Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Saeima ceturtdien, 22.aprīlī, konceptuāli atbalstīja jauna Latvijas Bankas likuma projektu, kas paredz regulējumu valsts centrālās bankas darbībai pēc tās apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Likuma projekts izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc paredzētās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks iepriekš par grozījumu virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzīmēja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās. Tāpat būtiski, ka samazināsies administratīvās procedūras un būs mazākas personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu izmaksas.

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" prezentējis datu centra projektu, ko nākamgad plānots būvēt Salaspils novadā, informē uzņēmums.

Projekta būvniecībā tiks izmantoti mūsdienīgākie energoefektivitātes risinājumi, savukārt datu centra tehnoloģiskās sistēmas ietvers inovatīvus kiberdrošības risinājumus un ļaus darbināt jaudīgas mākslīgā intelekta iekārtas. Jaunā datu centra izveidē tiks investēti 30 miljoni eiro.

"Šis datu centrs būs nozīmīgs solis ceļā uz jaunu pakalpojumu attīstību un Latvijas digitālās eksportspējas veicināšanu. Ciešā sadarbībā ar Salaspils pašvaldību un privātā sektora uzņēmumiem spēsim piedāvāt jaunākās paaudzes tehnoloģiju risinājumus. Jaunais datu centrs būs izcils profesionāļu komandas, inženieru un ekspertu darba rezultāts, kas palīdzēs stiprināt gan uzņēmuma, gan Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū," stāsta "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos arī būvniecības darbi. Paredzēts, ka būvniecības process tiks pabeigts 2022. gadā.

Lai arī tā nav ierasta prakse, tomēr, ņemot vērā vēsturisko kontekstu, db.lv bija iespēja vēl pēdējo reizi apskatīt šī medijiem vēsturiski nozīmīgā objekta iekštelpas to esošajā, vēsturiskajā veidolā.

Pirmajā projekta attīstības posmā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju centru, tirdzniecības telpas ar Baltijā pirmo futbola laukumu uz ēkas jumta un "Holiday Inn" viesnīcu, kas būs pirmā "InterContinental Hotels Group" (IHG) viesnīca Latvijā. Kopumā projektā būs četras attīstības kārtas, bet pirmā ir visapjomīgākā - aptuveni 100 000 kvadrātmetri.

"Esam izveidojuši komandu, kas vairākus gadus ir strādājusi pie tā, lai šodien mēs varētu paziņot par Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas un būvniecības darbu uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka projekts būs paraugs tam, kā pilsētas vidē veidot ilgtspējīgu un modernu darījumu centra vidi. Šis projekts Rīgas ainavai un arī biznesa videi dos jaunu enerģiju," komentē "PN Project" pārstāvis Giedrius Bernotas.

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

#Izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem, uzskata uzņēmums.

Pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Taksometru izsaukšanas platforma Taxify paredz iespēju pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.

«Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,» komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

#Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu.

Projekts Saliena ir uzsācis attīstīt ekskluzīvu privātmāju rajonu Golfa Villas pie Jūrmalas Golfa laukuma, tādējādi turpinot pirms vairākiem gadiem uzsākto Golf Estate konceptu.

Par jauno projektu lielu interesi jau izrāda golfa cienītāji no dažādām valstīm, kas novērtē projekta vienu no galvenajām priekšrocībām - privātmājas atradīsies tikai 200 metru attālumā no golfa kluba ēkas.

Jaunais projekts atbildīs premium klasei. Šobrīdbūs pieejamas deviņas somu ražotāja Honka pasaulē augsti novērtētās koka mājas 200 - 250 kv.m. platībā. Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu. Tas nozīmē, ka pircējs var līdzdarboties projekta īstenošanā no zemes izvēles līdz atslēgu nodošanai.

Nekustamo īpašumu attīstītājs GALIO Group kopā ar būvkompāniju Merks, SEB Global Services un arhitektu biroju SIA Vilnis Mičulis iemūrēja simbolisku laika kapsulu jaunā un ilgtspējīgā biznesa centra Gustavs tapšanas būvlaukumā.

Plānots, ka 1100 SEB Global Services darbinieki pārcelsies uz biznesa centru Gustavs jau 2023. gada sākumā.

