Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Pērn farmācijas industrija mediķiem, asociācijām un aptiekām izmaksājusi gandrīz trīs miljonus eiro. Par to liecina Veselības Inspekcijas publiskotie dati. Latvijas Radio izpētījis, ka līderos ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, kas atbalstīta ar aptuveni 132 tūkstošiem eiro.

Tas gan nenozīmē, ka farmācijas nozares uzņēmumi šo summu izmaksājuši slimnīcai, jo maksāts piemēram, par ārstu braucieniem uz ārzemju kongresiem un dažādiem semināriem slimnīcā. Pie gandrīz tikpat liela atbalsta ticis Neiroloģijas attīstības fonds un Latvijas Endokrinologu asociācija.

Par ko tad farmācijas uzņēmumi maksājuši? Papildus ziedojumiem medicīnas organizācijām un apmaksātiem ārzemju braucieniem, farmācijas uzņēmumi gan atbalstījuši dažādus seminārus Latvijas ārstiem, gan arī paši rīkojuši seminārus. Dati arī parāda, ka farmācijas uzņēmumi mediķus ved biznesa pusdienās, reizēm uz visai smalkām vietām, piemēram, restorānu Bibliotēka Nr.1.

Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Piektdien, 31. martā, notiks jaunā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas studiju un pētniecības centra svinīgā atvēršana Rīgā, Konsula ielā 21. Jaunā būve papildina Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu un ir apjomīgākā un tehniski sarežģītākā ēka, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē.

“Šī nav tikai jauna ēka. Pirmkārt, šis ir moderns pasaules līmeņa zinātnes centrs, kurā koncentrēties zināšanām un jaunām farmaceitiskām tehnoloģijām, lai palīdzētu izstrādāt inovatīvus risinājumus un radīt jaunas zāļu formas. Mēs esam daudz ieguldījuši un turpinām strādāt, lai dotu savu pienesumu pasaules zinātnei un celtu sabiedrības labklājību,” norāda RSU rektors prof. Aigars Pētersons.

Farmācijas studiju un pētniecības centra piecos virszemes un vienā pazemes stāvā mājvietu radusi Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Ēkā izveidotas kopumā četras auditorijas, 11 mācību telpas, 10 studiju laboratorijas un septiņas pētniecības laboratorijas. Gatavo zāļu formu laboratorija veidota, ievērojot rūpnieciskās farmācijas nozares principus, tostarp veidojot tīrtelpas, kas atbilstu ISO 8 standartam.

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” stipendija 2000 eiro apmērā šogad tika pasniegta trim Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes studentēm – Vitai Servidovai, Olgai Zeļenkai un Danielai Plasai.

Stipendijas izcilākajiem farmācijas studentiem šogad tika pasniegtas jau 14. reizi, un ir daļa no “Olainfarm” un RSU savstarpējās sadarbības.

“”Olainfarm” kā viens no lielākajiem farmācijas nozares uzņēmumiem regulāri sniedz savu ieguldījumu tajā, lai Latvijā gan pašlaik, gan pēc pieciem un desmit gadiem būtu farmaceiti, kuri aptiekās varētu konsultēt pacientus, vai strādātu pie jaunu medikamentu izstrādes kādā no zāļu ražošanas uzņēmumiem. Esam lepni, ka varam atbalstīt jaunos farmaceitus, jo tā ir misijas profesija, kas sniedz skaidru un nenovērtējamu labumu visai sabiedrībai kopumā. Farmaceits bieži ir pirmais nozares speciālists, ko cilvēki uzrunā par savām veselības problēmām un pie kuriem meklē palīdzību. Vienlaikus ir jāatceras, ka zināšanas farmācijā jauniešiem sniedz fantastiskas karjeras iespējas – sākot ar jau pieminēto farmaceita darbu aptiekā, un beidzot ar darbošanos zinātnē, jaunu medikamentu izstrādē un zāļu reģistrācijā,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Farmācijas loģistikas uzņēmums Oribalt netālu no Viļņas uzsācis jaunas farmācijas noliktavas būvniecību, kopējām investīcijām sasniedzot 4,8 miljonus eiro.

