Lai gan Eiropas ekonomiskās problēmas turpinās, Eiropas monetārā savienības eksistence vairs netiek apdraudēta, kā tas bija pirms gada, pavēstījis Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī.
«Eiropā joprojām ir ekonomiskā krīze – nepietiekamas izaugsmes krīze. Tomēr vairs nav eirozonas krīzes,» sarunā ar Reuters, klāstīja P. Moskovisī, vienlaikus atzīstot, ka Eiropas Centrālās bankas solījums darīt visu, lai nodrošinātu Eiropas vienotās valūtas eksistenci, sniedzis lielu palīdzību.
Ministrs skaidroja, ka uzlabojies noskaņojums Eiropā un samazinājušās bažas par to, ka eirozonu būs spiesta pamest kāda valsts. «Vairs nav Ziemeļeiropas vai Dienvideiropas – tikumīgas Eiropas vai izlaidīgas Eiropas. Visi vienlīdzīgi cenšas atrisināt situācijas, kādas ir izveidojušās, lai izglābtu eirozonu un nodrošinātu turpmāku ekonomikas izaugsmi,» sacīja P. Moskovisī.
Bažas par eirozonas nākotni no jauna uzvirmoja saistībā ar Kipras starptautisko aizdevumu, kura ietvaros lielajiem noguldītājiem (virs 100 tūkstošiem eiro) tiks piemērota vienreizēja nodeva. P. Moskovisī uzsvēra, ka Francijas finanšu sistēma tikusi novērtēta un ir stabila un robusta.
Francijas finanšu ministrs atzina, ka viņa valsts ekonomika cieš no stagnācijas, kas budžeta izdevumu samazināšanu, ieviešot papildus īstermiņa taupības pasākumus, padara par sliktu ideju. «Eirozonas recesijai ilgstot jau otro gadu, nebūtu saprātīgi tai pievienot vēl arī taupības režīmu,» sacīja P. Moskovisī.
Aizvadītajā nedēļā izskanēja ziņas, ka Francijas ekonomika šogad varētu piedzīvot zemāku izaugsmi, nekā ticis lēsts iepriekš. Saskaņā ar valdības aprēķiniem, Francijas iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 0,1% šogad, 1,2% - nākamgad, bet laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam vidēji par diviem procentiem gadā.
Tomēr valsts finanšu uzraugs norādījis, ka nevar izslēgt iespēju, ka Francijas ekonomika šogad nedaudz samazināsies, bet nākamajā gadā palielināsies lēnāk, nekā prognozēts valdības aplēsēs.
Tikmēr Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Vīdmans, kā iepriekš vēstīts, paziņojis, ka eirozonas krīzes pārvarēšana varētu ilgt vēl vismaz desmit gadus.
«Krīzes pārvarēšana un tās efekti būs izaicinājums visu nākamo desmitgadi,» sacījis J. Vīdmans. Vācijas Centrālās bankas vadītājs aicināja Eiropas valstis apņēmīgi ieviest nepieciešamās fiskālās reformas un norādīja, ka patlaban tirgos esošais mierīgums varētu būt mānīgs.