Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Skandināvijas aviokompānija SAS lauzīs sadarbības līgumu ar Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", un tas nozīmē, ka turpmāk starp Tallinu un Stokholmu varētu būt divi reisi dienā līdzšinējo sešu vietā.

"2024.gada 25.septembrī SAS oficiāli informēja "Regional Jet" par nodomu lauzt lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumus, saskaņā ar kuriem "Regional Jet" veic reisus minētajos maršrutos,'' ceturtdien paziņoja "Nordica", kas ir "Regional Jet" māteskompānija. SAS nolēmusi pārtraukt lidot Zviedrijas iekšzemes maršrutos no Stokholmas uz Sundsvallas-Timro, Ronnebī and Engelholmas lidostām.

Uzņēmumā informēja, ka līguma laušanas dēļ samazināsies arī SAS veikto reisu skaits starp Tallinas un Stokholmas Ārlandas lidostu. Sākotnējā informācija liecina, ka reisu biežums varētu sarukt par pusi, kā rezultātā reisu skaits darba dienās var samazināties no sešiem līdz diviem.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS un pilotu arodbiedrības panākušas vienošanos par divas nedēļas ilgušā streika izbeigšanu, otrdien paziņoja lidsabiedrība.

Tā informēja, ka panākta vienošanās par kolektīvo darba līgumu. kura termiņš ir piecarpus gadi.

SAS lidojumi tiks atsākti atbilstoši grafikam, tiklīdz tas būs iespējams, piebilsts aviokompānijas paziņojumā.

Vienošanās paredz pieņemt atpakaļ darbā 450 pilotus, kas tika atlaisti, kad koronavīrusa pandēmija bija paralizējusi aviosatiksmi, informēja Zviedrijas pilotu arodbiedrība. SAS bija solījusi viņus atkal pieņemt darbā, taču izvairījās no šī solījuma izpildes.

Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā SAS paziņoja, ka vienošanās vēl nav panākta, taču sarunas esot pavērsušās pareizajā virzienā.

Apmēram 900 SAS piloti pirms divām nedēļām sāka streiku, jo neizdevās panākt vienošanos par kolektīvo darba līgumu.

Zviedrijas valdība vairs nieguldīs kapitālu grūtībās nonākušajā Skandināvijas valstu aviokompānijā SAS, otrdien paziņoja valsts rūpniecības ministrs Karls-Peters Torvaldsons.

Šāds paziņojums izplatīts nedēļu pēc tam, kad SAS pavēstīja, ka plāno jaunā kapitālā piesaistī 9,5 miljardus kronu (908,9 miljoni eiro).

"Ņemot vērā valdības plānu samazināt sev piederošos SAS akciju daļu, mēs neatbalstām jauna kapitāla iepludināšanu lidsabiedrībā," preses konferencē norādīja Torvaldsons.

Viņš piebilda, ka Zviedrijas valsts nebūs aviokompānijas ilgtermiņa akcionārs.

Torvaldsons sacīja, ka Zviedrijas valdība ierosinās parlamentam piešķirt SAS tiesības pārvērst tās parādu valstij lidsabiedrības kapitālā.

Kopš pandēmijas sākuma SAS saņēmusi atbalstu vairākos palīdzības un rekapitalizācijas plānos, kurus finansējusi galvenokārt Zviedrija un Dānijai. Katrai valstij pieder 21,8% SAS akciju.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS otrdien paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Aviokompānijas izpilddirektors Rikards Gustafsons norāda, ka atlaist paredzēts aptuveni 40% SAS darbinieku.

"Ņemot vērā pašreizējos ceļošanas ierobežojumus, SAS vasaras sezonā sagaida ierobežotu aktivitāti. Turklāt, visticamāk, paies vairāki gadi pirms pieprasījums atjaunosies līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19 krīzes," vēsta SAS.

Gustafsons prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski atjaunosies, taču līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies vien 2022.gadā.

