Būvniecības uzņēmumam SIA «Arčers» 2017. gadā izdevies sasniegt rekordaugstu apgrozījuma līmeni – pērn tas pieauga līdz teju 60 miljonu eiro atzīmei, kas ir lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Pērn, uzņēmuma 25 gadu jubilejas gadā, «Arčers» apgrozījumu būtiski kāpināja, palielinot to līdz gandrīz 60 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija virs 3 miljoniem eiro.

Lielākās investīcijas «Arčers» pērn ieguldīja divu, nozarē jaunu digitālo sistēmu ieviešanā – uzsākta pilotprojekta būvniecība BIM jeb Būves informācijas modelēšanas vidē un ieviesta EDLUS jeb Elektroniska darba laika uzskaites sistēma. Tāpat 2017. gadā uzņēmumā ir izveidota projektēšanas nodaļa, ņemot vērā arvien pieaugošo «Design and Build» jeb apvienoto projektēšanas un būvniecības objektu skaitu.

«Arčers» valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis norāda: «Nozarē īstermiņā notiek būtiskas apjoma un izmaksu svārstības, un lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs darbaspēka trūkums, kas nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz kvalitāti. To risinām ar investīcijām digitālajās sistēmas – BIM ļauj projektu veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, kas tādējādi sniedz nozīmīgu resursu ietaupījumu, turklāt palīdz identificēt un samazināt neizbēgamu cilvēcisku kļūdu skaitu projektēšanas un būvniecības procesa laikā. Savukārt EDLUS ir solis ceļā uz godīgāku konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē.»

Būvniecības uzņēmuma SIA "Arčers" valdi atstājusi valdes locekle Maija Baltgalve, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus uzņēmuma valdē no trešdienas, 8.septembra, iecelts valdes loceklis Mārtiņš Liepiņš.

Tādējādi darbu "Arčers" valdē turpina valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, kā arī valdes locekļi Juris Tarkšs un Liepiņš.

Jau vēstīts, ka šogad janvārī tika pabeigta "Arčers" reorganizācija, kurā mainījās uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs. Reorganizācijas laikā kompānijai "Arčers" tika pievienota līdzšinējā uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašniece SIA "Nule 17", kuras vienīgā īpašniece ir AS "UGN". Pēc reorganizācijas "UGN" ir kļuvusi par vienīgo "Arčers" kapitāldaļu īpašnieci.

Pirms reorganizācijas "Arčers" patiesais labuma guvējs bija Armands Garkāns, bet pēc reorganizācijas par patieso labuma guvēju kļuvis Mārtiņš Lāma.

Būvfirmas SIA "Arčers" valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Jānis Markulis, liecina "Firmas.lv" informācija.

Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes locekļi Mārtiņš Lāma, Maija Baltgalve un Dina Zaķīte.

"Arčers" pārstāve Aiga Dakule aģentūrai LETA skaidroja, ka Markulis ir izlēmis pieņemt jaunus profesionālus izaicinājumus, kas nav saistīti ar būvniecību. Tas nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma tālāko darbību, piebilda Dakule.

Šī gada sākumā tika pabeigta būvfirmas "Arčers" reorganizācija, kuras rezultātā mainījies uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs.

Reorganizācijas laikā kompānijai "Arčers" pievienota līdzšinējā uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašniece SIA "Nule 17", kuras vienīgā īpašniece ir AS "UGN". Pēc reorganizācijas "UGN" ir kļuvusi par vienīgo "Arčers" kapitāldaļu īpašnieci.

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

SIA «Arčers» 2019. gadā plāno realizēt būvniecības projektus 45 miljonu eiro apmērā, liecina uzņēmuma vadības ziņojums.

2019. gadā «Arčers» turpinās vairāku apjomīgu projektu būvniecību, to skaitā Olimpiskā centra «Rēzekne» un Rīgas Angļu ģimnāzijas piebūves būvniecību un rekonstrukciju. Šogad ekspluatācijā nodots Jēkabpils Tieslietu nams, un plānots pabeigt Stopiņu novada Kultūras centru, Ludzas ģimnāzijas peldbaseinu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Garāžas boksus Aviācijas bāzē Lielvārdē. Šogad uzsākti vairāki projekti pēc principa «projektē un būvē»– Mārupes pamatskolas pārbūve, NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes kazarma un NBS lidlauka perona paplašināšana. Jūlijā noslēgts līgums ar Ogres pašvaldību par Ogres degradētās teritorijas atjaunošanu, uzvarēts konkurss par Speciālo uzdevumu vienības militārās bāzes būvniecību Daugavgrīvā, kā arī tiks uzsākti renovācijas darbi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «BIOR».

