Enerģētikas tematika 2022. gadā ir ļoti aktuāla visā pasaulē, un daudzviet nākas saskarties ar energoresursu pieprasījuma pieaugumu, ko ietekmējusi ģeopolitiskā situācija – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Esam piedzīvojuši ļoti augstu energoresursu cenu eskalāciju.
Tādējādi šis gads enerģētikas nozarē veido būtisku pagriezienu Eiropā, Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai nodrošinātu savas valsts energoneatkarību un energoapgādes drošumu. Šogad ir pārtraukti darījumi ar Krieviju, tādējādi energoresursu iegādi kompensējam ar darījumiem citās valstīs un reģionos.
Svarīgi, ka 2022. gada enerģētiskā krīze ir devusi jaunu impulsu, lai daudz straujāk attīstītu jaunus dabasgāzes piegādes ceļus un pārtrauktu gāzes iegādi no Krievijas. Ir sperti ievērojami soļi Baltijā, un kā alternatīva intensīvi attīstīta sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) infrastruktūra, piemēram, Inko SDG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīga Klaipēdas SDG termināļa jaudai, ir neatsverams pastiprinājums energoapgādes pietiekamībai.
Tomēr mums jārēķinās, ka arī nākamajā gadā energoresursu tirgū noteicošais joprojām būs dabasgāzes cenas un viss ap to notiekošais. Pēc elektroenerģijas cenu pieauguma šajā vasarā, īpaši augustā, oktobrī un novembrī ir vērojams to kritums, kas saistīts ar gāzes cenas pazemināšanos.
Dabasgāzes krātuvēs ir izveidoti pietiekami uzkrājumi, kā arī siltāki laikapstākļi ļāvuši šo resursu rudens periodā ietaupīt. Decembra vidū jau ir izmaiņas energoresursu cenās, tādēļ vērojams elektroenerģijas cenas pieaugums. Elektroenerģijas cenu nākamajiem ziemas mēnešiem iespaidos sezonālie faktori, kuru ietekmei vienmēr šajā periodā ir liela nozīme.
Vispirms tie ir laikapstākļi. Ja būs auksta ziema, pieaugs enerģijas patēriņš – gan elektrība, gan gāze, tādējādi būs svarīgi, lai būtu pieejamas ģenerējošās jaudas, kas var šo pieprasījumu apmierināt. Vēja izstrāde ir arvien nozīmīgāks ietekmējošais faktors mūsu reģionā, un tai ir strauja ietekme uz elektroenerģijas cenu visiem lietotājiem.
Latvijas un Baltijas teritorijā kopumā ir iespējas gan atkrastes, gan sauszemes vēja parkiem, kas ir ļoti labs potenciāls, lai tās konkurētspējīgi varētu ražot. Tā ir mūsu izdevība likt lielāku uzsvaru uz saules un vēja enerģiju, lai pēc iespējas ātrāk samazinātu iztrūkumu Baltijā un aptuveni 40 % aizvietotu ar lētu un jaunu ģenerāciju, kas ļautu biržas cenām kristies.
2022. gads Latvijas enerģētikas nozares vēsturē raksturīgs ar pavērsieniem jaunu ģenerējošo jaudu attīstībā: AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" vasarā izveidoja nacionālo uzņēmumu SIA "Latvijas vēja parki", lai ilgtermiņā gan stiprinātu enerģētisko neatkarību, gan padarītu ģenerāciju zaļāku. Līdz 2030. gadam plānots uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW) apjomā. Septembrī AS "Latvenergo" un globālais līderis atjaunīgo energoresursu jomā "RWE", parakstot sadarbības memorandu, ir apvienojuši spēkus, lai attīstītu, būvētu un pārvaldītu jūras vēja projektus pie Latvijas krastiem. Tādējādi varēsim gan mācīties, gan izmantot ilggadējo "RWE" pieredzi atkrastes vēja parku attīstībā, veiksmīgu projektu īstenošanā un drošā ekspluatācijā.
Šogad, iespējams, pat pirmo reizi redzam, ka elektroenerģijas taupīšana ir kļuvusi pa īstam būtiska, un gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji meklē veidus, kā samazināt enerģijas patēriņu. Arī Latvenergo samazina savu patēriņu apgaismojumā, apkurē u.c., lai ietaupītu. Redzam, ka arī mājsaimniecību lokā pieaugošo cenu dēļ patēriņš samazinās.
Elektromobilitātes jomā mēs darbojamies atbilstoši tirgus situācijai un pieprasījumam, meklējot jaunas un jaunas attīstības izpausmes. AS "Latvenergo" ir izlēmusi uzlādes tīklu izveidot, pirms vēl ir izveidojies pilnvērtīgs elektromobilitātes tirgus. Tādēļ attīstām uzlādes pakalpojumu un 2023. gadā plānojam jau 500 uzlādes stacijas, visu laiku saglabājot pieaugošu tempu.
AS "Latvenergo" prognoze ir, ka 2030. gadā, kad daudzi automašīnu ražotāji atteiksies no fosilajiem dzinējiem, kāpums būs diezgan straujš. Mēs gatavojamies un līdz šim laikam piedāvāsim uzlādes infrastruktūru, turklāt līdz tam būs izbūvēti vēja un saules parki, tādējādi elektroauto lietotājiem elektroenerģijas cena būs labāka.
Vēja un ūdeņraža industrijas tirgus strauji augošā pieprasījuma dēļ attīstās, un tas sekmē inovāciju rašanos. Vēja turbīnu tehnoloģijas kļūst jaudīgākas, bet ūdeņraža tehnoloģijas – pieejamākas. Tas ir būtisks pavērsiens, lai arī Latvijā ienāktu enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Redzam, ka Eiropas valstīs ir realizēti pirmie veiksmīgie projekti, piemēram, APEX Group zaļā ūdeņraža projekts pie Rostokas, kurš nesen uzbūvēts blakus saules parkam un saražoto zaļo ūdeņradi piegādā noliktavu pacēlājiem. APEX Group pieredze rāda, ka pēc pirmā projekta realizācijas strauji parādījās arī citu uzņēmumu interese iegādāties zaļo ūdeņradi.
Arī AS "Latvenergo" plāno ūdeņraža pilotprojekta ieviešanu, tādējādi esam nemitīgā jaunrades un inovāciju procesā un virzībā uz energoneatkarību Latvijā.