SAS vēsta, ka sāks procesu, lai likvidētu 1900 darbavietas Zviedrijā, 1300 Norvēģijā un 1700 Dānijā.

Aviosabiedrība jau martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% tās darbaspēka.

Savukārt Zviedrijas un Dānijas valdības marta vidū paziņoja, ka kredīta garantijās kopumā nodrošinās trīs miljardus zviedru kronu, lai pasargātu SAS no koronavīrusa krīzes radītās ekonomiskās ietekmes.

Aktivizējot darbību Latvijā, lidsabiedrība Scandinavian Airlines (SAS) paziņojusi par tiešo reisu uzsākšanu maršrutā Rīga – Kopenhāgena no 2017. gada marta, informē uzņēmums.

Starp abām pilsētām SAS nodrošinās līdz 12 lidojumiem nedēļā.

Sākot ar 2017.gada 26.martu, SAS izlidos no Kopenhāgenas Kastrup lidostas uz Latvijas galvaspilsētu plkst. 12.25 un 21.30 pēc vietējā laika, bet no Rīgas uz Dānijas galvaspilsētu pasažieri izlidos plkst. 06.40 un 15.35. Lidojumus veiks ar lidmašīnu CRJ900, kurā paredzētas 88 pasažieru sēdvietas. Aviobiļetes pārdošanā ir pieejamas jau no šīs nedēļas.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» atzīmē Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs.

Stājoties spēkā vasaras lidojumu sarakstam, aviokompānija Scandinavian Air System (SAS) no 26.marta uzsākusi lidojumus uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

SAS gaisa kuģi Bombardier CRJ900 ar 88 sēdvietām uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu dosies 12 reizes nedēļā - divas reizes dienā darba dienās un vienu reizi dienā brīvdienās.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» uzsver Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs un Krievijā.

«Kopenhāgenas - Rīgas maršruts sniedz jaunas iespējas biznesa ceļotājiem ne tikai tiešajiem lidojumiem no un uz Rīgu, bet arī savienojamību ar citiem galamērķiem visā pasaulē,» norāda lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS pilotu streiks lidsabiedrībai izmaksā aptuveni deviņus līdz 12 miljonus ASV dolāru dienā (8,9-11,9 miljardi eiro) un apdraud jau tā finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma dzīvotspēju, ceturtdien paziņoja SAS.

SAS pilotu streiks jau ilgst desmito dienu, un tas uzņēmumam izmaksājis aptuveni 1-1,3 miljardus Zviedrijas kronu (94-122,6 miljoni eiro).

Sarunas starp arodbiedrībām un aviokompānijas vadību līdz šim bijušas nesekmīgas.

SAS vēstī, ka aviosabiedrībai jau nācies kopumā atcelt vairāk nekā 2500 lidojumus, ietekmējot 270 000 pasažieru.

SAS jūlijā sākumā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem saistībā ar lidsabiedrības vērienīgo restrukturizācijas plānu. Uzņēmums skaidro, ka pilotu streiks apdraud veiksmīgu šī procesa norisi un lidsabiedrības dzīvotspēju.

Piloti iebilst pret atalgojuma samazināšanu, ko pieprasījusi vadība saistībā ar vērienīgu izmaksu apcirpšanas plānu, kas paredz izmaksas samazināt par 7,5 miljardiem kronu.(apmēram 700 miljoni eiro).

Zviedrija pirmdien paziņoja par plānu, lai rekapitalizētu grūtībās nonākušo Skandināvijas valstu aviokompāniju SAS, kas pavēstīja, ka arī Dānija paredzējusi sniegt palīdzību.

Zviedrijas rūpniecības ministrs Igrahims Bailans norādīja, ka valdība ir gatava aviosabiedrībā iepludināt līdz pieciem miljardiem kronu (474 miljoniem eiro).