Biznesa centrs Gustavs ir pirmais „GALIO Group” projekts Rīgā, un pirmā ēka būs SEB grupas biznesa pakalpojumu centram Rīgā īpaši pielāgots birojs. Biznesa centra Gustavs kompleksu veidos trīs ilgtspējīgas ēkas ar galvenajām zonām, piemēram, atpūtas un pasākumu telpām, lai nodrošinātu komfortu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Projekts atrodas uzņēmējdarbības kvartālā – VEF teritorijā – Gustava Zemgala gatvē 73 –, kas ir pieejama gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, savienojot pilsētas centrālo daļu un citus nozīmīgus Rīgas rajonus.

"VEF apkārtne ir viena no tām teritorijām Rīgā, kas attīstās visprogresīvāk, un mēs esam priecīgi būt par daļu no tās, attīstot pavisam jaunas biznesa telpas Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Ēkām ir jākalpo cilvēkiem, jāsargā vide un jārada harmoniska pilsēta – tas ir GALIO Group darbības pamats un vēstījums, ko nododam nākamajām paaudzēm. Vienlaikus mums šis ir īpašs brīdis, jo biznesa centrs GUSTAVS ir GALIO Group debijas projekts Latvijā. Pielietojot zināšanas no īstenotiem biroju kompleksu projektiem Lietuvā, mūsu mērķis ir nodrošināt izcilas un ilgtspējīgas biznesa telpas lieliskām komandām Rīgā," saka Kaspars Beitiņš, GALIO Development valdes loceklis Latvijā.

"Ar kapsulas iemūrēšanu ir sācies biznesa centra “GUSTAVS” pirmās ēkas būvniecības sākums. Esam gandarīti papildināt Rīgas pilsētvidi ar mūsdienīgu un atbilstošu darba vidi jaunajiem profesionāļiem. Šis ir īpaši nozīmīgs projekts arī mums kā kompānijai, jo pirmo reizi būvēsim objektu atbilstoši augstākajām BREEAM Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā. Kapsulā ievietojām tradicionāli austu grāmatzīmi ar spēka, veiksmes un zinību simboliku, lai jaunā biznesa centra nākotne būtu panākumiem tīta," teic Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

"Jaunais birojs būs jaunas nodaļas sākums mūsu organizācijai Rīgā, pulcējot visus kolēģus zem viena jumta un pārejot uz jaunu sadarbības un koprades vidi. Mēs ticam, ka arī pēc pandēmijas birojam būs svarīga loma kā vietai, kur satikties un mācīties vienam no otra, kā arī dalīties mūsu uzņēmuma kultūrā. „GUSTAVS” vērtējam kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas kļūs par spēcīgu pamatu „SEB Global Services” darbībai Rīgā turpmākajos gados. Mūsu mērķis ir ar mūsu darbinieku un partneru palīdzību izveidot vienu no modernākajiem un iedvesmojošākajiem birojiem Rīgā," papildina Aļesja Kirčenko, SEB Global Services vadītājas vietniece Rīgā.

"Projektētais biroju ēku kvartāls būs būtisks pienesums Rīgai un Rīgas pilsētvidei kopumā. Projektā ir iekļauti vairāki, pēc būtības – pirmreizēji – risinājumi, kuri demonstrē īpaši augstu izpratni un atbildību pret pilsētvidi – ar to apzīmējot ne tikai pilsētas telpisko struktūru, bet t.sk. arī socioloģiskus parametrus. Mērogs, kādā projektēti tādi risinājumi kā bezauto virszeme, izmantotais "shared street" princips, arhitektoniskie risinājumi ar koplietošanas zonām gan ārtelpā, gan iekštelpā, plašās un dažādās labiekārtojuma zonas visām sociālajām grupām, ir unikāls, tādēļ īpaša pateicība kvartāla attīstītājiem par šādu risinājumu akceptēšanu," komentē Fricis Vilnis, SIA “Vilnis Mičulis” arhitekts.

Biznesa centrs Gustavs projektēts kā sešstāvu biroju ēkas ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektromobiļu uzlādes iespējām, velosipēdu novietni un ģērbtuvēm. Šobrīd projekts tiek izstrādāts atbilstoši BREEAM Excellent starptautiskajam ilgtspējīgu ēku standartam.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Biznesa centra Gustavs arhitekti un projektu autori ir SIA Vilnis Mičulis. Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvuzraugi LV.

Atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu, daudzdzīvokļu ēkas projektā Pillar Dārzciema liepas Rīgā, Trasuna ielā nosvinēti spāru svētki.

Jaunais projekts atrodas vienstāvu apbūves ieskautā teritorijā Dārzciemā. To veido viena A+ energoefektivitātes klases ēka, kurā būs pieejami 49 divu, trīs un četristabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari.

"Šis ir jau trešais Pillar īstenotais augstas energoefektivitātes daudzdzīvokļu ēkas projekts Rīgā”, atzīmē Pillar Capital, AS Attīstības direktors Pēteris Guļāns.

Kopējās investīcijas projektā plānotas gandrīz 6 miljonu eiro apmērā. Ēkas pirmajā stāvā būs pieejama slēdzama koplietošanas telpa bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai. Ikdienas komfortam ēkā paredzēts lifts. Iedzīvotāju ērtībām tiks nodrošināta arī labiekārtota, slēgta, gaiša teritorija, izgaismoti gājēju celiņi un bērnu rotaļu laukums. Tuvākajā apkaimē ir vairāki bērnudārzi un skolas, kas ģimenēm ar bērniem atvieglos ikdienas maršruta plānošanu.

Šodien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā uzklausīšanas sanāksmē tika apspriests Gaso iesniegtais tarifu projekts, kas paredz noteikt arī fiksētu maksu par pieslēgumu.

SPRK Tarifu un Infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis klātesošos informēja, ka šobrīd tarifu projekts ir izvērtēšanas stadijā, kas atbilstoši likumam var ilgt līdz 90 dienām. Ņemot vērā to, ka periods, kurā komersants pēc SPRK pieprasījuma gatavo papildu informāciju, kopējā projekta izvērtēšanas termiņā netiek ieskaitīts, pagaidām prognozēt tarifa spēkā stāšanās brīdi vēl ir grūti, norādīja V.Kadiķis. Kā iepriekš DB informēja Gaso, sarunās ar SPRK sadales sistēmas operators paudis viedokli, ka ieteicamākais tarifu spēkā stāšanās brīdis būtu 1.jūlijs.

Līdz šim dabasgāzes patērētāji tika diferencēti pēc to gada patēriņa, nevērtējot lietotāja pieslēguma jaudu un tās izmantošanas efektivitāti, bet jaunajos tarifos, kurus patlaban izvērtē SPRK, paredzēts ņemt vērā gan gāzes patēriņu, gan atļauto slodzi un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāti, uzsvēra Gaso. Jaunais tarifu projekts paredz 407,3 tūkstošus Gaso klientu sadalīt sešās grupās, mājsaimniecību objektus iekļaujot pirmajās divās, bet juridiskos - atlikušajās četrās.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā "Bonava Latvija" uzsācis dzīvokļu pārdošanu divu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu projektā Vertikāles Imantā, kuru, investējot 14 miljonus eiro, plānots realizēt divu gadu laikā.

Vertikāles ir jau trešais “Bonava Latvija” attīstītais vidējās cenu kategorijas projekts Latvijā. Vienlaikus tas būs līdz šim augstākais “Bonava Latvija” attīstītais projekts – vienai no ēkām būs 13 stāvu.

"Projekts Vertikāles ir unikāls ne vien ar atrašanos līdzās mežu un parku teritorijām, bet tā ir arī vēl viena iespēja mums kā mājokļu attīstītājam nodrošināt to iedzīvotāju prasības, kuri tiecas pēc augstāka dzīves līmeņa, sakoptas un drošas vides, kā arī videi draudzīga un ilgtspējīga dzīvesveida. Turklāt katrs jaunais projekts ar kvalitatīvi būvētiem, moderniem un funkcionāliem dzīvokļiem šobrīd ir būtisks pienesums galvaspilsētas dzīvojamajam fondam," norāda Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Eiropas Komisijas jaunais Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājuma projekts nākamajam periodam radīs lielāku birokrātiju un nepiedāvā risinājumu būtiskām tirgus problēmām

Intervijā DB ekonomists, Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošais pētnieks, kurš ilgus gadus strādājis ar politikas analīzes un teritoriju attīstības ekonomikas jautājumiem, Andris Miglavs norāda, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piedāvājumu izveidojušas citas Rietumeiropas valstis, bet Latvija šajā jomā ir pasīvā pozīcijā.