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers sācis divu vēsturisko VEF ražošanas korpusu rekonstrukciju un pārbūvi Rīgā, Brīvības ielā 214i. Jaunu elpu un ražošanas funkciju atgūst tie korpusi, kuros Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika būvētas aviokonstruktora Kārļa Irbīša radītās lidmašīnas, informē uzņēmumā.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka bijušo VEF ražošanas korpusu rekonstrukcijas pasūtītājs ir Mikrotīkla īpašniekiem piederošais uzņēmums un nozarē šo apkaimi jau sākuši dēvēt par vietējo Silīcija ieleju.

Arčers šobrīd veic 19. un 20. gadsimta mijā būvēto rūpnīcas korpusu rekonstrukciju, kur savulaik strādājusi elektromehāniskā rūpnīca Unions, pēc tam – Vācijas uzņēmums AEG, bet vēlāk arī akciju sabiedrība Vispārējā elektrības kompānija, līdz to 1928. gadā pārņēma Valsts elektrotehniskā fabrika jeb VEF. Tomēr kopš 1989. gada 18. jūnija, kad daļu VEF teritorijas pārņēma plašs ugunsgrēks, nekāda darbība šajā VEF daļā netika veikta.

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls palielināts no 200 000 eiro līdz 3,3 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot 3,1 miljonu jaunas kapitāldaļas, pamatkapitālā daļēji ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Tiek saglabāta esošā kapitāldaļas nominālvērtība viena eiro apmērā.

Iepriekš janvāra beigās "Arčers" pamatkapitāls tika samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000 eiro.

Arčers pamatkapitāls samazināts līdz 200 000 eiro 

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000...

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka pamatkapitāls tika samazināts saistībā ar "Arčers" ilgtermiņa ieguldījuma apmēra samazināšanu un naudas līdzekļu racionālu izmantošanu.

Pamatkapitāls tika samazināts, dzēšot 4,5 miljonus uzņēmuma kapitāldaļu.

Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN".

"UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Rēzeknes pašvaldība ir parakstīja jaunu līgumu ar SIA "Arčers" par darbu turpināšanu topošajā rekreācijas centrā Kovšu ezera krastā, taču objekta izmaksas ir sadārdzinājušās par 3,4 miljoniem eiro.

Būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma dēļ pašvaldība šogad jūnijā lauza sākotnēji noslēgto līgumu ar "Arčers" un izsludināja jaunu iepirkumu par atlikušo būvdarbu veikšanu.

Arī jaunajā iepirkumā uzvarējis "Arčers", kas bija vienīgais pretendents, taču darbi tiks veikti par būtiski lielāku summu nekā bija plānots sākotnēji.

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība un lauzts līgums ar būvnieku 

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība Kovšu ezera krastā un lauzts līgums ar...

"Arčers" piedāvātā līgumcena iepirkumā bija 8 242 312 eiro. Saskaņā ar iepriekš lauztā līguma tāmēm atlikušo darbu summa veidoja 4 858 101 eiro, tādējādi atkārtotā būvdarbu iepirkuma rezultātā atlikušo būvdarbu izmaksas ir sadārdzinājušās par 3,384 miljoniem eiro.

Pašvaldība tagad veic projekta ieguvumu analīzi, lai aktualizētu projekta efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Sadārdzinājums noteikti ietekmē pašvaldības budžetu, aizņēmuma līdzekļus un projekta kopējo īstenošanas termiņu, atzīst pašvaldība, vienlaikus uzsverot, ka risku ar Eiropas Savienības fondu finansējuma zaudēšanu šobrīd neesot, tomēr pašvaldībai jāveic ļoti aktīvs darbs pie investoru piesaistes.