Vienlaikus SAS paziņoja, ka Dānijas valdība arī plāno iesaistīties rekapitalizācijas procesā, taču konkrētu palīdzības apjomu nemin.

Aviokompānija skaidro, ka tai nepieciešams aptuveni 12,5 miljardu kronu finansējums. Detalizētu informāciju par rekapitalizāciju un ar to saistītajiem pasākumiem paredzēts publiskot līdz mēneša beigām.

Kā ziņots, SAS martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% darbaspēka, bet aprīļa izskaņā paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS akcijas cena trešdien nokritusies par vairāk nekā 25% pēc analītiķu publiskota ziņojuma, kurā norādīts, ka lidsabiedrība atrodas uz bankrota sliekšņa.

Norvēģijas bankas DNB analītiķi koriģējuši savas akciju pārdošanas rekomendācijas, skaidrojot, ka SAS 40 miljardu kronu (3,8 miljardu eiro) parādsaistības nav ilgtspējīgas, un lidsabiedrībai nepieciešama restrukturizācija, lai izvairītos no bankrota.

Kopš pandēmijas sākuma SAS zaudējusi aptuveni 80% savas tirgus vērtības.

Lai arī liela daļa koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu, kas smagi ietekmējuši aviācijas nozari, jau ir atcelti, SAS pēdējās dienās nonākusi jaunās nedienās, jo bagāžas krāvēju streiks Kopenhāgenā izraisīja lidojumu kavēšanās un atcelšanas.

Kā ziņots, Zviedrija un Dānija maijā nolēma piešķirt jaunu aizdevumu trīs miljardu zviedru kronu apmērā SAS, lai palīdzētu tai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Scandinavian Airlines (SAS) noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem, informē uzņēmumā.

airBaltic un SAS partnerattiecības nodrošinās savienojumus starp Latviju un Skandināviju, kā arī tālākiem galamērķiem.

airBaltic savu kodu «BT» izmantos lidojumos, kas savieno Rīgu un Alesundu, Bergeni, Stavangeru, Trumsi, Trodheimu caur Oslo un Kopenhāgenas lidostām. SAS savu lidojuma kodu «SK» izmantos tiešajos lidojumus no Stokholmas Ārlandas, Kopenhāgenas un Oslo lidostām un otrādāk, nodrošinot lidojumus starp Skandināvijas galvaspilsētām un Rīgu, kā arī savienojošu satiksmi no visa SAS tīkla un Rīgas, izmantojot šīs trīs lidostas.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija "Air France-KLM" otrdien paziņoja, ka pievienojusies investīciju konsorcijam, lai iegādātos gandrīz 20% akciju Skandināvijas valstu lidsabiedrībā SAS.

Konsorcijs kopā ar Dānijas valsti SAS investēs 1,175 miljardus ASV dolāru, "Air France-KLM" ieguldot 144,5 miljonus dolāru, lai iegādātos 19,9% akciju.

Vēl konsorcijā ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", kam piederēs 32% akciju, un Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest", kam piederēs 8,6% akciju.

Akcionāru vidū vairs nebūs Zviedrijas, bet Norvēģija jau agrāk pārdeva savas akcijas.

Turklāt SAS plāno aiziet no Kopenhāgenas, Stokholmas un Oslo biržām.

SAS pērn jūlijā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, aviokompānijai izmantojot šo iespēju, jo tā šajā valstī veic uzņēmējdarbību.

Vienlaikus aviosabiedrība īsteno vērienīgu izmaksu samazināšanas plānu.

Šā gada jūlijā ar aviokompāniju SAS lidojuši gandrīz 2,5 miljoni pasažieru, iezīmējot visu laiku rekordu šim mēnesim, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta thelocal.se.

Turklāt 88,2 procenti no visiem lidojumiem bijuši pilnībā aizpildīti.

«Pieprasījums pēc tālajiem reisiem, Eiropas atpūtas maršrutu reisiem un iekšzemes lidojumiem turpina pieaugt,» norāda SAS.

