Izvērtējot zemo cenu lidsabiedrības visā pasaulē un reģionos, Skytrax World Airline Awards TOP 10 Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju sarakstā piekto vietu ieņem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic.

Savukārt par pasaulē labāko zemo cenu aviokompāniju atzīta Malaizijas budžeta aviokompānija AirAsia, bet Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav iekļuvusi nedz pasaulē, nedz Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju saraksta pirmajā desmitniekā.

airBaltic Eiropā labāko zemo cenu aviosabiedrību sarakstā ierindojas piektajā vietā, apsteidzot tādas lidsabiedrības kā flyBe un Wizz Air. Par labākajām zemo cenu aviosabiedrībām Eiropā atzīta Norwegian (1. vieta), easyJet (2. vieta), Germanwings (3. vieta), NIKI (4. vieta), airBaltic (5. vieta), Wizz Air (6. vieta), WOW Air (7. vieta), Pegasus Airlines (8. vieta), flyBe (9. vieta) un Onur Air (10. vieta).

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Zemo izmaksu lidsabiedrībām Ryanair un Wizz Air no nākamā gada Viļņas lidostā tiks atcelti nodevu atvieglojumi, vēsta Vz.lt.

Kā piektdien intervijā LRT radio norādījis Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups, no gadumijas visām kompānijām Viļņas lidostā būs vienādi noteikumi un vienādas nodevas. Tas attieksies arī uz Ryanair un Wizz Air, ar kurām pirms četriem gadiem, vēloties piesaistīt zemo izmaksu lidsabiedrības, tika parakstīti līgumi, kas paredz atvieglojumus, taču šo līgumu termiņi nākamgad beigsies.

«Viļņā zemo izmaksu lidsabiedrībām vairs nebūs paredzēti īpaši, no pārvadāto pasažieru skaita atkarīgi nodevu nosacījumi, turpretī Kauņā ilgtermiņa kontrakts aviokompānijai Ryanair arī turpmāk nodrošinās visai labvēlīgus darbības nosacījumus,» izdevumam Vz.lt sacījusi uzņēmuma Lietuvos oro uostai Komunikāciju un mārketinga nodaļas vadītāja Indre Baltrušaitiene, skaidrojot, ka Viļņas lidostai nākas vienādot nodevas «ētiskas partnerības un biznesa attiecību vārdā».

Pašlaik VAS Latvijas dzelzceļš notiek 2008. gada kravu pārvadājumu tarifu politikas apspriešana. Jaunā tarifu projekta pieņemšanas priekšvakarā BATL vērš VAS Latvijas dzelzceļš vadības uzmanību uz to, ka 2007. gada laikā jau divas reizes tika paaugstināti dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifi.

No 1. janvāra VAS Latvijas dzelzceļš palielinājusi maksu par kravu pārvadājumiem vidēji par 10%. No 2007. gada 1. jūlija, neraugoties uz daudzajiem uzņēmēju un BATL protestiem, tika paaugstināta maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Infrastruktūras izmantošanas cenu pieaugums sadārdzinājis kravu pārvadājumus pa Latvijas dzelzceļiem par 10%.

Vienlaikus ar tarifu paaugstināšanos jau otro gadu pēc kārtas konsekventi samazinās kravu pārvadājumu apjoms. Pēc 2006. gada rezultātiem, transportēšanas plūsmu apjoms krities par 11,2%. 2007. gada laikā šis process turpinās un pirmajā pusgadā pārvadājumu apjoms samazinājies par 6,9%.

BATL atbalsta VAS Latvijas dzelzceļš vadības viedokli, ka infrastruktūras uzturēšanas izdevumi ir jānosedz, turklāt arī no budžeta līdzekļiem. Tajā pašā laikā mēs vēlreiz vēršam VAS Latvijas dzelzceļš vadības uzmanību uz nepieciešamību novērst strīdīgos un dubultos maksājumus, kas paredzēti Metodikā dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanai un rada gan neattaisnotas infrastruktūras izmantošanas izmaksas, gan arī kravu pārvadājumu tarifu pieaugumu.