Projektā plānota Brīvības ielas posma pārbūve 190 metru garumā, veicot ceļa seguma, trotuāru, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas pārbūvi, apgaismojuma nomaiņu, jaunu ūdensvada un sadzīves kanalizācijas atzaru izbūvi uz degradēto teritoriju. Paredzēta bija arī autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūve, teritorijas labiekārtošana, siltumtīklu būvniecība, ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūve. Paša rekreācijas kompleksa ēka projektēta trīs stāvos un 3076 kvadrātmetru platībā.

Rēzeknes valstspilsētas domes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Imants Mekša paudis, ka šobrīd tiek gatavoti dokumenti būvatļaujai un būvdarbi objektā varētu atsākties mēneša laikā. Rekreācijas centra būvdarbus tagad plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim.

Finanšu gadā, kas bija no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Jaunāki finanšu dati pagaidām nav pieejami.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". Uzņēmuma patiesais labuma guvējs kopš 2022.gada jūlija norādīts Lihtenšteinas pilsonis Džīvs Aleksandrs Braiens.

2017.gadā būvniecības uzņēmums SIA «Arčers» sasniedzis apgrozījumu 59,194 miljonu eiro apmērā, kas bija divas reizes vairāk nekā 2016.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 27,490 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Arčers» apgrozījuma kāpums skaidrojams gan ar veiksmīgu jaunu projektu apguvi, gan to, ka pērn uzsākās būvdarbi virknei objektu, kuriem 2016.gadā uzsākti projektēšanas darbi.

2017.gadā būvuzņēmums veica vairākus liela apjoma būvdarbus, kuri tika realizēti, piesaistot gan ES fondu, gan arī valsts un pašvaldību, kā arī NATO un privāto finansējumu. «Uzņēmums ieguva tiesības papildus realizēt projektus, kas saistīti ar militāro infrastruktūru Ādažu poligonā, kurus finansēja gan NATO uzturēšanas un apgādes aģentūra (NAMSA), gan Kanādas armija, gan Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC),» sacīts SIA «Arčers» vadības ziņojumā.

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība Kovšu ezera krastā un lauzts līgums ar būvnieku, informē pilsētas pašvaldībā.

Rēzeknes pašvaldība un SIA "Arčers" parakstīja vienošanos par 2020.gada 29.septembrī noslēgtā līguma "Rekreācijas centra būvdarbiem, autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūvi, teritorijas labiekārtošanu un inženierkomunikāciju izbūvi, Kovšu ezera krastā, Rēzeknē" izbeigšanu.

Vietvara norāda, ka būvniecības nozare ir dramatiski izmainījusies pēc 2022.gada 24.februāra saistībā ar Krievijas sākto karadarbību Ukrainā. Proti, pret Krievijas un Baltkrievijas juridiskajām un fiziskajām personām tika piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, kuras regulāri tiek papildinātas, būtiski ietekmējot tirdzniecības un preču piegādes procesus ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē, it īpaši būvniecības jomā.

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka pamatkapitāls tiek samazināts saistībā ar "Arčers" ilgtermiņa ieguldījuma apmēra samazināšanu un naudas līdzekļu racionālu izmantošanu.

Pamatkapitāls samazināts, dzēšot 4,5 miljonus uzņēmuma kapitāldaļu. Tiek saglabāta esošā kapitāldaļas nominālvērtība viena eiro apmērā.

Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN".

"UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Būvfirma SIA "Arčers" noslēgusi gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar Latvijas Nacionālo sporta centru par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Līgums paredz, ka "Arčers" Komandu sporta spēļu halles būvniecību pabeigs līdz 30.novembrim.

Barona ielā būvēs basketbola halli 

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai...

Jau ziņots, ka valdība pērn 29.novembrī nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 7,9 miljonus eiro, kas tiks ieguldīti Latvijas Nacionālā sporta centra pamatkapitālā, lai nodrošinātu vienreizēju investīciju halles projekta īstenošanā. Līdzekļu saņemšanai vēl būs nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums.

Komandu sporta spēļu halles izmaksas sākotnēji tika lēstas ap 13,65 miljoniem eiro. Projekts paredz komandu sporta spēļu halles izveidi ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 2500 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem.

