«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Gatavojas izbeigt Jauno trīs brāļu noslēgto projektēšanas līgumu Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes līgumu.

"Nekāda projektēšana nenotiks un arhitektiem nekas maksāts netiks. Līgums par koncertzāles projektēšanu un būvniecību nevar tikt iedarbināts līdz 2012. gadam," tā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē norādīja Ministru prezidents Ivars Godmanis. Viņš piebilda, ka nejūtas atbildīgs, ja tāpēc kādam arhitektu birojam draudot maksātnespēja, bet Jauno trīs brāļu aģentūras liktenis būšot līdzīgs kā citām aģentūrām, kurām pēc I. Godmaņa iecerēm draud nesaudzīga apvienošana un līdz ar to štatu īsināšana.

Arī kultūras ministra pienākumu izpildītājs, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns gatavojas uzdot Kultūras ministrijas Valsts sekretārei Solvitai Zvidriņai sākt sarunas par minētā līguma izbeigšanu. Viņš norādījis, ka atbalstot mūsdienīgas koncertzāles Rīgā nepieciešamību, bet tā kā projektam nav viennozīmīga atbalsta, pašreizējā situācijā nevarētu turpināt tērēt valsts līdzekļus šim mērķim.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Valmieras stikla šķiedras ražotais produkts Atex® iedvesmojis divas apņēmīgas jaunietes - valmierieti Viktoriju Šarlāni un viņas kursabiedreni no Serbijas Mariju Dondoviču (Marija Dondovic). Viņām, studējot Eindhovenas Dizaina Akadēmijā Nīderlandē, Atex® kļuvis par daļu no kopīgā diplomdarba - jaunradītā produkta «Light Screens» jeb «Gaismas ekrāni», informēja uzņēmumā.

«Gaismas ekrāni» ir funkcionāli gaismas objekti atvērtā tipa biroju telpām, kurās nav ierīkotas atdalošās sienas individuālām darba vietām un kurās trūkst dabīgā apgaismojuma. Gaismas risinājums palīdz radīt atmosfērisko gaismu. «Gaismas ekrāni» kalpo arī kā gaismas un skaņas kontroles mehānismi, nodrošinot efektīvāku gaismas izkliedēšanu telpā, izvairoties no žilbinošas un spilgtas gaismas, un labāku skaņas akustisko efektu. Radīto objektu forma ir izlocīta no vienas tērauda caurules, pie kuras piefiksēts alumīnija rāmis ar Atex® membrānu. Kā gaismas avots izmantota LED spuldze.

Ceļš pretī diplomdarba projektam «Gaismas ekrāni» saistīts ar Viktorijas interesi par to, kas īsti tiek ražots Valmieras stikla šķiedrā. Vienā vasarā viņa apmeklēja uzņēmumu, aplūkoja jaunākos materiālus un inovācijas šajā jomā un iedvesmojās no pieredzētā. Lai gūtu atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem, tika sazvanīts Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmums Lielbritānijā, kur tiek ražotas Atex® membrānas. Pie projekta jaunietes sāka strādāt kopā, jo abas vieno ne tikai līdzīgs redzējums dizainā, bet arī draudzība. Kā viņas pašas saka, komandas darbs pie projekta īstenošanas ir tikai stiprinājis abu draudzību.

Ar Latvijas gaismas mākslinieku radošās apvienības I Did It interaktīvā gaismas mākslas objekta Emogrāfs ceremoniālu iedarbināšanu piektdien Singapūrā atklāts Āzijas lielākais gaismas festivāls i Light Marina Bay.

Dažas dienas pirms gaismas festivāla sākuma tā rīkotāji izvēlējās, ka tieši Emogrāfs būs centrālais gaismas mākslas objekts festivāla atklāšanas ceremonijā un simboliski atklās trīs nedēļas ilgos gaismas svētkus Singapūrā.

i Light Marina Bay atklāšanas ceremonijā kā pirmais Emogrāfa ierīci izmēģināja Singapūras Nacionālās attīstības ministrs Lorenss Vongs, tādejādi iededzot pirmās gaismas un paziņojot par festivāla sākumu.

Emogrāfa dalība festivāla atklāšanas ceremonijā no rīkotāju puses līdz šim tika rūpīgi glabāta kā īpašs pārsteigums.

