ASV centrālā banka šonedēļ finanšu sistēmā iepludinājusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru, kas ir lielākā intervence tirgū kopš 2008.gada, raksta BBC.
FRS mērķis bija stabilizēt tradicionāli mierīgo tirgus segmentu, jo procentu likmes tā saucamajā repo tirgū ir pieaugušas līdz 10%, kaut arī parasti likme tajā svārstās tuvu 2%.
Repo darījuma būtība ir vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.Bankas, hedžfondi un citi tirgus spēlētāji parasti aizņemas naudu uz īsiem termiņiem. Kā ķīla parasti tiek piedāvātas valstu parādzīmes vai augstas kvalitātes aktīvi, ko aizņēmēji atpērk, kā arī atmaksas brīdī tiek maksāts noteikts maksājums, turklāt bieži vien tas tas notiek nākamajā dienā.
Kā liecina ASV dati, ik dienas šajā tirgū apgrozījums sasniedz trīs triljonus dolāru. Ierasti šajā tirgū procentu likmes ir zemas, jo šie aizdevumi tiek uzskatīti par drošiem. Taču šonedēļ aizņemšanās izmaksas tirgū dažos gadījumos palēcās līdz 10%, un likme, par kādu bankas aizdod viena otrai, pārsniedza 2,25%.
Šis pieaugums lika rīkoties FRS, kā rezultātā centrālā banka četras reizes šonedēļ tirgū iepludināja naudu, piedāvājot iegādāties līdz pat 75 miljardiem dolāru vērtus aktīvus vai vērtspapīrus no bankām, lai palielinātu to rezerves un veicinātu kreditēšanu.
Eksperti uzsver, ka kustības repo tirgū bija starp pirmajiem signāliem par gaidāmo krīzi 2008.gadā. Toreiz bankas kļuva piesardzīgas, izsniedzot kredītus, jo bažījās, ka aktīvi, kas iepriekš tika uzskatīti par drošiem, tomēr rada riskus.
Šoreiz gan analītiķi likmju pieaugumu saista ar naudas piedāvājuma izmaiņām konkrētajā periodā. Tas samazinājās saistībā ar diviem notikumiem, kas sakrita vienlaicīgi. Viens no tiem ir nodokļu maksāšanas termiņš, kas nozīmē, ka uzņēmumiem bija nepieciešami līdzekļi, lai veiktu maksājumus valsts iestādēm. Otrs bija maksājuma termiņš nesenajam valsts parādzīmju piedāvājumam.
Tiesa gan, vēl pietiekami liels skaits cilvēku uzskata, ka šie iemesli nav pietiekami tik straujam procentu likmju pieaugumam, un eksperti kā vēl papildus iemeslus min nesen notikušos uzbrukumus Saūda Arābijas naftas rūpniecības vietām un citus.
Pēc FRS intervences likmes saruka līdz iepriekšējam līmenim, taču analītiķi brīdina, ka šādas kustības vēl var turpināties, tuvojoties gada nogalei.