Komandu sporta spēļu hallē būtu iespējas sarīkot arī starptautiska līmeņa sporta sacensības un treniņnometnes, piemēram, 2025.gadā tajā vajadzētu notikt daļai no Eiropas čempionāta finālturnīra basketbolā vīriešiem.

Kā argumentē Izglītības un zinātnes ministrija, īstenojot projektu, tiks attīstīts ne tikai basketbola kompetenču centrs un palielināts basketbolā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits, bet arī palielināts citos komandu sporta spēļu veidos iesaistīto personu skaits.

Būvdarbu iepirkuma kandidātu neatsaucības dēļ komandu sporta spēļu halles projekta īstenošanas gala termiņš šogad tika pagarināts līdz 2023.gada 31.decembrim.

"Arčers" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.jūnija līdz 2022.gada 31.maijam, strādāja ar 18,245 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš, un cieta 1,698 miljonu eiro zaudējumus pretstatā gadu iepriekš gūtajai peļņai.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". "UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Noslēdzies VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotais projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana, informē VNĪ.

VNĪ robežšķērsošanas vietu Vientuļi (RŠV) ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Vientuļu RŠV rekonstrukcijā izmantotas modernākās muitas un robežkontroles tehnoloģijas un ievērotas visas aktuālās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz robežšķērsošanas vietām, kas ievērojami uzlabos robežas un muitas kontroles kvalitāti, sekmēs kontrabandas ierobežošanu un stiprinās valsts un ES iekšējo drošību.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Nekvalificētā darbaspēka atalgojums pašlaik jau ir sasniedzis neadekvāti augstu līmeni, un tā noteikti ir problēma. To intervijā DB uzsver uzņēmuma Arčers valdes locekle Maija Baltgalve

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada pirmajā ceturksnī būvniecības izmaksas ir kāpušas par 3,5%. Vai šī tendence turpināsies?

Noteikti. Ja runājam par darbaspēka izmaksām, tad sākam atgriezties pirmskrīzes līmenī. Jāteic, ka nekvalificētā darbaspēka atalgojums pašlaik jau ir sasniedzis neadekvāti augstu līmeni, un tā noteikti ir problēma.

Kāds īpatsvars būvniecības izmaksu kāpumā ir darbaspēkam un materiāliem?

Lielākā daļa – 70% – ir darbaspēka izmaksas. Vēl viena problēma – ir noteikts, ka visiem objektiem ir piecu gadu garantija, līdz ar to daudziem uzņēmumiem ir noslogotas šīs garantiju līnijas bankās. Tā ka finansējums arī ir kļuvis mazliet nepieejamāks.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

SIA «Arčers» ir pabeidzis dzīvojamo namu kompleksa «Trebū HOME» nesošo konstrukciju būvniecību, ēku augstumam sasniedzot 18,7 metru atzīmi. Tādējādi pirmās kārtas būvniecība ir sasniegusi trešo posmu – iekšējās un ārējās apdares izbūvi, informē SIA «Arčers» sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova.

Līdz ar ēkas spāru svētkiem noslēgumam tuvojas mūrēšanas un apmešanas darbi. Abu ēku fasādēs ir ielikti visi logi, kas līdz ar mūrēšanas darbu noslēgumu ir piemērotākais brīdis siltuma pieslēgšanai, lai varētu sākties aktīvs darbs ēkas iekšpusē. Šobrīd ir uzsākta grīdu betonēšana, iekšējo starpsienu un inženiertīklu montāža. Daudzdzīvokļu ēku būvlaukumā ik dienas nodarbināti vidēji 90 darbinieki.

Pirmajās divās «Trebū HOME» ēkās ar kopējo platību vairāk nekā 6 000 kvadrātmetru jauno iemītnieku izvēlei ir pieejami 108 dzīvokļi.

«Trebū HOME» ir ilgtermiņa projekts - tā teritorijā desmit gadu laikā tiks uzbūvētas vismaz 25 ēkas ar 1500 dzīvokļiem un komercplatībām, kopumā investējot 150 miljonus eiro. Projekts paredz arī vairāk nekā 10 hektāru plašas, apzaļumotas teritorijas attīstību. Apkaimes labiekārtošanā būtiska loma ir ainavas veidošanai, saglabājot teritorijā esošās ābeles.

