Šā gada četros mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 90,2 miljonu latu apmērā. Savukārt tajā pašā periodā pērn bija deficīts 23,5 miljonu latu apmērā.
Budžeta izpildi noteikusi iepriekšējos mēnešos novērotā situācija – augstākus ieņēmumus nodrošināja saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, kā arī nodokļu ieņēmumi, informē Finanšu ministrija (FM). Vienlaikus ministrija atzīmē, ka, ekonomikas izaugsmes tempiem kļūstot lēnākiem, arī nodokļu ieņēmumu pieaugums kļuvis mērenāks.
Labāka situācija bijusi vērojama valsts konsolidētajā budžetā, kur šā gada četros mēnešos izveidojās pārpalikums 25,6 miljonu latu apmērā un, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bilance uzlabojusies vairākkārt – par 120,4 miljoniem latu. Šādu attīstības gaitu nodrošinājuši par 124,7 miljoniem latu jeb 80,3% augstāki valsts pamatbudžeta ieņēmumi no EK par ES fondu projektu īstenošanu, jo pērnā gada pirmajos četros mēnešos netika saņemti maksājumi Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda ietvaros.
FM norāda, ka, analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, šādas tendences uzlabo bilanci, taču atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, ieņēmumus var uzskaitīt tādā apjomā, kādā ir veiktie izdevumi, izslēdzot nacionālo līdzfinansējumu. Ministrija skaidro, ka jāņem vērā, ka pirmajos četros mēnešos izdevumu līmenis bija zemāks nekā ieņēmumi, kas tādējādi veido negatīvu korekciju vispārējās valdības budžetā. Vienlaikus FM arī atzīmē, ka vasaras mēnešos sagaidāma aktīvāka ES fondu īstenošana, kā rezultātā pieaugs veikto izdevumu līmenis un, visticamāk situācija uzlabosies.
Budžeta izpildi salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-aprīli sekmējuši arī lielāki nodokļu ieņēmumi. Kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada četros mēnešos bijuši 1 486,2 miljoni latu jeb par 100,6 miljoniem latu (par 7,3% lielāki), salīdzinot ar 2012. gada attiecīgo periodu, un par 52,4 miljoniem latu (par 3,7%) pārsnieguši plānoto. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis ir bijis augstākais kopš 2009. gada, tomēr pirmskrīzes perioda nodokļu ieņēmumu līmenis vēl nav sasniegts.
Ministrija skaidro, ka šā gada janvārī-aprīlī visu nodokļu veidos ieņēmumi pārsnieguši iepriekšējā gada pārskata perioda izpildi, taču vislabākā izpilde joprojām saglabājusies no darbaspēka nodokļiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa. Tomēr aizvien stabilāka iezīmējas tendence, ka līdz ar lēnāku ekonomikas izaugsmes tempu nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kļūstot mērenāks.
FM arī informē, ka valsts budžeta izdevumi pieauga valsts pamatbudžetā, savukārt valsts speciālajā budžetā tie bija iepriekšējā gada četru mēnešu līmenī. Lielākais pieaugums bija vērojams subsīdijām komersantiem, izņemot lauksaimniecību.
Pašvaldību budžetā šā gada četros mēnešos bija 64,6 miljonu latu pārpalikums, taču šā gada sākumā pašvaldību budžeta izdevumi pieauga straujāk nekā ieņēmumi, un, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem četriem mēnešiem, pārpalikums samazinājās par 6,6 miljoniem latu.