ASV lidsabiedrības apdraud nopietnākais pilotu trūkums kopš 1960. gada, ko veicinās stingrāki pieredzes noteikumi jauniem pilotiem un sagaidāms pensionēšanās vilnis nozarē, raksta Wall Street Journal.

Jaunpieņemti noteikumi paredzēs, ka no nākamās vasaras ASV lidsabiedrības darbā varēs pieņemt pilotus ar 1,5 tūkstošu nolidotu stundu pieredzi, kas ir sešas reizes vairāk nekā patlaban spēkā esošais minimums.

Tas palielinās arī izdevumus jaunu pilotu apmācībām. Tikmēr tūkstošiem lielāko lidsabiedrību pilotu drīzumā sasniegs 65 gadus, kas ir obligāts pensionēšanās vecums.

Savukārt 2014. gadā ASV stāsies spēkā noteikums, kas paredzēs ilgāku pilotu atpūtas laiku. Tas varētu likt lidsabiedrībām palielināt savu pilotu skaitu 5% apmērā. Daļa ASV pilotu arī pāriet uz Eiropas lidsabiedrībām.

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem – nākamo astoņu gadu laikā ASV lidsabiedrībām vajadzēs darbā pieņemt 60 līdz 90 tūkstošus pilotu, lai aizstātu pensionējušos un segtu trūkumu, kas radīsies jaunu regulāciju rezultātā. Aplēses liecina, ka gandrīz puse ASV pilotu ir vecāki par 50 gadiem.

Lidsabiedrību savienība Star Alliance kopā ar biedru lidsabiedrībām Lufthansa un United Airlines attīstīs jaunu IT sistēmu paaudzi lidsabiedrību pasažieru apkalpošanas nozarē. Iesaistītie dalībnieki kopā ir devuši uzdevumu IT apgādātājam Amadeus, kas specializējas ceļojumu tehnoloģijās, izstrādāt aliansei kopīgu IT platformu (Common IT-Platform). Tās ietvaros Lufthansa un United Airlines aizvietos šobrīd esošo veco IT sistēmu sastāvdaļas. Tiek plānots to izplatīt arī starp citām biedru lidsabiedrībām. Star Alliance vadītājs J.Albrehts atzīst, ka ar Star Alliance kopīgo IT platformu tiks īstenoti ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Galvenais mērķis ir uzlabot klientu apkalpošanu, ievērojami samazināt IT izmaksas, kā arī daudz ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus. Hosē Antonio Tazons (José Antonio Tazón), Amadeus prezidents un vadītājs: “Mēs esam lepni par to, ka esam izvēlēti no slavenāko IT piedāvātāju vidus. Šis paziņojums izceļ "Altea suite" unikālo vērtību IT risinājumu nozarē lidsabiedrībām un aliansēm patreizējos konkurences apstākļos.” Lufthansa un United Airlines aizvietos savas līdzšinējās vecās sistēmas ar vienu kopīgu tehnoloģiju platformu, kas balstīsies uz nozares vadošajiem produktiem, kā arī jaunākajām tehnoloģijām. Jauno sistēmu pielāgos, lai labāk izpildītu klientu prasības mainīgajos tirgus apstākļos un vienlaicīgi tā ļaus partneru lidsabiedrībām ievērojami samazināt izdevumus. „Jaunā kopīgā IT platforma ir nozīmīgs solis gan pasažieriem, gan Star Alliance un Lufthansa, kas piedāvās klientiem vēl labāku apkalpošanu sākot ar rezervēšanu un līdz pat biļešu reģistrēšanai“, skaidro W.Meirhūbers (Mayrhuber), Deutschen Lufthansa AG valdes priekšsēdētājs. Viņš arī atzīst, ka kopīga IT produkta izveide liecina par padziļinātu sadarbību Star Alliance ietvaros, attīstot kopīgus produktus un Star Alliance nav pārdošanas un mārketinga apvienība, bet gan alianse, kas strādā klientu labā. Šobrīd lidsabiedrību izmantotās IT sistēmas balstās uz dažādām tehnoloģijām, bet jaunā platforma būs balstīta uz vienotu tehnisko infrastruktūru un programmatūru. Jaunās sistēmas būtība ir uzlabota klientu apkalpošanas darbība, gan pārdošanas nozarē, gan arī lidostas reģistrācijas nodaļā un tā ietver tādus darījumus kā lidojumu plānu, pieejamību, regularitāti, rezervēšanu, lidojumu cenas, biļešu izsniegšanu un piereģistrēšanu. Labāku klientu apkalpošanu sasniegs, pateicoties vienkāršākai lietošanai, kā arī pateicoties kopīgai datu bāzei un uzlabotai datu kvalitātei, kas būs pieejami lidsabiedrības apkalpošanas personālam, apkalpojot Star Alliance klientus. G.Tiltons, United priekšsēdētājs uzskata, ka Star Alliance kopīgā IT platforma ļaus piedāvāt klientam tādu pakalpojumu, kādu viņš vēlas: ērti un vienkārši. Tāpat kā United, tā arī Star Alliance koncentrējas uz to, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu vislabāko iespējamo klientu apmierinātības līmeni. Pateicoties kopīgajai IT platformai, kas balstās uz jaunāko tehnikas stāvokli, lidsabiedrības dažādos veidos spēj ietaupīt izdevumus. Tas ietver sevī sākotnējās attīstības, apkalpošanas un turpmākās attīstības izmaksas. Automatizējot darījuma procesus, ir iespējams vēl papildus ietaupīt izmaksas. Turklāt platforma ļaus lidsabiedrībām ātrāk tirgū ieviest jaunus produktus un paplašināt darbību. „Kopīgā IT platforma ir piemērs tam, kādu mēs iedomājamies sadarbību nākotnē Star Alliance ietvaros. Līdz šim ļoti bieži mums bija jānodarbojas ar to, lai padarītu pieejamos produktus atbilstīgus aliansei. Kopīgās IT platformas gadījumā jau no paša sākuma runa bija par to, lai ieviestu vienu produktu mūsu sadarbības lidsabiedrībām“, tā uzsver J. Albrehts, Star Alliance vadītājs. 2006. gada 2. pusē Lufthansa uzsāks pārnest patreizējās sistēmas pirmās funkcijas uz kopīgo IT platformu. Pilnīga sistēmas pārveide ir jāpabeidz līdz 2007. gada beigām. United patreiz strādā pie tā, lai galīgi noteiktu sistēmas pār