Latvijas autoru darbs Singapūras gaismas festivālā būs aplūkojams uz Marinas līča pilsētas mākslas galerijas fasādes visu tā norises laiku no 4. līdz pat 27. martam.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Pieminekļa «Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem» jeb tā dēvētā Uzvaras pieminekļa māksliniecisko vērtību savā ziņā var pielīdzināt Brīvības piemineklim vai Brāļu kapu ansamblim, Latvijas Radio pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis.

«Šajā piemineklī ir liels mērogs, kurā izveidots ansamblis, kas savā veidā līdzvērtīgs, es nebaidos salīdzināt, Brāļu kapu ansamblim un Brīvības piemineklim. Tas savā apkārtnē pakļauj lielu teritoriju un ienes viņā savu emocionālo starojumu, jā, tādu starojumu, kādu prasīja tā laika māksla,» norādīja mākslas zinātnieks.

Tajā pašā laikā O. Spārītis prognozēja, ka politiskajās sarunās par pieminekļa nākotni mākslas zinātāju viedoklis netiks ņemts vērā.

Iepriekš rakstīts, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka Uzvaras piemineklim neesot vietas blakus Gaismas pilij un ka nākotnē šī pieminekļa vietā varētu atrasties, piemēram, starptautisks stadions, taču pašam piemineklim Rīgas panorāmā būtu jāizskatās citādāk. Savukārt portālā ManaBalss.lv par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt tā dēvēto Uzvaras pieminekli un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Tiesa gan, lai jautājumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu skatītu parlamentā, ieceres ceļš varētu nebūt viegls, jo tas būtu pretrunā ar 1994. gadā noslēgto Latvijas valdības līgumu ar Krieviju, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Pārdošanā ir izlikta vēsturiskā Kaucmindes pils Bauskas novadā. Pils tiek pārdota par 250 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu kompānijas Rent In Riga mājaslapā.

Pils tiek piedāvāta kā investīciju objekts, un saskaņā ar pašreizējā īpašnieka sniegto informāciju objekts ir pieejams.

Privātīpašums Kaucmindes pils sastāv no pils ēkas 2887 kvadrātmetru kopplatībā un tam pieguļoša gleznaina parka 4,59 hektāru platībā.

Kaucmindes pili ieskauj divi dārzi: viens regulārais dārzs, kuru veidojis dārznieks K.Savickis ap 1780.gadu, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots 19.gadsimtā un aptver Kauces upītes gravu. Zemes gabala ziemeļu robežu veido neliela upīte, rietumu robežu - divi sakopti un iztīrīti mākslīgie dīķīši.

Kaucmindes pils atrodas Latvijas arhitektonisko pērļu trijstūrī. Līdz baroka stila Latvijas arhitektūras un mākslas šedevram Rundāles pilij ir tikai astoņi kilometri, līdz viduslaiku restaurētajai Bauskas pilij - trīs kilometri, bet līdz Mežotnes pilij - 10 kilometri.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

No pirmdienas, 9.novembra mājas lapā www.staroriga.lv pieejama informācija par visiem piecdesmit sešiem gaismas festivāla Staro Rīga objektiem. Lielākā daļa festivāla objektu izvietota pastaigu maršrutos Vecrīgas teritorijā un pilsētas centrālajā daļā, taču lielāki objekti izvietosies Skanstes ielas rajonā un Brīvdabas muzejā.

Visi objekti sadalāmi piecās grupās - festivāla laikā būs apskatāmi 18 jauni festivāla programmas gaismu objekti, 3 festivāla programmas gaismu objekti no 2008. gada programmas, 9 objekti, kas tapuši ar festivāla sadarbības partneru atbalstu, 12 LMA studentu programmas gaismu objekti, kā arī 14 pilsētvides pastāvīgie gaismu objekti.

Pils laukumā, Torņa ielā un Aldaru ielā būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbi, kas iekļausies trīs idejiskās koncepcijās - Esi starā - ej ar tumsu karā!, Parazīti un Gaismoņi.

Jaunizveidotajos 18 gaismas festivāla objektos izmantots gan spuldžu, gan LED spuldžu spīdējums, gan video projekcijas, gan īpaši gaismas efekti. Jauno objektu vidū atrodami gan interaktīvi gaismas objekti, gan lielformāta pilsētvides objekti.

