Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Tā Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" gada sākumā Dreiliņos atklāja savu loģistikas centru, kura celtniecībā investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro. Daļa no šī centra ir uzņēmuma jaunā biroja telpas, kuras novērtējis arī Pasaules Dabas fonds, piešķirot "Zaļā biroja" sertifikātu.

Uzņēmuma birojā strādā vairāk nekā 200 darbinieku. Lai gan šobrīd daudziem darbs noris attālināti un esošās koptelpas skāruši distances ietekmēti pārkārtojumi, uzņēmumā cer, ka epidemioloģiskā situācija iespējami drīz ļaus atgriezties birojā telpās pilnā sastāvā. Esošais plānojums birojā ļauj ievērot nepieciešamo 2 metru distanci.

"Koncepta izstrādes posmā telpu dizainus veidojām, salāgojot dažādu departamentu vēlmes un funkcijas. Lai gan process bija izaicinošs, tomēr no bezpersoniskām biroja telpām spējām sasniegt veiksmīgu rezultātu – modernu un energoefektīvu darba vidi, kur dominē zaļās iniciatīvas un vienota dizaina filozofija," komentē "Lidl Latvija" biroja iekārtošanas projekta vadītāja Baiba Kauliņa – Pakalna.

Latvijas uzņēmumu grupa “ZAZA TIMBER” Kopenhāgenas iekšpilsētas Frederiksbergas domes priekšā uzbūvējusi dabai draudzīgu, unikāla dizaina auto ātrās elektrouzlādes staciju no līmētās koksnes (glulam).

Stacijas arhitektūru izstrādāja Dānijas arhitektu birojs “Cobe”. Tā būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas “CLEVER” pasūtījuma.

Kopenhāgenā uzbūvētā īpaši ātrās (ulta-fast) uzlādes stacija ir piecus metrus augsta, 14 metrus gara un septiņus metrus plata. To vienlaikus var izmantot četras automašīnas, un katrai ir pieejama 150-300 kW uzlādes jauda. Ar šādu jaudu pēc 10 minūšu uzlādes auto var nobraukt 150 - 300 km.

Būve tika ražota Latvijā no FSC sertificētas egles koksnes, un tika izgatavota pēc lego konstruktora principa, sadarbojoties trīs ZAZA TIMBER grupas uzņēmumiem Jelgavas novadā - projektētājam, ražotājam un būvniekam. ZAZA TIMBER projektētāji izstrādāja būvkonstrukciju detalizāciju, veica paneļu un to stiprinājumu projektēšanu. Latvijā tika ražotas līmētās koksnes detaļas, izgatavoti jumta moduļi, bet gala montāžu būvnieks veica Dānijā. Šāda pieeja ļāva veikt būvniecību ātri un tikpat kā bez ražošanas atlikumiem. Kopenhāgenā Latvijas būvnieki celtnes montāžu veica sešās dienās.

Aizvadītajā nedēļā "Melnsila kvartālā" atzīmēti dzīvojamās ēkas Kristapa ielā spāru svētki, informē projekta attīstītāji.

Desmit dzīvokļu māja ir trešā un noslēdzošā būve projektā "Melnsila kvartāls", kas ietver dzīvojamo kvartālu Kristapa un Melnsila ielu krustojumā un, kur iepriekš jau rekonstruētās divas koka ēkas.

"Zaļais vainags, kas augstu pacelts virs mājas jumta, simbolizē viena liela būvniecības posma noslēgumu. Jau pavisam drīz Āgenskalns leposies ar vēl vienu energoefektīvu dzīvojamo māju ar sakoptu un labiekārtotu piemājas teritoriju," stāsta nekustamo īpašumu uzņēmuma IMMOSTATE vadītājs Vestards Rozenbergs.

"Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada jūnijā, bet jau tagad 40% dzīvokļu ir rezervēti. Pircēji ļoti atzinīgi novērtē dzīvojamās mājas moderno arhitektūru, tās atrašanās vietu Āgenskalnā un privātumu, ko nodrošina tas, ka ēkā ir 10 dzīvokļi un tā izvietota slēgtā pagalmā. Šis projekts var lepoties arī ar rūpīgi izstrādātu dzīvokļu interjera dizainu. Klientiem patīk ārtelpas zonas pie divlīmeņu dzīvokļiem, tie rada gandrīz privātmājas sajūtu, esot pašā Āgenskalna centrā. Un iespēja novietot automašīnu pie sava dzīvokļa durvīm ir liela ērtība."

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs Angern 5.jūnijā, svinīgi iemūrējot laika kapsulu, uzsāka būvniecības fāzi jaunam daudzdzīvokļu māju kvartālam Muuna Mārupē, kuram atrašanās vietas dēļ dots simbolisks apzīmējums “Mārupes klusais centrs”.

Muuna kvartāls būs 3,5ha liels, kas tiks būvēts piecās kārtās, kopumā izveidojot 150 vienas līdz četru istabu A energoefektivitātes klases dzīvokļus un 10 rindu mājas, projektā investējot 30 miljonus eiro.

Projekta nosaukuma nozīmē gan mēness, gan “mans”, vienlaikus tas ir arī sievietes vārds japāņu valodā, kura nozīme ir “skaistums” un “miers”. Sanskritā šis vārds apzīmē Lielā Lāča zvaigznāju. Tāpēc katrai ēku kārtai dots arī savs zvaigznāja nosaukums. Projekta pirmajai kārtai dots vārds LYRA.

Pirmajā kārtā plānots uzbūvēt 41 dzīvokļus un tos plānots ekspluatācijā nodot 2025.gada pavasarī.

Arhitektu biroja RUUME arhitekti projektētajiem mājokļiem būs Latvijas arhitektūrai raksturīgie slīpie jumti, dažādu tekstūru un krāsu fasādes, kas radīs “mazās Amsterdamas” noskaņas, ļoti plašs – 2,5 hektārus liels zaļais iekšpagalms, kā arī komerctelpas. Arhitektu biroja RUUME arhitekti piedāvātais risinājums tika izvēlēts īpašā konkursa kārtībā, kurā piedalījās 15 arhitektu biroji.