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Poļu lidsabiedrība LOT nevēlas savu gaisa telpu tik viegli atdot bez cīņas īru zemo izmaksu lidsabiedrībai Ryanair vai citām zemo izmaksu lidsabiedrībām. Viņu atbilde ir Polishwings, kas ir otrā poļu zemo izmaksu lidsabiedrība (pirmā zemo izmaksu lidsabiedrība ir ) un lidsabiedrības LOT meitas uzņēmums. Tiek plānots, ka Polishwings savu darbību uzsāks 2005. gada februārī ar vienu miljonu eiro lielu pamatkapitālu un piecām Boeing 737 markas lidmašīnām. Pavisam lidsabiedrība plāno nodarbināt apmēram 50 darbiniekus. Lidsabiedrība LOT ar šo soli vēlas novērst iespējamo pasažieru noslieci gaisa transporta satiksmē uz zemo izmaksu lidojumu piedāvātājiem. Polishwings lidos no Varšavas, Katovices un iespējams, ka no Vraclavas. Šīs idejas realizācijai ir atrasts arī viens sabiedrotais – lidsabiedrība Lufthansa, kura no 2002. gada oktobra nodarbina savu zemo izmaksu lidsabiedrību Germanwings (2004. gada ir pārvadāti jau gandrīz trīs miljoni pasažieru un peļņa palielinājusies par 50%). Poļu zemo izmaksu lidsabiedrība Polishwings līdz ar to lidos arī uz lidsabiedrības Germanwings labi izveidotajām mērķa lidostām – Ķelni un Štutgarti, no kurienes Polishwings pasažieri varēs tālāk doties uz, piemēram, Barselonu, Romu un Lisabonu. Tajā pašā laikā Polishwings bāzas lidosta Varšavā tiks paplašināta, īpaši lidojumiem austrumu virzienā.