Konferencē par KLP iepriekš izteicāties, ka tā ir slima un jaunais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nav revolūcija, bet evolūcija. Kāpēc tik skarbs viedoklis?

Piedāvājums, kas nācis no EK, ir radīts Briselē un atspoguļo primāri lielāko politikas veidošanas milžu – Vācijas, Francijas, Itālijas un Nīderlandes, iespējams, arī Polijas pozīciju. Šķiet, ka Latvija šajā procesā ir bijusi pasīvā pozīcijā un, cik man zināms, nav nākusi klajā ar savu iniciatīvu un uzstādījumiem nākamajam plānošanas posmam, ja neskaita tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Izskatās, ka tā nav bijusi mūsu valsts prioritāte. Par to liecina arī fakts, ka 2010. gadā toreizējo budžeta grūtību apstākļos Zemkopības ministrija faktiski slēdza finansējumu pastāvīgam neatkarīgas politikas analīzes pētniecības virzienam, turklāt ne tikai mūsu institūtā, bet vispār Latvijā, un līdz šim tas praktiski nav atjaunojies. Tāpēc manis šodien teikto, no profesionālā viedokļa raugoties, var vērtēt kā zināmā mērā amatierisku un profesionālajā pieredzē balstītu, jo tas nebalstās kādā nopietnā, speciāli šai tēmai veltītā pētījumā. Jo nedz es, nedz kāds no Latvijas pētniecībā strādājošajiem kolēģiem šos politikas veidošanas piedāvājumus un jaunos uzstādījumus ir profesionāli analizējis, nedz palīdzējis veidot Latvijas pozīciju.

Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Mārupes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Zīļuks" jaunā ēka nosvinējusi spāru svētkus. Projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, informē Mārupes novada dome.

Būvniecības darbi tika uzsākti pagājušā gada jūlijā. Jaunais bērnudārzs būs viena no energoefektīvākajām pašvaldības jaunbūvēm novadā, tā 6200 kvadrātmetru plašo telpu apsilde tiks nodrošināta ar zemes siltumsūkņiem un nākotnē tiek domāts arī par saules paneļu uzstādīšanu gan elektrības iegūšanai, gan siltā ūdens uzsildīšanai.

Uz jaunbūves jumta spārēm 16.martā tika uzlikts vainags kā apliecinājums tam, ka viens nozīmīgs posms būvniecībā ir noslēdzies, ir sasniegta ēkas augstākā virsotne - pabeigta jumta nesošā konstrukcija. Jaunais bērnudārzs būs lielākais novadā, nodrošinot iespēju pirmsskolas izglītību apgūt 384 mazajiem mārupiešiem.

Mārupes pašvaldības jaunā bērnudārza būvniecības projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, no tiem 4,6 miljoni eiro tiks ņemti kā aizņēmums Valsts kasē, bet 7,3 miljoni būs pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Jaunās ēkas būvdarbus veic SIA "VELVE". Ēku projektēja SIA "Arhitekta G. Vīksnas birojs", bet būvuzraudzību īsteno SIA "Marčuks".

Nekustamo īpašumu attīstītājs “KBO” piesaistījis no Swedbank 3,6 miljonus eiro daudzdzīvokļu mājas celtniecībai Rīgā, Imantā, informē banka.

Projekts ar nosaukumu “Mimosa”, kas atbilst Swedbank ilgtspējīga aizdevuma kritērijiem, ietver 70 modernus A energoefektivitātes klases dzīvokļus.

“KBO” pārstāvis Andris Dzirnieks norāda: “Dzīvokļi tiks izvietoti mūsdienīgā 9 stāvu ēkā ar ērtu liftu līdz pat pagrabstāvam, kurā katram dzīvoklim atradīsies mantu glabātuve, kas ir iekļauta dzīvokļa cenā. Lielāko dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināta ērta autostāvvieta divos līmeņos. Domās par jauno paaudzi, mājokļu kompleksu papildinās drošs bērnu rotaļu laukums. Jaunais projekts papildinās citu “KBO” realizēto projektu klāstu, kas jau ir saņēmuši atzinību energoefektivitātes jomā. Swedbank finansējums palīdzēs ātrāk iesākt 70 jaunus dzīvesstāstus un ceļojumus sava mājokļa veidošanā”.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Augstākās klases nekustamo īpašumu attīstībai Rīgā ir uzsākts jauns A klases projekts “Skanstes rezidences”, kurā būs 67 ekskluzīvi dzīvokļi, un tie atradīsies Grostonas ielā, netālu no “Arēnas Rīga”.