Iekļaujot SAS čarterlidojumus, kopējais jūlijā pārvadāto pasažieru skaits sasniedz 2,74 miljonus.

50 procenti no SAS pieder Dānijai, Norvēģijai un Zviedrijai. Pagājušajā nedēļā aviokompānija svinēja 70 gadu pastāvēšanu.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un '" XFly", veiksmīgi īsteno savu biznesa plānu un jau ir parakstījusi līgumus vai ir sarunu pēdējā posmā par 11 no 13 tās lidmašīnām izmantošanu, paziņoja kompānija.

"Nordica" apliecināja, ka viens no līgumiem ir ar Skandināvijas lidsabiedrību SAS, kas iepriekš lauza Igaunijas kompānijai nozīmīgu līgumu.

"Šodien mēs ekspluatējam piecas lidmašīnas, no kurām viena ir paredzēta SAS, un pašlaik tiek parakstīti līgumi", tādējādi līdz novembra beigām līgums būs noslēgts ar 11 lidmašīnu izmantošanu, paskaidroja "Nordic Aviation Group" valdes priekšsēdētājs Remko Altheiss.

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības flotē ir 13 lidmašīnas. Ziemas sezonas laikā, ievērojot nozarē pieņemto praksi, vienai lidmašīnai tiks veikta apkope, kas nozīmē, ka kompānijai būs iespēja lietot 12 lidmašīnas. Pašlaik par 11 lidmašīnu izmantošanu ir noslēgti līgumi vai arī tie drīzumā tiks noslēgti. Piecas lidmašīnas strādās tuvākās bāzēs, piemēram, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā vai Itālijā, un sešas lidmašīnas tiks izmantotas tālākos projektos Vjetnamā, Rietumāfrikas un Indijas okeāna reģionā.

Noslēdzies SIA Komfovent izsludinātais konkurss par kalcija-silikāta griešanas iekārtas iegādi, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemts viena pretendenta piedāvājums – Francijas uzņēmuma Mecanumeric S.A., kas arī atzīts par uzvarētāju. Tā piedāvātā līgumcena bez PVN ir 174,75 tūkstoši eiro.

SAS Amalva kas ražo Komfovent iekārtas, tika nodibināta 1997. gadā Viļņā. Uzņēmums darbu uzsāka, ražojot vēdināšanas sistēmas. 1999. gadā uzņēmums paplašināja savu sortimentu, sāka ražot vēdināšanas iekārtas, kuru produktivitāte sasniedza 50-100 000 m³/h.

1999. gadā SAS Amalva izveidoja meitasuzņēmumu Rīgā Amalva Baltija, kurā ir noliktavas, tirdzniecības struktūrvienība un ražošanas cehs. 2002. gadā SAS Amalva atklāja tirdzniecības struktūrvienību Maskavā. 2007. gadā tika izveidota uguns vārstu rūpnīca Rjazaņā, Krievijā.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS šī biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās jūlijā, strādāja ar 461 miljona kronu zviedru kronu (38,9 miljoni eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 1,9 miljardu kronu (160,4 miljoni eiro) zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts piektdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Atgriešanos pie peļņas nodrošinājusi pieprasījuma palielināšanās un degvielas izmaksu samazināšanās.

SAS norāda, ka lidsabiedrība pagājušajā ceturksnī pārvadājusi gandrīz septiņus miljonus pasažieru, kas ir augstākais līmenis kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma.

Tikmēr uzņēmuma ienākumi palielinājušies par 54% un veidojuši 13,17 miljardus kronu.

Zviedrija un Dānija ir SAS lielākās akcionāres, un katrai valstij pieder 21,8% aviokompānijas akciju.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumu par "Airbus" lidmašīnu izīrēšanu citām lidsabiedrībām.

