Pasaulē finanšu tehnoloģiju sektors turpina izaugsmi – šā gada pirmajā pusē globālās investīcijas finanšu tehnoloģiju sektora uzņēmumos sasniedza 57,9 miljardus ASV dolāru, no kuriem Eiropas Savienībā veiktas investīcijas 26 miljardu dolāru apmērā. Kopējā tendence ir pieaugoša, investori uzskata, ka tas ir veids, kur nākotnē ir vērts investēt, stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.
Aplēses liecina, ka 26 lielāko finanšu tehnoloģiju ekonomiski agresīvo uzņēmumu kopīgā vērtība bija 83,8 miljardi ASV dolāru. Lielākā daļa no finanšu tehnoloģiju sektora nozīmīgajiem jaunpienācējiem tiek radīti Ziemeļamerikā, kurai seko Āzija, un tikai tad – Eiropa.
Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tendences Latvijas finanšu tehnoloģiju sektorā atpaliek, jo kopējais Latvijas finanšu tehnoloģiju nozares apjoms patlaban sasniedzis aptuveni 793,9 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas dati. Patlaban 80% no investīcijām jaunuzņēmumos ir tieši finanšu tehnoloģiju jomas kompānijās, savukārt pūļa finansēšanas industrija Latvijā ir 3.lielākā ES, kas norāda uz nozares perspektīvām. Viņš piebilst, ka pozitīvi vērtējams, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumi Latvijā pārstāv ļoti dažādu pakalpojumu klāstu. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas finanšu tehnoloģijas uzņēmēju aptaujas dati, tiek prognozēts, ka nākamo trīs gadu laikā finanšu tehnoloģiju nozare piedzīvos visstraujāko attīstību pūļa finansēšanā un P2P platformās (70%), maksājumu veikšanas jomā (53%), e-komercijā (47%) un tiešsaistes kreditēšanā (40%).
Raksti par tēmu
Saskaņā ar Ernst & Young Fintech Adoption Index pētījumiem, jau šobrīd viena trešdaļa patērētāju pasaulē izmanto vismaz divus vai vairāk finanšu tehnoloģiju kompāniju pakalpojumus. Tomēr, līdz ar sektora attīstību, rodas jauni riski.
«Runājot
par to, kā inovācijas nozarē ir ietekmējušas tradicionālo
tirdzniecību, banku darbību, finanšu konsultācijas un finanšu
produktus kā tādus, tad var teikt, ka tas ir apvērsums, kura
rezultātā finanšu produkti un pakalpojumi, īstenojot kuru
pārvaldīšanu vēl relatīvi nesen tika uzturēta vesela finanšu
institūciju un to filiāļu valstība ar pārdevējiem, produktu
izplatītājiem un stacionārajiem datoriem kā neatņemamiem
atribūtiem, ir aizvirzīti uz mobilajām ierīcēm,» saka Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis
Vucāns.Tas, no vienas puses, atver finanšu jomu plašākai
konkurencei, padarot to tīkamāku ar attiecīgām digitālajām
prasmēm apveltītiem patērētājiem, galējos gadījumos nonākot
pie risinājumiem, kas, piemēram, ļauj krietni samazināt aizdevumu
procentu likmes vai arī veikt vērtspapīru darījumus bez komisijas
maksām. No otras puses, tas ļauj paslēpt no valsts uzraudzības
daļu no veiktajiem finanšu darījumiem, tai skaitā ar nodokļiem
apliekamos darījumus. Tāpat tam līdzi nāk arī nelegāli iegūtas
naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas riski, uzsver J.
Vucāns.
Visu rakstu Likumdošana seko gausi iespējams izlasīt piektdienas, 21.septembra, laikrakstā Dienas Bizness!
