NGTB dibināta pērnā gada augustā, un biedrības mērķis ir mērķis ir «dabasgāzes un citu energoresursu tirgus attīstība Latvijā». Biedrības valdes loceklis un viens no dibinātājiem ir Gatis Ābele. G. Ābele līdz 2013.gada jūnijam ieņēma Ekonomikas ministrijas par enerģētiku atbildīgā valsts sekretāra vietnieka amatu, kā arī darbojās a/s Rīgas siltums padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā.
Biedrības izplatītajā paziņojumā norādīts, ka Krievijas Federācijas agresīvā ārpolitika pēdējo mēnešu laikā un resursu cenu svārstības ir pamudinājušas ES Komisiju un ASV valdību izstrādāt drošības pasākumu plānus, lai samazinātu ekonomikas ievainojamību dažādu nākotnes scenāriju gadījumā, un līdzīgas darbības ir veicamas arī Latvijai nacionālā līmenī.
«Neskatoties uz uzlabojumiem atsevišķos kritērijos, kopējā situācija nav uzlabojusies, vai pat pasliktinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem. Vairākās jomās Ministru kabinets un likumdevējs nav izmantojis iespēju īstenot izmaiņas enerģētikas sektora regulējumā, kā rezultātā jau vidējā termiņā var iestāties negatīvas sekas Latvijas patērētājiem,» norāda NGTB pārstāvji.
Raksti par tēmu
.jpg)
Līdz ar to biedrības pārstāvji piedāvā savu redzējumu uz to, kā 2015. gadā būtu jāattīstās nozarei.
1) Gāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru nodalīšana no Krievijas piegādātājiem un piegāžu infrastruktūras diversifikācija;
2) Degvielas rezervju uzglabāšanas regulējuma izmaiņas, palielinot Latvijas teritorijā glabājamo produktu daļu;
3) Aizsargāto lietotāju sociālais instruments elektroenerģijas un dabasgāzes patērētāju aizsardzībai;
4) Atlaides energointesīviem rūpniecības uzņēmumiem dalībai elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmā.
5) Lielo dabasgāzes koģenerācijas staciju valsts atbalsta restrukturizācija, atceļot subsidēto tarifu stacijām ar jaudu virs 200MW;
6) Elektroenerģijas un dabasgāzes sadales un pārvades tarifa metodikas izmaiņas, ieviešot uz izmaksām balstīta aprēķina principu, samazinot šķērssubsīdīju apjomu un ietverot arī elektroenerģijas ražotājus;
7) Nosakot atjaunojamo energoresursu ilgtermiņa investīciju signālu elektroenerģijas ražošanā, atsakoties no obligātā iepirkuma tarifa principa un izmantojot izmaksu efektīvu zaļo sertifikātu sistēmu;
8) Palielinot paaugstināta satura biodegvielu pieejamību transporta degvielu mazumtirdzniecībā un publiskajos iepirkumos, izmantojot pieļaujamās akcīzes nodokļa atlaides.
9) Ieviešot intensīvu ES fondu valsts atbalsta instrumentu centralizēto un rūpniecības siltuma sistēmu pārveidei uz koksnes un kūdras resursiem;
10) Pieejamības palielināšana energoefektivitātes atbalstam mājsaimniecībām, izmantojot finanšu instrumentu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaidi.
NGTB eksperti pašreizējās politikas novērtējumā ir vadījušies no 10 dažādiem kritērijiem, t.sk iekļaujot izmaksas mājsaimniecībām un rūpnieciskajiem patērētājiem, naftas produktu un dabasgāzes piegāžu drošības līmeni, atjaunojamo energoresursu daļu kopējā patēriņā, biodegvielu pieejamību mazumtirdzniecībā un energoefektivitāti veicinošus valsts atbalsta instrumentus.
.png)