Jaunās noliktavas platība būs 6500 m2 un tā ļaus divkāršot noliktavu ietilpību Baltijā. Nākamajā būvniecības kārtā noliktavu būs iespējams paplašināt par vēl 4000 m2. Savukāt esošajā 6000 m2 Oribalt Viļņas loģistikas un izplatīšanas centrā tiek uzglabāti farmācijas un veselības aprūpes produkti, kas paredzēti visam Baltijas tirgum.

Jaunās Oribalt noliktavas un biroja telpas būvēs Norvēģijas nekustamā īpašuma ieguldījumu sabiedrība Baltic Sea Properties, ar ko Oribalt ir noslēdzis līgumu uz 12 gadiem par individuāli pielāgotu telpu izbūvi. Saskaņā ar līgumu Baltic Sea Properties uzbūvēs un izīrēs nepieciešamo platību farmācijas loģistikas uzņēmumam ar iespēju to paplašināt. Darījumā piedalījās arī nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Solid Real Advisors, kas koordinēja procesu kopā ar juridisko pakalpojumu sniedzēju Sorainen.

Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm.

To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm. Mēs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ļoti labi apzināmies, ka mums ir jāspēj nodrošināt zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam palīdzēs atrast darbu un nodrošinās, ka viņš šajā darbā spēj paveikt no viņa prasīto. Tieši tāpēc nesen noslēdzām arī sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pie šiem jautājumiem varam kopīgi strādāt un veidot abpusēji produktīvu sadarbību. “Olainfarm” no savas puses apņemas ne vien līdzdarboties studiju programmu uzlabošanā, bet arī nodrošināt praksi un bāzes vietas mūsu studentu zinātniskajiem pētījumiem.

Tamro Latvija īpašnieks PHOENIX Group ir iegādājies farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma McKesson Europe daļas, tādējādi nodrošinot sev Eiropā lielākā farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma pozīciju.

Darījums tika noslēgts 2022. gada 31. oktobrī pēc atļaujas saņemšanas no iesaistīto valstu konkurences uzraudzības iestādēm.

Saskaņā ar 2021. gada jūlijā noslēgto pirkuma līgumu starp McKesson un PHOENIX, darījums ietver McKesson uzņēmumus Beļģijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Slovēnijā, kā arī Eiropas galveno mītni, finanšu pakalpojumu centru Lietuvā, Vācijas uzņēmumu Recucare GmbH un mazākuma daļu kopuzņēmumā Brocacef Groep Nīderlandē.

Ar šo iegādi PHOENIX grupa ienāk jaunos veselības aprūpes tirgos Beļģijā, Īrijā, Portugālē un Slovēnijā, vienlaikus paplašinot savu pašreizējo darbību Francijā un Itālijā. Pēc iegādes grupa tagad ir pārstāvēta 29 valstīs, tai ir vairāk nekā 45 000 darbinieku, 224 uzņēmumi, kas darbojas farmācijas vairumtirdzniecības un pirmsvairumtirdzniecības jomā, kā arī vairāk nekā 3200 grupai piederošu aptieku un 17 000 partneru aptieku. Tādējādi PHOENIX grupa nostiprina savas pozīcijas kā Eiropas vadošais farmācijas vairumtirgotājs, aptieku operators un pakalpojumu sniedzējs farmācijas nozarē.

«Ja izveido sapratīgu ģeogrāfisku aptieku tīklu, rezultātā var iegūt vismazāko uzcenojumu zālēm.»

To intervijā DB saka Tanels Terase (Tanel Terase), Igaunijas Farmācijas asociācijas padomes loceklis (Member of the Management Board Estonian Pharmacies Association).

