Gazprom kā pasaules lielākā dabasgāzes piegādātāja pozīciju var ietekmēt fakts, ka arvien vairāk pasaulē ir ieguldītāji, kas pievēršas gāzes ieguvei no oglekļa slāņiem un citiem alternatīviem ieguves veidiem.
Vistālāk šajā jomā tikušas Amerikas Savienotās Valstis (ASV), kur alternatīvās gāzes ieguve veido 40% no kopējā gāzes ieguves apjoma, raksta Vedomostji. Kompānijas Royal Dutch Shell un PetroChina tikko izteikušas piedāvājumu iegādāties par aptuveni trim miljardiem dolāru austrāliešu uzņēmumu Arrow Energy, kas nodarbojas ar metāna ieguvi no oglekļa slāņiem, turklāt tas neesot vienīgais piedāvājums. Alternatīvi gāzes ieguves veidi kļuvuši populāri, jo trīs valstis, kam pieder aptuveni puse dabasgāzes krājumu – Krievija, Irāna un Katara – apgrūtina piekļuvi gāzes krātuvēm «svešiniekiem». Turklāt alternatīvās gāzes krājumi pasaulē ir lielāki – pēc speciālistu aprēķiniem 1000 triljoni kubikmetru, kamēr dabas gāze esot tikai 177,4 – 213 triljoni kubikmetru.
Biometāns sāks ieņemt savu vietu energoresursu bilancē
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.