Līdz šī gada septembra beigām bija izīrētas 11 lidmašīnas - piecas lidsabiedrībai "Eurowings", divas - "Eurowings Discover" un četras - "SAS". Šobrīd "airBaltic" izīrē deviņus lidaparātus - piecus "Eurowings", divus - "Eurowings Discover" un divus - "SAS".

"airBaltic" pārstāvji norādīja, ka šie līgumi ir sezonāla rakstura, taču konkrētus termiņus atklāt liedz līgumu konfidencialitātes nosacījumi.

Lidsabiedrības pārstāvji arī atbildēja apstiprinoši, ka "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumus par lidmašīnu izīrēšanu. "Šis biznesa modelis pašreizējos apstākļos tiek turpināts," norādīja "airBaltic" pārstāvji, skaidrojot, ka no 30.oktobra "airBaltic" izīrēs līdz sešām lidmašīnām Šveices lidsabiedrībai "Swiss International Air Lines".

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušās trīs starptautiskas uzņēmumu apvienības.

Tās ir Spānijas "Cobelec "Rail Baltica"", uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas "Alstom-BMGS-GE-Torpol" un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas "STC Baltic Electrification", informē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

"Cobelec "Rail Baltica"" sastāvā ir "Cobra Instalaciones y Servicios S.A." and "Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.". "Alstom-BMGS-GE-Torpol" sastāvā ir AS "BMGS", SIA "Bombardier Transportation Baltics", "Alstom Transport S.A.", "GE Energy Power Conversion France SAS" un "Torpol S.A." un "STC Baltic Electrification" sastāvā ir AS "Colas Rail", "Siemens Mobility GmbH", "Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle" un "TSO SAS".

2023. gada 30. jūnijā uzsākts starptautiska iepirkuma par ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību otrais posms.

Nosūtīts uzaicinājums iesniegt sākotnējo piedāvājumu trim iepriekš kvalificētiem kandidātiem - Spānijas “COBELEC Rail Baltica” (Cobra Instalaciones y Servicios S.A. and Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.), uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas “ALSTOM-BMGS-GE-Torpol” (“BMGS” AS, “Bombardier Transportation Baltics” SIA, ALSTOM Transport SA, GE Energy Power Conversion France SAS, TORPOL S.A.) un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas “STC Baltic Electrification” (COLAS RAIL AS, Siemens Mobility GmbH, Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle, TSO SAS).

“Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas iepirkums tika izsludināts 2022. gada vidū un ir uzskatāms par lielāko īstenoto elektrifikācijas projektu Eiropā. Šīs aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilnīgu atbilstību drošības un savietojamības prasībām, maksimāli nodrošinot arī ieguvumus vides jomā,” sacīja Aiga Benfelde, RB Rail AS Iepirkumu vadītāja un iepirkuma komisijas priekšsēdētāja.

Eiropas platuma dzelzceļa līnija "Rail Baltica" Latvijā izmaksās četras reizes dārgāk par sākotnēji plānoto, vēsta LTV raidījums "De facto".

Kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap 2 miljardiem eiro, bet tagad tiek pieļauts, ka tas varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap 8 miljardiem eiro. "Rail Baltica" pamattrasei jābūt gatavai līdz 2030.gadam.

Šonedēļ noslēdzies iepirkums par pamata trases būvēšanu. Saskaņā ar elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo ziņojumu, tiesības slēgt līgumu ieguvis Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmums "E.R.B. Rail Baltica JV". Viņu piedāvātā līgumcena bijusi 3,7 miljardi eiro. Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu lētāku piedāvājumu finālā noraidīts kā neatbilstošs.

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi Turcijas uzņēmumu apvienības “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” pieteikumu un ierosinājusi lietu par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu saistībā ar Rail Baltica pamattrases būvdarbu iepirkumu.

Pieņemot lēmumu par lietas ierosināšanu, tiesa vienlaikus norādījusi, ka aicina SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” uz laiku atturēties no iepirkuma līguma slēgšanas.

