Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Pensija nav sarunām pateicīga tēma. Statistika rāda, ka cilvēki par savu pensiju neinteresējas, jo tā lielākoties, asociējas ar tālu nākotni un cilvēkam neizprotamu aprēķinu metodiku, kas nosaka pensijas ikmēneša apmēru seniora gados neatkarīgi no mūsu šīsdienas izvēlēm.

Patiesībā viss ir vienkārši – nākotnes pensija katru dienu pamazām "aug", un tā ir atkarīga no diviem galvenajiem lielumiem: mūsu nomaksāto nodokļu apjoma un tā, cik daudz šī nākotnei "uzkrātā" nauda spēs nopelnīt papildus. Jo daļa no mūsu pensijas (t.s. pensijas otrais līmenis) tiek ieguldīta akcijās un vērtspapīros, kas ļauj ne tikai apsteigt inflāciju, bet ilgtermiņā – nodrošināt kapitāla pieaugumu un jūtami lielāku pensiju. Kāpēc par nākotnes pensiju ir svarīgi domāt savlaicīgi un kādi ir būtiskākie lēmumi, kuri jāpieņem katram individuāli, jo ne valsts, ne pensijas pārvaldītājs to cita vietā izdarīt nevar?

Kā izvēlēties savu pensiju pārvaldītāju?

Sākot ar nākamo gadu, Latvijā būs iespējams mantot pensiju 2.līmeņa uzkrājumus - mantots tiks viss kapitāls, kas uzkrāts, sākot ar 2020. gadu, kā arī 80% no līdz šī gada beigām uzkrātā.

Svarīgi ņemt vērā, ka personai būs jāizvēlas, kādā veidā uzkrājumu nodot mantojumā. Ja netiks izdarīta nekāda izvēle, pensiju 2. līmenis nebūs mantojams. Pensiju 2.līmeņa mantošana – solis pretī nodokļu maksātājiem «Cilvēkam ir svarīgi zināt, kur nokļūst viņa nodokļos samaksātā nauda, un būt pārliecinātam, ka pensijām novirzītie līdzekļi – 6% no bruto algas – tiešām pieder viņam pašam. Tādēļ pensiju 2. līmeņa mantošana ir liels solis uz priekšu,» saka Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

Būtiski, ka jaunie grozījumi uzkrāto kapitālu ļaus atstāt mantojumā jau pirms pensionēšanās vecuma. Līdz šim bija iespēja izmantot mūža pensijas apdrošināšanu, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kas ar dažādiem nosacījumiem ļāva atstāt mantojumā pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Pensiju 2.līmeņa kapitāls būs mantojams, sākot ar 2020. gadu. Šīs izmaiņas ir ļoti nozīmīgas, jo nodokļu izlietojumam bieži vien ir krietni lielāka nozīme nekā nodokļu lielumam. Šis kapitāls tiek krāts pensijai, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz pensiju 1.līmenī, kas ir atkarīgs tikai no strādājošo un pensionāru skaita attiecības pensijas saņemšanas brīdī. Pensiju otrais līmenis tiek pilnībā finansēts no nodokļu maksātāju naudas – tie ir 6% no strādājošo bruto algas, un, līdz ar šiem grozījumiem, varēs gūt pārliecību, ka pensiju otrā līmeņa kapitāls pieder pašam cilvēkam. Viss kapitāls, kas tiks uzkrāts līdz šī gada beigām, tiks mantots 80% apmērā, savukārt sākot ar nākamo gadu uzkrātais tiks mantots pilnībā.

Otrā līmeņa pensiju kapitāla mantošana būtu iespējama tikai pensiju sistēmas ietvaros, to ieskaitot mantinieku pensiju kapitālā, pauž DB aptaujātie eksperti

Tajā pašā laikā labklājības ministrs Jānis Reirs, kura vadītā ministrija ir valsts sociālās apdrošināšanas budžeta turētāja, kategoriski iebilst pret jebkādu valsts fondēto pensiju mantošanu. Jāatgādina, ka Saeimas deputātu vairākums pirmajā lasījumā nobalsoja par iespēju mantot 2. pensiju līmeņa kapitālu. To komentējot, J. Reirs bilst, ka šī nebūs pirmā reize, kad Labklājības ministrijai būs jātiek galā ar politisku lēmumu sekām.

Jāuzsver, ka pensiju kapitāla mantošanas iespējas gan attiektos tikai uz tiem gadījumiem, kad potenciālais pensijas saņēmējs nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu. Līdz ar to tas varētu attiekties uz 4000 cilvēkiem gadā.

