«Es tiešām nesaprotu, uz kādiem estētiskiem pamatiem balstās cilvēki, kas pārmet Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam (Gaismas pils) novecošanu vai ko citu,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Kanādā mītošais latvietis Alfons Kalns.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) pagājušajā nedēļā saņēma 50 000 latu lielu dāvinājumu no korporācijas Fraternitas Latviensis. To oficiāli pasniedza A. Kalns, korporācijas biedrs un elektroinženieris.
Vaicāts par pārmetumiem, ka celtniecībai atvēlēto naudu varētu iztērēt lietderīgāk, gan arī par to, ka projekts jau novecojis un vispār nepievilcīgs, A. Kalns teicis: «Es absolūti nepiekrītu. Vēl nesen kāds bija sarēķinājis, ka tad, ja sadalītu visiem pensionāriem vienu miljonu, katram sanāktu kādi 50 lati. Kas tad notiktu? Tos noēstu un nodzertu. Kad Andris (LNB direktors Andris Vilks) 90. gados Kanādā viesojās pirmoreiz, tad arī runāja, ka grāmatas novecos, visa lasīšana būs digitāla. Nekas tamlīdzīgs nav noticis! Tāpat kā sākumā runāja, ka līdz ar datoru izmantošanu samazināsies papīra patēriņš. Notika tieši pretēji.
Runājot par projektu – savulaik esmu profesionāli licis plecus kopā ar visiem lielākajiem arhitektiem Kanādā, gan ceļot mākslas galerijas, gan lielas biroju mājas, tāpēc varu līdzi spriest. Starp citu, agrāk, vēl 90. gados, loloju cerību, ka varētu piedalīties arī LNB projektēšanā. Tāpēc esmu, protams, emocionāli iesaistīts, bet tiešām nesaprotu, uz kādiem estētiskiem pamatiem balstās cilvēki, kas pārmet LNB projektam novecošanu vai ko citu.»
Runājot par to, ka viena josla LNB jaunās ēkas jumta plāksnē tiks noklāta ar saules baterijām, A. Kalns sacījis: «Esmu tikai par. Man pašam ir kotedža ziemeļos no Toronto, nezinu precīzi, kādi tie ir platuma grādi, bet tālāk ziemeļos nekā Rīga, un jau gandrīz desmit gadus tur visu enerģiju ņemu tikai no saules baterijām. Platuma grādus mēs izmainīt diemžēl nevaram, taču tehnoloģija ir ļoti gājusi uz priekšu, deviņos gados jauda uz platību ir trīskāršojusies.»
Jautāts par Latvijas attīstību, viņš atbildējis: «Vienmēr esmu skatījies optimistiski. Man pārmet par rožainām brillēm, bet domāju, ka mana inženiera izglītība tomēr dod racionāli optimistisku skatu. Latvijā viss gājis uz priekšu – ne jau taisni, ar visādiem kritieniem, tomēr uz priekšu. Protams, ir problēmas, bet Latvijā nenotiek nekas tāds, kas nebūtu redzams arī citās zemēs. Es saku – Latvija tagad ir kļuvusi par demokrātisku zemi, jo te arī notiek visādas nejēdzības.»
Viņš arī paudis viedokli, ka ir pārspīlēti aprēķini par no Latvijas izbraukušajiem – «esot izbraukuši 200 000 jeb 3000 katru mēnesi. Tas nozīmē, ka ik dienu no Rīgas atiet viena lidmašīna ar simt cilvēkiem, kuri pamet Latviju uz neatgriešanos. Tas izklausās pārspīlēti. Un vēl – daudz raksta par tiem, kas aizbraukuši, bet maz – par tiem, kas atgriezušies. Tie skaitļi nepas kopā, esmu pārliecināts, ka tas ir pārspīlējums. Un es nekādā ziņā neuzskatu, ka tie aizbraucēji būtu uzņēmīgākie – zinu daudzus, kas ir uzņēmīgi, palikuši Latvijā, cīnās un dara.»