Sākot ar nākamo gadu infrastruktūras lietošanas maksa pieaugs vidēji par 15% – kravu pārvadājumiem par 13.6% un pasažieru pārvadājumiem par 17.7%.

Pašlaik spēkā esošā infrastruktūras lietošanas maksa tika noteikta 2007.gada pavasarī, un, ņemot vērā kopējo situāciju tautsaimniecībā, ir pieaugušas faktiski visas VAS Latvijas dzelzceļš darbības izmaksas. Tādēļ sākot ar nākamo gadu infrastruktūras lietošanas maksa pieaugs vidēji par 15% – kravu pārvadājumiem par 13.6% un pasažieru pārvadājumiem par 17.7%.

Šodien apstiprinātais infrastruktūras maksas pieaugums ir mazāks, nekā sākotnēji plānots, jo kopš septembra beigām, kad VAS Latvijas dzelzceļš iesniedza regulatoram informāciju par savām izmaksām, ekonomiskā situācija ir ievērojami mainījusies, kā rezultātā sarukušas sagaidāmās kurināmā izmaksas un vairs netiek plānots darbaspēka izmaksu pieaugums. SPRK ir pārbaudījusi iesniegtos dzelzceļa infrastruktūras izmaksu rādītājus un aprēķinus un konstatējusi, ka tie atbilst metodikā noteiktajai aprēķina pieejai.

Eiropas Savienība pieprasa, lai Krievijā tiktu atcelts tā saucamais “royalties” jeb nodoklis, ko lidsabiedrības maksā par atļauju pārlidot Krievijas teritorijai. Šis nodoklis gadā sasniedz 200 miljonus ASV dolāru. ES apgalvo, ka tā ir atradusi abām pusēm piemērotu risinājumu, taču Krievijas Satiksmes ministrija atsakās to pieņemt. “royalties” vēsture aizsākās 1970. gadā, kas Padomju Savienība atļāva ārvalstu lidsabiedrībām lidot pāri Sibīrijai ar degvielas uzpildes iespēju Maskavā. Par to lidsabiedrībām bija jāmaksā nodeva krievu nacionālajai lidsabiedrībai Aeroflot. Ārvalstu lidsabiedrības piekrita šādam lēmumam, jo vienīgā alternatīva Sibīrijai bija lidojums pāri Ziemeļpolam, kas ir par astoņām stundām ilgāks. Taču lidsabiedrībām sākot izmantot tālo lidojumu lidmašīnas, kas varēja veikt pārlidojumu bez degvielas uzpildes Maskavā (non-stop lidojumi), radās zaudējumi Krievijai. Rezultātā Maskava astoņdesmito gadu vidū ieviesa jaunus noteikumus, proti, ārvalstu lidsabiedrībām ir jāmaksā pārlidošanas nodoklis, neatkarīgi no tā vai tiek veikta nolaišanās Krievijā vai nē. Tagad ES norāda, ka šim pārlidošanas nodoklim varētu aizkavēt Krievijas pievienošanos Pasaules Tūrisma organizācijai (PTO). Krievijas puse ir izteikusi paskaidrojusi ES, ka tā vēlas šo nodokli paturēt vēl līdz 2013. gadam, jo no šīs naudas, ko iekasē tikai Aeroflot, tiek finansēta Krievijas lidojumu drošības sistēmas modernizācija. Aeroflot viceprezidents Levs Košhļakovs ES piedāvājumu pielīdzina “politiskai izspiešanai”. Pēc viņa atzinuma ES piedāvājums ir tikai par labu vienai pusei un līdz ar to šī jautājuma izskatīšana vēl varētu palikt neskarta līdz pat 2013. gadam. Arī Krievijas Gaisa satiksmes federālā aģentūra uzskata, ka “royalties” atcelšanas noteikumi nedrīkstētu ietekmēt Krievijas pievienošanos PTO, bet tie ir vairāk orientēti uz Krievijas gaisa telpas atvēršanu ārvalstu lidsabiedrībām.

Rīgas lidostai jāizmanto radusies situācija ap taksometru kompāniju problēmām lidostā, lai dotu iespēju klientus apkalpot arī zemo izmaksu taksometru kompānijām, norāda taksometru dienests Freetaxi.lv.