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Pensiju 2. līmeņa iemaksu mazināšana par 1/6 daļu ir īstermiņa domāšana uz nākotnes paaudžu rēķina. Ar šo priekšlikumu mēs sagraujam jauniešu iespēju saņemt jebkādu cieņpilnu pensiju.

Tieši jaunieši, kuriem šobrīd netiek prasīts viedoklis, būs lielākie zaudētāji. Diemžēl šādas kļūdas valdība ir pieļāvusi arī iepriekš, mazinot pensiju 2. līmeņa iemaksas 2009. gadā. Toreiz bija starptautiska mēroga krīze, taču šobrīd nav nekāda pamata pārkāpt Satversmes tiesas 2010. gada spiedumu, kas paredz, ka pensiju uzkrājumus nedrīkst izmantot īstermiņa budžeta caurumu “aizlāpīšanai”.

Priekšlikums ir bīstams trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas mazina jauniešu vēlmi uzticēties valstij, pensiju sistēmai kopumā, kas var radīt vēl lielākas demogrāfijas un emigrācijas problēmas, īpaši reģionos.

Otrkārt, tas būtiski mazinās jauniešu nākotnes pensiju uzkrājumus, atņemot reālu naudu, kas tiek ieguldīta finanšu tirgos šodien, un aizstājot to ar virtuālu naudu/solījumu bez reāla seguma.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.

Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.

Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.

Pensijas Latvijā joprojām ir zemas

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM).

Līdz ar to pensijas un atlīdzības, kas nav lielākas par 683 eiro, tiks indeksētas pilnā apmērā.

Faktiskais pensijas vai atlīdzības palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2024.gada 30.septembrim.

Atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" arī šogad 1.oktobrī notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, aģentūru LETA informēja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Pensiju sistēmas efektivitāte ir bijis viens no karstākajiem sarunu tematiem, diskutējot par nākamā gada valsts budžetu. Ko varam uzlabot Latvijas pensiju sistēmā?

Elastīgāka pensijas izmaksa

Kas notiek ar mūsu pensijas otrā līmeņa uzkrājumu pensionējoties? Šobrīd iedzīvotājiem ir divas iespējas. Pirmā – pievienot savu personalizēto 2. līmeņa uzkrājumu pensiju 1. līmenim ar cerību, ka valsts ekonomika būs pietiekami spēcīga, lai pensijas izmaksas turpinātu līdz mūža galam. Otrais variants – izmantot Mūža pensijas apdrošināšanas polisi, kas paredz arī mantošanas iespēju. Abos variantos, dodoties pensijā, tiek fiksēts noteikts dzīves laikā uzkrātais naudas apjoms, bet kapitāla pieaugums pēc šī fakta nav iespējams. Pievienojot pensiju pirmajam līmenim, atliek cerēt uz vecuma pensijas indeksācijas procesiem, bet Mūža pensijas apdrošināšanas variantā labākajā gadījumā tiek iecenots neliels fiksēts procentu ienākums.

Svārstības pasaules finanšu tirgos un tā rezultātā īslaicīgi rūkošie pensijas uzkrājumi likuši Latvijas iedzīvotājiem aktīvāk sekot līdzi savai pensijai, kā rezultātā 14 % Latvijā grasās veikt izmaiņas, nomainot savu pensijas plānu vai pārvaldnieku, noskaidrots bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Finanšu tirgiem kopš 2022. gada sākuma piedzīvojot kritumu, savam pensijas uzkrājumam Latvijā biežāk sākuši sekot 34 % iedzīvotāju, starp kuriem vairums jeb 26 % devušies uz vietni latvija.lv, lai aplūkotu savu uzkrāto kapitālu un vienlaikus arī sekojuši līdzi sava izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam, salīdzinot to ar citu plānu līdzšinējo atdevi, ko var izdarīt vietnē manapensija.lv. Aktīvāk pensijas uzkrājumam sekot sākuši jaunieši (18 - 29 gadi), kā arī iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka vēl 8 % sabiedrības sākuši savam pensijas uzkrājumam sekot līdzi biežāk, taču pārvaldnieka vai pensijas plāna maiņa pagaidām nav viņu plānos. Visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 un 50 līdz 59 gadu vecumam.

Strādājot pie nākamā valsts budžeta veidošanas, izskanējušas idejas par to, kā iespējams reformēt pensiju sistēmu, lai palielinātu esošo pensionāru ienākumus un samazinātu izmaksas darba devējiem. Vai īstermiņa problēmu risināšanā esam gatavi ziedot darbspējīgo iedzīvotāju cerības uz pārtikušām vecumdienām?