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā.

Kopumā tiesā saņemti 10 iesniegumi. Par astoņiem no tiem tiesa ierosinājusi lietas, vēl par vienu iesniegumu pagaidām nav pieņemts lēmums, bet vēl viens iesniegums pagaidām atstāts bez virzības, lai iesniedzējs novērstu trūkumus.

Lietas ierosinātas par SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", SIA "Arčers", AS "LNK Industries", SIA "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", SIA "Re & Re" un "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)" iesniegumiem.

Par būvfirmas SIA "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" iesniegumu tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegums pagaidām atstāts bez virzības konstatēto trūkumu novēršanai.

Svinīgā ceremonijā iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, uzsākta Stopiņu novada Kultūras centra būvniecība, informē būvfirmas SIA Arčers Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova.

Jaunais Kultūras centrs iezīmēs Stopiņu novada centru. Iecere būvēt jaunu kultūras centru radās jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tika rezervēta zeme Ulbrokas centrā un izveidota centra attīstības vīzija.

Atzīmēts, ka pēdējos desmit gados Stopiņu novadā ir būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits, un šobrīd Stopiņu novadā savu dzīvesvietu ir deklarējuši 10 968 iedzīvotāji. Līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un plašo kultūras pasākumu klāstu, krietni par mazu kļuvis esošais Ulbrokas kultūras nams ar 200 skatītāju vietām.

Īstenojot ieceri par kultūras centra celtniecību, tika izsludināts metu konkurss, arhitekti iesniedza vairākus metus un notika novada iedzīvotāju balsojums, lai izvēlētos piemērotāko ēku. 2013. gada oktobrī iedzīvotājiem tika prezentēts SIA AB Krasts izstrādātais jaunā kultūras centra projekts, kurā atradīsies divas pasākumu zāles – viena ar gandrīz 400 skatītāju vietām zālē un 100 skatītāju vietām balkonā, otra ar 200 skatītāju vietām.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) rekonstruētajā robežkontroles punktā Vientuļi uz Latvijas - Krievijas robežas nodrošinās kravu pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, fitosanitāro, kā arī augu izcelsmes dzīvnieku barības kontroli katru dienu no plkst. 9 līdz 21, informē PVD.

Tā kā līdz šim šāda veida kontroles robežkontroles punktā Vientuļi netika veiktas un patlaban nav prognozējams PVD kontrolei pakļauto kravu apjoms, kontrole tiks nodrošināta četru stundu laikā pēc informācijas saņemšanas no kravas īpašnieka (pilnvarotās personas) un to veiks PVD inspektori no kontroles punkta Grebņeva.

Ņemot vērā kontrolei uzrādīto kravu skaitu, tiks vērtēta nepieciešamība nodrošināt pastāvīgu - 24 stundu PVD kontroli robežkontroles punktā Vientuļi.

Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju dara visu iespējamo un neiespējamo, lai darbinieki būtu veseli, justos droši un laimīgi. Tomēr izrādās, ka stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums nav lielākais bieds darbinieku labsajūtai, jo pasauli pārņem vientulības epidēmija.

Golin Riga un Norstat veiktajā iedzīvotāju aptaujā šā gada jūnijā 79% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz justies vientuļi. Turklāt šie rādītāji bija augstākie Baltijas valstu vidū. Piemēram, Igaunijā 63% iedzīvotāju norādīja, ka mēdz justies vientuļi, bet Lietuvā – 71%. Tikmēr Lielbritānijā cīņai ar vientulību izstrādāta īpaša valdības stratēģija, un bijusī britu premjerministre Terēza Meja pērn pat iecēla «vientulības ministri». Kāpēc tas notiek tieši pašlaik? Jāatceras, ka būt vienatnē un būt vientuļiem ir divas dažādas lietas, kas bieži tiek jauktas. Vientulību izjūtam tad, kad netiek apmierinātas mūsu sociālās vajadzības, esam izolēti vai vienatnē jūtamies negatīvi. Cilvēks var atrasties kolektīvā, būt aktīvs un tomēr joprojām justies vientuļš, iespējams, tāpēc, ka šī mijiedarbība ir zemas kvalitātes un / vai nerada sajūtu, ka viņš kādam patiesi rūp.

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.