«Esošā sistēma lidostā Rīga klientiem ir pilnīgi neizdevīga, jo zemo cenu taksometru kompānijām iespēja strādāt lidostā praktiski liegta,» sacīja taksometru dienesta Freetaxi.lv vadītāja Natālija Judina, norādot, ka, pat ja lidosta esošajā situācijā piedāvātu lidostā strādāt zemo izmaksu taksometru kompānijām, tās nespētu samaksāt augsto maksu, ko lidosta prasa par tiesībām strādāt lidostas taksometru stāvlaukumā.

Viņa aicina lidostu izveidot atsevišķu zemo izmaksu taksometru kompāniju stāvlaukumu, kas atrastos tālāk no centrālās ieejas, un līdz ar to maksa par šī stāvlaukuma izmantošanu būtu krietni zemāka.

Jēkabpils lidlaukā 29. augustā notiks Latvijas Dragreisa Čempionāta 402 metru sacensības Jēkabpils Kauss 2009, kurās vienīgo reizi šogad klasiskajā dragreisa distancē sacentīsies visi Baltijas ātrākie braucēji.

Interneta vietnē www.forsaza.lv jau ir sākusies dalībnieku reģistrācia. Dalībnieki un skatītāji tur var iepazīties arī ar sacensību nolikumu un dienas plānu.

Sacensību atklāšana notiks 29. augustā plkst. 16.00, bet vērot kvalifikācijas braucienus skatītāji varēs jau no plkst. 15.00.

Bērniem līdz sešu gadu vecumam ieeja bez maksas. Biļetes iepriekšpārdošanā (Biļešu Serviss un DUS Statoil) var iegādāties par Ls 4, bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam – Ls 3. Biļešu cena pasākuma dienā Ls 5.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

Ir iecerēts izbeigt VAS Latvijas dzelzceļš izšķirošo ietekmi un līdzdalību AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kas ir pirmais solis ceļā uz privātās kapitālsabiedrības likvidāciju un tās sniegto pakalpojumu nodošanu VAS Latvijas dzelzceļš, informēja Satiksmes ministrija.

VAS Latvijas dzelzceļš izšķirošās ietekmes izbeigšanu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi paredz attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas ceturtdien, 14. februārī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

VAS Latvijas dzelzceļš, kurā valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija, pieder 51 % kapitāla daļu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Uzņēmums Starptautiskie pasažieru pārvadājumi nodarbojas tikai ar starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, turklāt tā vienīgais pakalpojumu pasūtītājs un maksātājs ir VAS Latvijas dzelzceļš.

airBaltic draud uzkāpšana uz tā paša grābekļa, tāpat kā jau bankrotējušajām lidsabiedrībām Malev un Spanair, tāpēc Latvijas nacionālajai.

Eirozonas krīze, pieaugošas degvielas izmaksas un lielais nodokļu slogs Eiropas lidsabiedrībām šogad radīs 600 miljonus dolāru lielus zaudējumus, prognozējusi Straptautiskā Aviotransporta asociācija (IATA). Eiropas reģionālajiem gaisa pārvadātājiem, pie kuriem pieskaitāms arī airBaltic, situācija ir sevišķi sarežģīta.

Konkurence savā starpā un ar zemo cenu lidsabiedrībām ir nežēlīga, ieņēmumi ir nepietiekami, bet Eiropas Komisija arvien stingrāk raugās uz valsts piešķirtajiem aizdevumiem lidsabiedrībām, nereti kvalificējot tos kā neatļautu valsts atbalstu un liekot atmaksāt.

Skumjākais no nesenajiem piemēriem tam ir ungāru lidkompānija Malev, kam Eiropas Komisija (EK) janvāra sākumā piesprieda atmaksāt teju 400 milj. dolāru lielo valsts atbalstu, tādējādi pieliekot punktu 66 gadus ilgušajai Malev darbībai. Malev nebūt nav vienīgā lidkompānija, kas pašlaik ir zem EK lupas - ir uzsākta izmeklēšana par 172 milj. dolāru lielo iespējamo Maltas valdības restrukturizācijas atbalstu Air Malta, izmeklēšana turpinās Czech Airlines, arī Slovēnijas Adria Airways dzīvo no valsts fondu atbalsta - pērn Slovēnijas valdība lidsabiedrībā ieguldīja 49,5 milj. eiro.