Jau kādu laiku tiek runāts par priekšlikumiem veikt izmaiņas pensiju sistēmā, proti, samazināt darba ņēmēja veiktās iemaksas pensiju 2. līmenī. Mērķis – mazināt kopējo darba devēja nodokļu slogu. Pašreizējā sistēma paredz, ka no sociālās apdrošināšanas iemaksām 20 % tiek novirzīti pensijas uzkrājumam (14 % nonāk 1. līmenī, 6 % – 2. līmenī). Šobrīd tiek diskutēts par iespēju samazināt 2. līmeņa iemaksas līdz 4 %, novirzot 1 % esošo pensionāru pensijas palielināšanai, bet ar atlikušo 1 % samazināt darba devēju nodokļu izmaksas.

Vai nemācīsimies no pagātnes kļūdām, un kur palikuši 4 miljardi eiro?

Veidojot Latvijas pensiju sistēmu neilgi pirms 2000. gada, sākotnējā ideja bija sadalīt 10 % 1. līmeņa uzkrājumam un finansēt esošos pensionārus, bet atlikušos 10 % novirzīt 2. līmenī, kur pensijas uzkrājumu pārvaldnieki tos investē finanšu tirgos. 2001. gadā, kad tika pieņemta pašreizējā trīs līmeņu pensiju sistēma, procentu sadalījums tika veikts pēc proporcijas 18 % pret 2 % un bija aktīvs līdz 2007. gadam, kad 2. līmeņa iemaksas divu gadu laikā tika paceltas līdz 4 % un 8 %. Pienākot 2008. gada pasaules finanšu krīzei, valsts atkal lēma par 2. līmeņa iemaksu samazināšanu līdz 2 %. Tikai 2013. gadā tika pieņemts lēmums kāpināt likmi uz 4 %, 2015. gadā – 5 %, bet kopš 2016. gadā joprojām spēkā ir 6 % iemaksu likme. Līdz ar to kopš 2001. gada izmaiņas pensiju iemaksu apjomos bijušas ļoti regulāras, bet iepriekš modelētie 10 % tā arī nav sasniegti.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro, un kopumā šim mērķim budžetā ir paredzēti 30 miljoni eiro, preses konferencē pastāstīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Pēc indeksācijas vidējais pensijas pieaugums būs 18,27 eiro, bet maksimālais palielinājums - līdz 27,5 eiro, pastāstīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 382 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - 382 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar 1.grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

No nākamā gada valsts pensijas indeksējamo robežu varētu palielināt līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, paredz valdībā atbalstītais likumprojekts, par kuru kopā ar nākamā gada budžeta pakotni vēl būs jālemj Saeimai.

Šobrīd robeža līdz kurai esošā pensijas daļa tiek pakļauta pārskatīšanai noteikta 50% apmērā no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Šogad pārskatīta pensija vai tās daļu, kas nepārsniedz 683 eiro. Pensiju līdz tādam apmēram saņem 75% iedzīvotāju. Attiecīgi 25% pensijas saņēmējiem pārskatīta tika daļa pensijas.

Pensijas daļa, kas pārsniedz noteikto robežu, netiek pasargāta no inflācijas ietekmes, samazinot cilvēka pirktspēju, norādīja Labklājības ministrija (LM).

Visu pensijas apmēru plānots indeksēt arī personām, kurām vecuma pensija piešķirta ātrāk sakarā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu.

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 000 eiro mēnesī, informē Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Apelējot pie datu drošības likuma, sīkāku informāciju par to, kurš ir vislielākās pensijas valstī saņēmējs, VSAA neatklāj. Tomēr iestādē norāda, ka ievērojamais pensijas apmērs sasniegts pārrēķinu rezultātā, kas saistīti ar solidaritātes nodokļa iemaksām vecuma pensijai.

Savukārt nākamās četras lielākās pensijas ir robežās no 8000 līdz 10 000 eiro.

VSAA skaidro, ja tiesības uz Latvijas pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām.

VSAA dati liecina, ka minimālais vecuma pensijas apmērs no šī gada 1.janvāra pie apdrošināšanas stāža no 10 līdz 15 gadiem ir 188,10 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 226,60 eiro. Tikmēr, piemēram, pie 41 gada apdrošināšanas stāža - 277,02 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 333,72 eiro.