Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt, stāsta spieķu darinātāja Antra Plavgo.

Spieķu veidošanas process sākas ar to, ka spieķu klūgas tiek vārītas kannā, lai tos varētu izlocīt. Pēc vārīšanas procesa notiek locīšana, kamēr materiāls vēl karsts. Mazās spieķu klūgas A.Plavgo loka pati, bet darbā ar lielajām nāk talkā vīrs.

Spieķu gatavošanai koki tiek iegūti tuvējā mežmalā - tiek griezti krūkļu, lazdu, ievu, kārklu dzinumi. No viena koka dzinuma iznāk tikai viens spieķis. Mazajiem suvenīrspieķīšiem materiāls ataug katru gadu, toties lielajiem piemērotus izejmateriālus nākas meklēt pa visu Latviju, vienojoties ar zemes īpašniekiem. A. Plavgo teic, ka viņas mīļākais koks ir krūklis, jo visvieglāk taisnojams.

«Kārkla dzinums tiek izvārīts, lai ir karsts un elastīgs, un tad no tā tiek pagatavots spieķis. Jānomizo spieķa izvārītā, karstā daļa. Pēc tam notiek spieķa locīšana un tas tiek «iemasēts», lai būtu taisns,» rāda A. Plavgo.

Japānas elektronikas kompānija «Fujitsu» ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos, lai apvienotu grūtībās nonākušo personālo datoru ražošanas struktūrvienību ar Ķīnas datoru ražotāju «Lenovo».

«Fujitsu» norāda, ka uzņēmums nolēmis oficiāli parakstīt vienošanos ar «Lenovo» un valdības atbalstīto Japānas Attīstības banku par stratēģisku partnerību, lai izstrādātu un pārdotu personālos datorus.

«Lenovo» jaunajā uzņēmumā piederēs 51% akciju, bet Japānas Attīstības bankai - pieci procenti.

Šī vienošanās ļaus «Fujitsu» vairāk līdzekļu ieguldīt rentablajā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu biznesā, vienlaikus turpinot īstenot restrukturizācijas programmu, kas paredzēs likvidēt 3200 darbvietas.

Japānas elektronikas kompānija «Fujitsu» ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos, lai apvienotu grūtībās nonākušo personālo datoru ražošanas struktūrvienību ar Ķīnas datoru ražotāju «Lenovo».

«Fujitsu» norāda, ka uzņēmums nolēmis oficiāli parakstīt vienošanos ar «Lenovo» un valdības atbalstīto Japānas Attīstības banku par stratēģisku partnerību, lai izstrādātu un pārdotu personālos datorus.

«Lenovo» jaunajā uzņēmumā piederēs 51% akciju, bet Japānas Attīstības bankai - pieci procenti.

Šī vienošanās ļaus «Fujitsu» vairāk līdzekļu ieguldīt rentablajā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu biznesā, vienlaikus turpinot īstenot restrukturizācijas programmu, kas paredzēs likvidēt 3200 darbvietas.

Jaudīgs un stabili strādājošs dators ir nepieciešams ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no izvēlētās biznesa nozares. Portatīvie datori nodrošina iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, tāpēc datora izvēle ir svarīgs jautājums, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Reti kurš uzņēmējs var atļauties greznību meklēt īsto datoru mēnešiem ilgi, tāpēc vērts pievērst uzmanību interneta veikalu piedāvājumam. Kāds portatīvais dators ir pieprasītākais Latvijas pircēju vidū? Kur meklēt labu datoru biznesa mērķiem par adekvātu cenu? Turpini lasīt un uzzini!

##Lenovo portatīvie datori – klusi, stabili, jaudīgi

Viens no vadošajiem datoru ražotājiem pasaulē, Lenovo, piedāvā plašu biznesa datoru segmentu. Interneta veikalā 1a.lv pirktāko portatīvo datoru topā ietilpst pieci Lenovo modeļi:

1. Lenovo V130-15 Full HD SSD Kaby Lake i5

● Windows 10 operētājsistēma;

Vēl tikai būdami vidusskolas eksāmenu priekšvakarā, trīs jaunieši neredzīgos ļaudis ieved mūsdienu sabiedrībā, piedāvājot pašu izgatavotus, moderni uzlabotus baltos spieķus.

Valmieras tehnikuma audzēknim Ērikam Eduardam Lapsam pat sapņos nebija rādījies, ka viņš dibinās savu uzņēmumu jau 18 gadu vecumā, kur nu vēl izgudros kaut ko jaunu mūsdienu preču un pakalpojumu piesātinātajā pasaulē. Visu mainīja kāda liktenīga un aizkustinoša nejaušība. Proti, jaunieša klātbūtnē uz gājēju pārejas bija nostājies neredzīgs cilvēks ar izstieptu spieķi. Ikdienišķā situācijā viņš būtu izdzirdējis automašīnas rūkoņu tuvumā, bet tieši šajā gadījumā bija piebraucis elektromobilis, kas darbojas bez skaņas. Un tā jaunietim radās ideja par spieķi ar sensoru. Viņš pats atzīst, ka palaimējās būt īstajā laikā un īstajā vietā. Turklāt brīdī, kad vislabāk arī noderēja mācību iestādē – Valmieras tehnikumā – izvēlētā mehatronika.

Līdz ar zelta rudeni Siguldā zelta sezona sākas arī pilsētas tradicionālo spieķu darinātājiem . Katrs, kas ierodas pilsētā baudīt dabas skaistumu, vēlas suvenīru – šādu vai tādu spieķi. Spieķu darinātāja Antra Plavgo teic, ka spieķiem sākusies atdzimšana.

Jau vairākus gadus viņas brīvdabas darbnīca atrodas nojumē, Roču māju pagalmā. Saimniece gan žēlojas, ka vējiņš pūšot un vēsi, taču var paciesties. Viņai ir izdevies uzvarēt Siguldā rīkotajā projektu konkursā Brigāde, iegūtais atbalsts (2000 latu) nozīmē, ka Antras spieķu darbnīca būs starp tām Siguldas Pils kompleksā, kurā dažādi amatnieki strādās un demonstrēs tūristiem savas prasmes, ļaus pašiem iemēģināt roku.

Tradicionālais Siguldas spieķis ir nemainīga izskata.Tam jābūt koka krāsā, lakotam, ar iededzinātiem ornamentiem. Daļa var būt iekrāsoti ar zaļo vai sarkano tušu. Rokturis ir mazliet noapaļots. Lielajam spieķim jābūt stabilam, bērnu spieķīšiem – jo tie ir raibāki, jo labāk. Protams, katram darinātājam ir savs rokraksts. Pirms pāris gadiem bijuši kādi desmit darinātāji, tagad palikuši vairs tikai pieci.

Spieķu darināšanai Siguldas apkārtnē ir vairāk nekā divsimt gadus sena vēsture. Spieķu darinātāja Antra Plavgo šajā jomā darbojas aptuveni 30 gadus.

A. Plavgo stāsta, ka Siguldā spieķi ir atpazīstamākais un senākais simbols. Gadu laikā spieķu darināšanas tehnoloģija nav mainījusies. Vienīgais, kas mainījis, ir tas, ka kādreiz tos karsēja karstos pelnos, vēlāk sāka vārīt. Pirmie spieķi bija ar visu mizu, un tad bija jākarsē tikai roktura daļa.

Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt. Lai cits no cita atšķirtos, viens spieķus sāka vārīt visā garumā, cits spieķos dedzināja ornamentus un tos krāsoja. Spieķu krāsošanai sākotnēji izmantoja zaļo un sarkano tušu, jo citu krāsu nebija.