Pēc britu uzņēmuma Skytrax veiktās aptaujas rezultātiem, kurā savu viedokli izteica 12 miljoni pasažieru no visas pasaules, par Eiropas labāko 2005.gada zemo izmaksu lidsabiedrību ir atzīta vācu zemo izmaksu lidsabiedrība Air Berlin. No Eiropas zemo izmaksu lidsabiedrībām aiz Air Berlin seko spāņu lidsabiedrība Vueling un britu lidsabiedrība Easyjet. Turpretī pasaules zemo izmaksu lidsabiedrību reitinga tabulā Air Berlin ierindojās aiz zemo izmaksu lidsabiedrības Jetblue (ASV) un atstāja aiz sevis trešajā pozīcijā Virgin Blue (Austrālija).

G7 samitā pēc ASV un Francijas sarunām ir panākta vienošanās par digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanu tehnoloģiju milžiem, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šis jautājums ilgu laiku bija iemesls saspīlējumam starp Parīzi un Vašingtonu, kura bija draudējusi atbildēt uz šo nodokli, nosakot muitas tarifus Francijas vīniem.

Makrons, stāvot blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Biaricā, atzina, ka ir bijis «daudz nervozitātes» par Francijas jaunā nodokli, kuru paredzēts piemērot tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».

Viņš sacīja, ka sarunās starp Franciju un ASV tomēr ir panākta «manuprāt, ļoti laba vienošanās».

Makrons paskaidroja, ka Francija atcels savu digitālo nodokli, kad tiks ieviesta jauna starptautiska nodeva, par kuru notiek diskusijas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 134 dalībvalstīm. Francija cer, ka tas notiks jau 2020.gadā.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga pārkāpusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, lidsabiedrībai Ryanair piemērojot ievērojami zemāku maksu par lidostas pakalpojumiem nekā lidsabiedrībai airBaltic, atklājusi Konkurences padome.

Padome lidostai piemērojusi sodu 50 tūkst. Ls apmērā, kā arī uzlikusi par pienākumu par saviem pakalpojumiem piemērot pamatotus un nediskriminējošus maksājumus, lidsabiedrībām nodrošinot skaidri saprotamu informāciju par to, cik maksā katrs lidostas pakalpojums.

Salīdzinot abām lidsabiedrībām piemērotos maksājumus, KP atklāja, ka par līdzvērtīgiem pakalpojumiem – bagāžas apstrādi, pasažieru kāpņu nodrošināšanu, gaisa kuģu izstumšanu pirms izlidošanas u.c. – airBaltic lidostai maksājusi par 82% vairāk nekā Ryanair. Turklāt airBaltic vēl papildus bijis jāapmaksā lidostas administratīvās izmaksas, kas Ryanair nebija jāmaksā, tā minēto procentuālo atšķirību vēl palielinot, atzīmē padome.

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu VAS Latvijas dzelzceļš uzlikusi naudas sodu 25 000 Ls apmērā, jo uzņēmums līgumos ar kravu un pasažieru pārvadājumu sniedzējiem iekļāvis tādus noteikumus, kas deformē konkurenci.

Kā liecina medijiem sniegtā informācija, KP konstatējusi - VAS Latvijas dzelzceļš, kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvadātājs, atrodoties dominējošā stāvoklī, nepamatoti piedāvāja slēgt līgumus ar komercsabiedrībām, kuru privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir savienota ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Viens no līguma punktiem paredzēja, ka materiālus sliežu ceļu remontam noteiktos termiņos jāpiegādā Daugavpils ceļu distances līgumpartneriem, t.i., a/s DITTON pievadķēžu rūpnīca, a/s Daugavpils siltumtīkli un SIA Veiksme VR, bet, ja tas netiek izdarīts noteiktajos termiņos, paredzēts līgumu lauzt un slēgt pievedceļus vagonu padošanai.

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem.

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veiks pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veiks “LEONHARD WEISS” OÜ.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šo projektu īsteno Eiropas Savienības (ES) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.