumi un veselība; vide, sociālā un kopienas attīstība; interešu aizstāvība un līdzdalība politikas veidošanā; vai filantropija, brīvprātīgais darbs.

Publicēti desmit spilgtākākie Apple līdzdibinātāja Stīva Džobsa (Steve Jobs) citāti, kas atrodami jaunajā S. Džobsa biogrāfijā, kuras autors ir rakstnieks Valters Īzaksons (Walter Isaacson) un izdevējs Associted Press. Apple līdzdibinātāja citātus izvēlējies The Telegraph.

S. Džobss par savu adopciju: «Es atceros, ka ieskrēju mājās, un man šķeit, ka es raudāju, kad vaicāju vecākiem par savu adopciju. Savukārt viņi man atbildēja tā: «Nē, tu nesaproti. Mēs speciāli izvēlējāmies tieši tevi.» Kopš tā brīža es sapratu, ka nebiju tikai pamests – es biju manu vecāku speciāli izvēlēts un īpašs.»

Par sešdesmitajem gadiem: «Laiks, kad uzauga mana paaudze, bija maģisks, manā dzīvē tas bija arī ļoti garīgs laiks. Viennozīmīgi varu apgalvot, ka LSD lietošana bija viena no nozīmīgākajiem posmiem manā dzīvē.»

Par panākumiem: «Sākumā es neuztraucos par naudu, jo biju nabags, pēcāk nauda mani neuztrauca, jo man tās bija ļoti daudz.»

«Kolīdz būs uzņēmēji, kuri varēs prognozēt, attīstīt un justies drošāki par savu biznesu ilgākā laika termiņā, piemēram, vienas paaudzes dzīves cikla garumā - tie ir apmēram 25-30 gadi -, vēlme būt filantropam būs klāt kā likts,» intervijā laikrakstam Diena sacījis mecenāts un uzņēmējs Raimonds Gerkens.

«Es nevaru noformulēt precīzi, bet tam ir jēga - stabilitāte ļauj būt drosmīgākam, tālredzīgākam, arī naivākam un cerošākam. Filantropija nav pārēduša jaunbagātnieka sapnis,» viņš skaidrojis.

Vaicāts par to, kāda ir viņa motivācija, atbalstot Latvijas rakstniekus, R. Gerkens teicis: «Piedodiet par zināmu patērētāja egoismu, bet mana galvenā motivācija ir kultūras vajadzība. Tā ir vajadzība pēc latviešu literatūras, mūzikas, dramaturģijas, glezniecības.

Domāju, ka jebkurš latviešu uzņēmējs jūtas drošāks par savu nākotni, ja tepat līdzās kāds rada kultūras produktus ar latvisku izcelsmi un latviski. Nacionālā kultūra ir vienīgā iespējamā pilnvērtīgā atbilde globalizētajai patērētāju kultūrai. Kā jau teicu - esmu egoists, tāpēc atbalstu.»

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar JCI Latvija aicina nominēt jaunus un izcilus cilvēkus vecumā no 18 līdz 40 gadiem īpašai starptautiskai balvai TOYP Latvia 2015 (Ten Outstanding Young Persons – desmit izcili jauni cilvēki), lai ikviens uzzinātu par izciliem un panākumiem bagātiem profesionāļiem.

Kopumā iespējams pieteikt kandidātus desmit dažādām kategorijām: bizness, ekonomika, uzņēmējdarbība; politika, tieslietas, valsts pārvalde; akadēmiskā darbība; kultūra; ētika, vide bērnu tiesības, cilvēktiesības, miers pasaulē; filantropija, brīvprātīgais darbs; zinātnes, tehnoloģiju attīstība; personības pilnveidošana, izaugsme; inovācijas medicīnā.

«Mums ir talanti un sasniegumi, par kuriem plašāka sabiedrība nezina. Vairāk un biežāk jāatceras, ka tieši cilvēki ir mūsu nākotne, kas virzīs valsti uz attīstību un izaugsmi. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka esam tieši tik pat varoša nācija kā citas, tāpēc TOYP Latvia 2015 ir balva, kas visai Latvijai demonstrē spēju būt izciliem, inovatīviem un veiksmīgiem,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.