Turcijas uzņēmumu Apvienība Latvijas republikas tiesā vērsās ar diviem lūgumiem – atcelt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, ar kuru tika atstāts negrozīts SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkuma komisijas lēmumu par Rail Baltica Konkursa rezultātiem, un aicināja noteikt pagaidu noregulējumu, liedzot slēgt līgumu, kamēr notiek tiesvedība.

“IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” biznesa attīstības vadītājs Ilker Oksuz: “Tik liela un nozīmīga iepirkuma procedūrai ir jābūt caurspīdīgai un rezultātiem pamatotiem, loģiskiem un neapstrīdamiem. Diemžēl Latvijas Rail Baltica iepirkuma gadījumā ir pamatotas aizdomas, ka šādas pieejas nav. Tāpēc esam gandarīti par šī brīža tiesas lēmumu – aicinājumu iesaistītajiem atturēties no darbībām, kas vērstas uz līguma noslēgšanu iepirkumā. Paļaujamies, ka Latvijas tiesu vara ļoti rūpīgi izvērtēs visu procesu un, izprotot projekta vērienu, tā stratēģisko nozīmi un arī finansiālā aspekta iespējamo ietekmi uz Latvijas valsts ekonomiku un sabiedrību, atstās spēkā lēmumu par tiesiskā noregulējuma nosacījumu, kamēr viss process netiks noslēgts un nevienai iesaistītajai pusei vairs nebūs pamata šaubām par IUB un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” lēmumu leģitimitāti.”

Daugavpilī atklāta uzņēmuma “Axon’ Cable” jaunā ražotnes ēka. Uzņēmumā nodarbināti 700 darbinieku.

Rūpnīcas pielāgošanā ieguldīti vairāk nekā 350 000 eiro. Sadarbībā ar Swedbank Axon Cable gan veikuši ieguldījumus jaunas rūpnīcas telpās, gan arī ražošanas iekārtu iegādē.

Atklāšanā 5.aprīlī piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzņēmuma “Axon’ Cable” viceprezidente Kristella Olivī un Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

“Axon’ Cable” specializējas augsto tehnoloģiju kabeļu savienojumu un savienotājelementu ražošanā tādām nozarēm kā aizsardzība, aeronautika, medicīna u. c. SIA “Axon’ Cable” ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latgales reģionā.

Jaunajā ražotnē tiek ražota produkcija mašīnbūvniecības nozarei, piegādājot to uz pazīstamo Eiropas zīmolu auto rūpnīcām, kā arī izgatavojot kabeļus satelītsakaru industrijai.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", pēdējo trīs mēnešu laikā spējusi sasniegt rentabilitātes stabilitāti, paziņoja kompānija.

Kopš pagājušā gada augusta "Nordic Aviation Group" ir koncentrējusies uz aviokompānijas darbības pārveidošanu, lai pārvarētu problēmas, kuru dēļ iepriekš uzņēmumam radās grūtības.

Uzņēmums koncentrējas aviokompānijas galveno darbības rādītāju uzlabošanai, jo īpaši lidojumu atcelšanas novēršanai, atcelto lidojumu skaita samazināšanai un lidojumu regularitātes uzlabošanai. Tās ir galvenās problēmas, kas izraisīja aviokompānijas finanšu grūtības un zaudējumus 2023.gadā.

Pagājušā gada jūnijā un jūlijā "Nordica" atcēla 480 lidojumus, un tās lidojumu regularitātes rādītājs bija 92,98%. Šogad tajā pašā periodā tika atcelti tikai 48 reisi un lidojumu regularitāte bija 99,18%, kas ir desmit reizes mazāk. Uzņēmuma lidojumu regularitāte, kas ir viens no svarīgākajiem rādītājiem aviosabiedrību nozarē, pēdējā laikā ir bijusi augstāka par nozares vidējo rādītāju - 99,4% jūlijā, 98,8% augustā un 99,2% septembrī.