Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka savus auto izmantošanas paradumus pēdējā gada laikā mainījušas divas trešdaļas Latvijas ģimeņu, kurām pieder automašīna. Raksturojot savu paradumu maiņu, iedzīvotāji arī apgalvo, ka sākuši rūpīgāk ievērot ekonomiskas braukšanas principus – uz to norāda 23% auto īpašnieku. Katrs piektais sācis biežāk izvēlēties alternatīvus pārvietošanās līdzekļus, piemēram, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, bet katrs desmitais esot sācis iegādāties nelegālu degvielu.
Institūta rīcībā esošie dati liecina, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru gan 95. markas benzīns, gan dīzeļdegviela vidēji sadardzinājušās par 12 santīmiem litrā. Turklāt no šā gada 1. jūnija spēkā stājusies jaunā akcīzes nodokļa likme benzīnam, kas tā cenu degvielas uzpildes stacijās palielinājusi vēl par divarpus santīmiem litrā, tai sasniedzot vidēji 92 santīmus.
Latvijas Degvielas tirogotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns skaidro, ka Latvijā nodokļi veido gandrīz pusi (47–48%) no benzīna mazumtirdzniecības cenas, 46–47% veido naftas produktu cena, bet tirdzniecības uzcenojums ir 5–7%.
Saistībā ar akcīzes nodokļa likmes pieaugumu benzīna cena sasniegusi savu vēsturiski augstāko līmeni vairumā Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tīklu 95. markas benzīnam tirgojoties virs 92 santīmu atzīmes litrā.
.png)