Kāds bija Igaunijas farmācijas tirgus regulējums pirms jūsu valstī notikušajām izmaiņām? Kādas bija šīs izmaiņas?

Igaunijā bija ļoti labs zāļu tirgus regulējums, kas no vienas puses nozarē ļāva darboties plašam investoru lokam, tā nodrošinot konkurenci, no otras puses mums bija ģeogrāfiski un demogrāfiski noteikti ierobežojumi, kas darbojās kā ekonomiska aizsargbarjera, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni farmācijas pakalpojumiem, plašu sortimentu un nelielus zāļu uzcenojumus. Diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa 2013.gada 9. decembrī atsauca ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacītos ierobežojumus. Jaunais regulējums stājās spēkā 2014.gada 9. jūnijā. Tas bija diezgan dīvaini, jo Eiropas Savienības Tiesa jau iepriekš bija lēmusi, ka ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacīti ierobežojumi (piemēram, lietās C–570/07 un C–571/07) nav pretrunā ar uzņēmējdarbības brīvību. Eiropas Savienības Tiesa pierādīja, ka ģeogrāfiska un demogrāfiska rakstura ierobežojumi saskan ar Eiropas Savienības likumiem, un šāda veida nacionālo tiesību aktu mērķis ir nodrošināt medicīnas produktu publisko pieejamību un labu kvalitāti. Eiropas Savienības Tiesa tāpat noteica, ka, balstoties uz jau pastāvošo judikatūru, aptiekām var piemērot ierobežojumus sakarā ar infrastruktūras plānošanu, tāpat kā tos var noteikt citām veselības aprūpes nozarēm. Un pat būtiskas nelabvēlīgas sekas dažiem tirgus spēlētājiem ir attaisnojamas, ja regulācijas mērķis ir veicināt sabiedrības veselību. Jāpiebilst, ka diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa nelūdza Eiropas Savienības Tiesai sniegt komentārus šajā lietā, kas, manuprāt, noveda pie kļūdaina lēmuma. Tika atcelta prasība, ka farmācijas kompānijas īpašniekam ir jābūt farmaceitam, nosakot piecu gadu pārejas laiku šiem nosacījumiem.

Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaida studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama.

Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.

Šī gada jūnijā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, kuras biedrs ir arī AS “Olainfarm”, publicēja skolēnu aptaujas rezultātus, kas atklāj skaudro realitāti – vidusskolu absolventu ieskatā eksaktās zinātnes ir sarežģītas un neinteresantas, kā arī neredz sev karjeras iespējas šajās nozarēs. Šī aptauja liecina, ka jauniešu vidū par eksaktajām zinātnēm ir virkne stereotipu un mītu, nevis faktos balstīti argumenti. Tādēļ uzskatu par savu pienākumu sniegt savu nelielu artavu to kliedēšanā. Sāksim ar karjeras iespējām.

Biofarmācijas centra izveide Latvijas zinātniekiem dos vēl nebijušas jaunu zāļu atklāšanas un attīstības iespējas, farmācijas uzņēmumi gatavi sadarbībai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Biofarmācijas centrā, kas uzbūvēts, lai attīstītu farmācijas un biomedicīnas valsts pētniecības centra zinātnisko infrastruktūru, tiks veikti farmakoloģiskie un preklīniskie pētījumi, kas veicinās farmācijas nozares attīstību un konkurētspēju.

Centra izveidē kopumā ieguldīti 5,3 miljoni eiro, no tiem 4,5 miljoni eiro ir ERAF finansējums, 644 tūkstošus eiro investē OSI, bet 167 tūkstošus nodrošina valsts budžets. Jaunās ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA Ozola & Bula, arhitektu birojs, būvdarbus veica būvkompānija Velve, būvuzraudzību nodrošināja SIA Būves un būvsistēmas. Biofarmācijas centra pētnieciskās laboratorijas ir izvietotas trīs stāvos 1826 m2 lielā platībā. Jaunajā centrā zinātnieki varēs veikt augstākā līmeņa preklīniskos pētījumus, pētot jaunu zāļu kandidātvielu darbības mehānismus, iesaistīties starptautiskos pētnieciskajos projektos, kā arī sadarboties ar farmācijas nozares komersantiem.