Latvijā ir pietiekami lielas ozolu audzes, lai ar tām pietiktu Gaismas pils grīdas izklāšanai, komentējot Gaismas pils autoruzrauga Mārča Mežula pausto, ka Latvijā neaug tik lielas ozolu birzis, kas atbilstu Gaismas pils parametriem, Db.lv norādīja parketa un grīdas dēļu ražotājuzņēmuma Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Turklāt bibliotēkas grīdai nepieciešamie apjomi nav tik milzīgi, lai raisītu uzņēmējos biznesa interesi par šo projektu, bet drīzāk tas ir pilsoņa pašapziņas jautājums par vietējo ražotāju atbalstu.

Diskusiju par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) grīdā tiks izmantota Kanādas kļava nevis Latvijas ozols, aizsāka kustība Nepērc svešu!, kuras pārstāvji atgādināja par ieceri Gaismas pils būvniecībā izmantot pēc iespējas vairāk Latvijā ražotu materiālu. Savukārt Kultūras ministrija (KM) skaidroja, ka Kanādas kļavas grīda ir Gaismas pils autora Gunāra Birkerta iecere, un bibliotēkas autoruzraugs Mārcis Mežulis piebilda, ka Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 – 18 centimetru platumā.

SIA Amber Wood līdzīpašnieks un Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras docents I. Akerfelds norāda, ka Latvijā parketu ražo vairāki uzņēmumi, kas varētu nodrošināt ozolkoka grīdas ieklāšanu LNB. Kā piemēru viņš min no Latvijas kokiem ražoto parketu Mākslas muzeja Rīgas Fondu birža grīdu apdarē. Biržas grīdā izmantotie dēļi ir 21 centimetru plati, kas ir krietni vairāk par platumu (15 – 18 centimetri), ko kā nepieciešamo izmēru Gaismas pils grīdai minēja autoruzraugs M. Mežulis.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Vēl 60 miljonu latu, ja kāds grib, lai leģendārā Gaismas pils, kas jau tāpat nodokļu maksātājiem izmaksā 116 miljonus latu, vispār vērtu vaļā durvis.

Iepriekšējo gados, realizējot kādu pietiekami lielu projektu, šāda veida stāsti tika dzirdēti laiku pa laikam, jo parasti kaut kā atklājās dažādi neparedzēti darbi, sarežģījumi un inflācijas pieaugumi, ko iepriekš it kā nevarēja paredzēt. Nereti arī šādos gadījumos tas lielā mērā izskatījās pēc vienkāršas naudas izspiešanas, taču nu stāsts ir pavisam citāds.

Proti, plānojot jaunās Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izmaksās nav iekļautas tādas pozīcijas kā kondicionēšanas iekārtas, katlumāja, labiekārtošanas darbi utt. Tātad runa ir par lietām, bez kurām nevar iztikt faktiski nevienas būves gadījumā, izņemot suņu būdu un ķemertiņu lauku sētā. Turklāt šie 60 miljoni latu tāmē nav iekļauti tāpēc, ka pasūtījuma brīdī minētie komponenti vienkārši vēl nav bijuši uzprojektēti. Līdz ar to šajā kontekstā rodas viens otrs būtisks jautājums. Pirmkārt, kā interesēs bija pieņemt lēmumu par būvniecības uzsākšanu tik strauji, nesagaidot, kamēr tiek izstrādāti visi nepieciešamie projekti un aprēķinātas izmaksas? Jāatgādina, ka Gaismas pils projekts tika muļļāts vairāk nekā desmit gadus, un tādējādi būs grūti kādam iestāstīt, ka vēl dažus mēnešus pagaidīt nu nekādi nevarēja. Tātad šeit atbildīgajām institūcijām būtu vērts papētīt, kam un kāpēc vajadzēja, lai attiecīgie dokumenti tiktu parakstīti pēc iespējas ātrāk.

Celtnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam. Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas Saeimā izstrādās vairākus aprēķinu variantus, kuros plāno parādīt, cik lieli zaudējumi būs valstij, samazinot finansējumu Gaismas pils celtniecībai.

