Par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķinu izmaiņām nav vienprātības, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Pēc Eiropas Savienības (ES) direktīvas (skat. DB 2015.04.01.) ieviešanai domāto Dzelzceļa likuma grozījumu stāšanās spēkā (vajadzētu 16. jūn.) līdztekus citām valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) rosinātajām likuma izmaiņām asas diskusijas izraisīs vēl kāds ļoti būtisks jautājums, DB norāda procesā iesaistītās puses. ES direktīva (2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu) paredz lielāku brīvību tam, kāda var būt metodika maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem. Tādēļ sagaidāma asa viedokļu sadursme iesaistīto pušu dažādo interešu dēļ. Proti, metodika ir būtiska ne tikai pārvadātājiem, bet arī ostu termināļiem, jo infrastruktūras maksa veido apmēram 40–45% no pārvadājumu tarifa. Izmaiņas gan nav gaidāmas tūlīt, visticamāk, jauna metodika tikšot izstrādāta divu līdz četru gadu laikā.
Uz to, ka jautājums ir visai jutīgs, norāda nu jau divas reizes atceltā Satiksmes ministrijas (SM) ziņojuma «Par situāciju Latvijas tranzīta nozarē Krievijas ekonomisko sankciju ietekmē» skatīšana valdībā. Šonedēļ tas acīmredzot tika darīts pēc biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) vēstules premjerei un satiksmes ministram, kurā norādīts, ka ne tik daudz sankcijas (kā minēts Ventspils brīvostas pārvaldes vēstulē premjerei), cik, viņuprāt, netaisnīgā metodika mazina Ventspils un arī Liepājas ostu konkurētspēju un noved pie kravu aizplūšanas uz Rīgu. Šobrīd infrastruktūras maksa pārvadātājiem ir atkarīga no t. s. vilcienu kilometriem, kas nozīmē automātiski lielākas izmaksas (tranzītkravu gadījumā) no valsts austrumu robežas tālākajām Kurzemes ostām, garantējot priekšrocību galvaspilsētas termināļiem.
Augstos dzelzceļa tarifus, kurus nosaka LDz un tā meitasuzņēmums (pārvadātājs) LDz Cargo, kā galveno faktoru tam, kas traucē tranzīta kravu pārvadājumiem, min Ventspils Tirdzniecības osta, kas, tāpat kā Nord Natie Ventspils Terminals un Kālija parks (KP), aicina vienādot tarifus, lai novērstu nevēlamu ostu konkurenci. Ventspils komersanti norāda, ka esošā metodika nav taisnīga, jo mazākus attālumus veicošie pārvadātāji sedz mazāku fiksēto izmaksu (piemēram, administrācijas izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājuma attāluma) daļu nekā tie, kas spiesti kravas vest tālāk.
Plašāk lasiet rakstā Gaidāmas sīvas cīņas par maksas aprēķināšanas metodiku ceturtdienas, 2. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!