Nākamnedēļ farmācijas kompānija AS Olainfarm atklās jauno gatavo zāļu formu ražotni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā gatavo zāļu formu ražotne ietver nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkni, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkni un gatavo zāļu formu izstrādes laboratoriju. Tā izveidota projektā Augstas pievienotās vērtības investīcijas nitrofurānu zāļu ražošanā, par kuru 2012.gada 15.augustā AS Olainfarm noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014.gadā.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Ja valsts finansējumā par medicīnas pakalpojumiem būtu ietverti līdzekļi, ko atvēlēt ārstu profesionālajai pilnveidei, farmāciju kompāniju aicinājumi sēsties lidmašīnā būtu mazāk saistoši

Vēlamies izglītotu personālu, un kāpēc gan mums to neizglītot par farmācijas kompāniju naudu. Šādu atbildi, vaicājot par farmācijas kompāniju iedabu pārlieku cieši «draudzēties» ar ārstiem, DB saņēma no veselības centru vadītājiem. Un viņus var saprast. Valsts sniegtās ārstu tālākizglītības iespējas aprobežojas ar vietējiem pasākumiem, bet apvāršņu paplašināšanu bieži nodrošina tieši zāļu firmas. Tāpat medikamentu uzcenojums aptiekās neietver farmaceitu kvalifikācijas celšanu. Arī šajā jomā palīgā nadzīgi steidzas farmācijas kompānijas. Te vietā ir pieminēt, ka lielāko zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums, pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, pērn bija vairāk nekā 725 milj. eiro, kas ir ļoti prāvs lēciens no aizpērnajiem 648 milj. No biznesa viedokļa raugoties, kompāniju centieni «sadraudzēties» ar ārstiem ir saprotami, dibinot attiecības un kopā apmeklējot kongresus.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību "UPB" par jaunā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa būvniecību Rīgā, Konsula ielā 21.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots iesākt vēl šogad un noslēgt pusotra gada laikā.

Jaunā būve, kas papildinās Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu, būs viena no apjomīgākajām un tehniski sarežģītākajām ēkām, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē. Tajā plānots viens pazemes un pieci virszemes stāvi, kuros atradīsies RSU Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas topošajiem farmaceitiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 7.novembrī LZA prezidents Ivars Kalviņš pasniedza goda doktora bioloģijā (Dr.h.c.biol.) diplomu AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jurim Bundulim.

Dr.h.c.biol. Juris Bundulis, kā atzīmē LZA ieteikumā par goda doktora grāda piešķiršanu, ir erudīts eksperts Latvijas farmācijas sistēmā. Savu pieredzi krājis, strādājot atbildīgos amatos šajā jomā vairāk nekā 30 gadu garumā.

Pēc sešiem gadiem Organiskās sintēzes institūtā, J. Bundulis savu profesionālo karjeru cieši saistīja ar farmāciju un veselības aprūpi – 16 gadus nostrādāja AS “Grindeks” un pusi no šī laika bija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pēc tam 12 gadus strādāja valsts pārvaldē – Veselības un Labklājības ministrijās.

Šis laiks J. Bundulim sniedza iespēju paraudzīties uz farmācijas nozari no citas perspektīvas, daudz detalizētāk izprotot farmācijas lomu kopējā veselības aprūpes sistēmā. No 2021. gada, esot AS “Olainfam” vadītāja amatā, šī pieredze Jurim Bundulim devusi iespēju medikamentu ražotājus uztvert ne tikai kā produktu izstrādātājus un ražotājus, bet arī kā pakalpojumu sniedzējus, kas rūpējas par cilvēku veselību un dzīvību.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Klātesot būvniecības darbu speciālistiem, studentu, mācībspēku, zinātnieku un augstskolas vadības pārstāvjiem, 26. augustā svinīgi atzīmēti Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa spāru svētki.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs. Plānots, ka studenti un pētnieki jauno kompleksu Konsula ielā 21 sāks izmantot 2022. gadā.