To Dienas biznesam pavēstījis būvnieku apvienības sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Latvijas Banka trešdien, 17. jūnijā, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Rīgas pilij 500. Monēta ir veltījums Rīgas pilij, kuras siluets Daugavas labajā krastā ir raksturīga galvaspilsētas panorāmas zīme, kas gadsimtiem bijusi varas spēka vai vājuma lieciniece, skaidro centrālā banka.

Monētas mākslinieki ir Ivars Drulle (aversa grafiskā dizaina un monētas plastiskā veidojuma autors) un Ilze Lībiete (reversa grafiskā dizaina autore). Monēta kalta Šveices kaltuvē Faude & Huguenin SA, tās aversā redzami Rīgas pils Konventa vārtu portāla akmens ciļņu – Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga – attēli, bet reversā – stilizēts Rīgas pils atveids skatā no augšas.

Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu, ar ko beidzas teksti zem Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) akmens tēliem virs pils vārtiem un arī rakstiskas liecības par būvdarbu izdevumiem. Pili rīdziniekiem nācās uzcelt pašu nojauktās Livonijas ordeņa mestra rezidences vietā, izpildot kapitulācijas līguma noteikumus pēc sakāves 1491. gadā pie Bukultiem un atzīstot Livonijas ordeņa mestra un Rīgas arhibīskapa virskundzību.

Gaismas pils grīdu nav iespējams izklāt ar Latvijas ozolu, jo Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 - 18 centimetru platumā, turklāt, būvējot kādu projektu, jāpieturas pie arhitekta izstrādātajām idejām, komentējot kustības Nepērc svešu! satraukumu par Kanādas kļavas izmantošanu Gaismas pils grīdai Latvijas ozola vietā, Db.lv norādīja autoruzraudzības grupas vadītājs Mārcis Mežulis.

«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.

Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.

No 16. līdz 19.novembrim Rīgā notiek tradicionālais gaismas festivāls Staro Rīga, kurā šogad tiks izstādīti 43 dažādi mākslas un gaismas instalāciju objekti .

Šī gada festivāla tēma ir «Augšām cēlās Gaismas pils». Gaismas objekti veltīti gan valsts simtgadei, gan arī, piemēram vides un dzīvnieku aizsardzībai. Tāpat šogad gaidāmi vairāki jauni darbi, kas koncentrēsies un «pārvietosies» pa pilsētas apkaimēm. Gaismas objekti un stāsti apskatāmi katru dienu no plkst.17 līdz plkst.23.

Uz vēdekļveida ūdens ekrāna Rīgas kanālā iepretim Latvijas mūzikas akadēmijai būs iespēja apskatīt videoprojekciju Lāčplēša atgriešanās, Doma laukumā būs gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem Viedjūra, kurā katrs dziesmas Pūt, vējiņi! vārds tiks attēlots ar emodži zīmēm.

Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sienas būs redzams Annas stāsts, kas 18 animētās gleznās stāstīs par 98 gadus vecu kundzi, kura apņēmusies sagaidīt savu simtgadi. Uz izstāžu zāles Arsenāls sienas tiks parādīts audiovizuāls stāsts Bezgalības formula, kur Lielvārdes jostas rakstā būs parādītas Latvijas spilgtāko personību uzrunas tautai un valstij.

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

17.novembrī, vienlaicīgi Rīgas ielās, parkos un svēros tika ieslēgti visi festivāla Staro Rīga gaismas objekti, tādējādi oficiāli atklājot 9.gaismas festivālu.

Šogad Gaismas festivālā Staro Rīga 2016 ir 3 programmas – pamatprogramma Gaisma ausa, starptautiskā programma, kurā ar saviem darbiem piedalās mākslinieki no Lietuvas, Kanādas, Japānas, Austrālijas, Beļģijas, Spānijas, Vācijas, Portugāles, Baltkrievijas, Francijas un Libānas, kā arī festivāla apmeklētājiem jau pazīstamā līdzdalības programma Rīgas karnevāls, kurā ar gaismas objektiem pilsētvidē piedalīsies dažādi uzņēmumi, institūcijas un privātuzņēmēji. Festivāla laikā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti aplūkot arī jaunākos Rīgas vēsturisko ēku fasāžu izgaismojumus. Kopā festivālā būs apskatāmi 42 gaismas objekti, kas galvenokārt izvietoti Vecrīgā un pilsētas centrālajā daļā.