Šo projektu īstenos divi Igaunijas vadošie nekustamo īpašumu attīstītāji “Invego” un “Reterra" un investīcijas tiek lēstas 14 miljonu eiro apmērā.

“Skanstes rajons strauji attīstās, kļūstot arvien mūsdienīgāks un dinamiskāks, un šis jaunais dzīvojamo ēku projekts īpaši izcelsies kā mākslas arhitektūras virsotne ar ilgtspējīgiem risinājumiem,” stāsta “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Jaunais projekts sastāvēs no divām astoņstāvu ēkām, kuras savienos kopīgs vestibils un liela pazemes autostāvvieta. "Projekta sadalīšana divās ēkās ir viena no galvenajām arhitektu vīzijas stiprajām pusēm, jo tā sniedz visiem dzīvokļiem daudz plašāku skatu un nodrošina daudz vairāk dabiskās gaismas," uzsver Kristjans-Tūrs Vahi.

Līdz būvniecības posmam nonācis atjaunīgās enerģijas attīstītāja European Energy saules parka projekts ar kopējo plānoto jaudu 148 megavati. Tas būs pirmais uzņēmuma īstenotais projekts Latvijā, kā arī viens no lielākajiem saules parkiem valstī.

Saules parks atradīsies 138 hektāru plašajā teritorijā Tārgalē, Ventspils novadā, un tas būtiski papildinās European Energy globālo portfolio, kļūstot par 252. īstenoto projektu.

Jaunais parks ik gadu spēs saražot ap 154 550 MWh tīras atjaunīgās elektroenerģijas, kas atbilst aptuveni 60 000 mājsaimniecību patēriņam gadā. Projekta attīstībā uzņēmums ieguldīs 80 miljonus eiro, plānojot uzsākt zaļās enerģijas ražošanu jau nākamā gada beigās.

Latvijā ir skaidri noteikti klimata mērķi un senas tradīcijas atjaunīgo enerģijas avotu, sevišķi hidroenerģijas, izmantošanā, taču saules enerģijas potenciāls vēl aizvien nav pilnībā izmantots, uzskata European Energy Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš: “Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, taču līdz šim uzņemtais temps nav pietiekams, un gan saules, gan vēja enerģijas staciju reģionā joprojām ir par maz. Pateicoties mūsu jaunā saules parka būvniecībai, mēs varēsim mainīt situāciju uz labo pusi. Parks aizņems iespaidīgu 138 hektāru lielu zemes platību un tā kopējā jauda pēc pievienošanas elektrotīklam sasniegs 148 megavatus, sekmējot valsts energoneatkarību un palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas bilancē.”

Rīgas pilsētas būvvalde jūlija beigās izsniegusi būvatļauju projektēšanas un būvniecības darbu uzsākšanai Rīgas ostas infrastruktūras attīstības projektā "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu", informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

Projekts paredz izbūvēt jaunu tiltu pār Sarkandaugavas atteci, kā arī tā pievedceļus un nepieciešamo infrastruktūru Sarkandaugavā un Kundziņsalā, savienojot to ar pašvaldības realizēto Austrumu maģistrāles projektu.

Saskaņā ar apstiprināto darbu grafiku būvprojektu plānots izstrādāt līdz 2020. gada beigām, savukārt būvniecības darbus - pabeigt 2023. gada laikā. Jaunais pārvads dos iespēju nogādāt kravas uz/no ostas termināļiem Kundziņsalā ātrāk un videi saudzīgāk - saīsināt kravu pārvadāšanai patērējamo laiku, mazināt iespējamos kravas auto sastrēgumus un ar to saistīto izmešu emisiju ostas apkaimju tuvumā.

Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Saīsinot kravu piegādei un apstrādei nepieciešamo laiku, ostas uzņēmumi saviem klientiem varēs piedāvāt izdevīgāku un konkurētspējīgāku pakalpojumu, vienlaikus stiprinot arī Rīgas ostas kopējo piedāvājumu reģionā.

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.