“Rīgas Stradiņa universitāte ir spēcīga Eiropas zinātnes universitāte. Tas arī nosaka RSU ilgtermiņa attīstību. Ieguldot ERAF un RSU pašu pelnītos līdzekļus jaunā kompleksa būvniecībā, mēs stiprinām universitātes zinātnes un studiju kapacitāti rūpnieciskajā farmācijā, kas ir Latvijas viedā specializācijas joma. Rūpnieciskajai farmācijai ir augsts potenciāls inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Pasaules līmeņa farmācijas zināšanu koncentrēšana Konsula ielā 21 ievērojami stiprinās RSU un Latvijas ceļu uz šī mērķa sasniegšanu,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".

Šā gada jūnija sākumā veselības ministre Līga Meņģelsone darba vizītē apmeklēja vienu no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pārrunātu aktuālos veselības aprūpes jautājumus gan attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, medikamentu pieejamību, gan arī klīnisko farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā un pacientu pieredzes jautājumiem.

Tāpat ministre iepazinās ar uzņēmuma darbību, attīstības mērķiem, kā arī investīciju projektiem, lai tuvākajā piecgadē uzņēmums kļūtu par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Eiropā savās produktu kategorijās.

“Augstu vērtēju “Olainfarm” ieguldījumu ekonomikā, zinātnē un arī sabiedrības veselības veicināšanā. Mūsu kopīgs uzdevums ir veidot un attīstīt Latvijas veselības aprūpes sistēmu, lai tā spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumos visos tās posmos. Līdztekus uzlabojumiem ambulatoro pakalpojumu pieejamībā, ģimenes ārstu sistēmas stiprināšanai un slimnīcu tīkla attīstībai, ir ļoti svarīgi celt arī farmaceitu profesijas prestižu sabiedrībā un nozīmi veselības aprūpē, jo šie speciālisti ir tie, kuri ar savām zināšanām un kompetencēm pacientiem bieži kalpo kā pirmais atbalsts un padomdevējs. Te es redzu lielu potenciālu sadarbībai arī ar farmācijas uzņēmumiem – gan veidojot interesi apgūt zināšanas farmācijas jomā, gan atbalstot studentus, kuri jau šo profesionālo ceļu izvēlējušies,” tikšanās laikā uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.

Aprīļa otrajā pusē AS Olainfarm pārstāvji piedalīsies starptautiskās farmācijas izstādēs CPhI Japan 2015 un CPhI Russia 2015, kas ir būtiski farmācijas nozares notikumi Āzijas un Krievijas un NVS valstu reģionos, kuros uzņēmumi piedalās, lai prezentētu produktus un pakalpojumus, koptu attiecības ar esošajiem partneriem un piesaistītu jaunus, kā arī apzinātu nozīmīgākās tendences produktos un tehnoloģijās, informē Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

Olainfarm izstādēs piedāvās sadarbību aktīvo farmaceitisko vielu pētniecībā, izstrādē un ražošanā, gatavo zāļu formu tehnoloģijas izstrādē un ieviešanā ražošanā, ražošanas procesa un analīžu metožu validācijā, kā arī gatavo zāļu formu līgumražošanā pēc individuāla pasūtījuma.

Papildus Olainfarm produktu un pakalpojumu portfelim tiks prezentēts arī Latvijas zaļās farmācijas kompānijas Silvanols piedāvājums un farmācijas mazumtirdzniecības tīkla Latvijas aptiekas iespējas. Olainfarm pārstāvji tiksies arī ar esošiem un jauniem sadarbības partneriem ražošanas izejvielu iegādē.

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.