Koncentrēšanās uz eksporta tirgu ļauj strauji kāpināt apgrozījumu

SIA AB Galdnieks eksportē 90 procentus saražotās produkcijas. Šogad tā iekļuvusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovāciju balva finālā.

Mērķtiecīgi produkcijas noieta veicināšanai ārvalstīs SIA AB Galdnieks pievērsās pirms diviem gadiem, stāsta uzņēmuma eksporta menedžeris Reinis Kils. Tā kā īpašnieki bija nolēmuši koncentrēties uz Skandināvijas tirgu, būtiskas izrādījās viņa zviedru valodas zināšanas. R. Kils šajā valstī ir studējis.

Arī iepriekš bija pasūtījumi no ārvalstīm, bet tolaik virziens bija pretējs – pasūtītāji paši atrada AB Galdnieku, nevis ražotājs meklēja klientus aiz valsts robežām. Daļa no agrākajiem sadarbības partneriem joprojām pasūta produkciju liepājniekiem.

Integrējot koka darinājumos jaunākās LED tehnoloģijas, zīmola AF master ražotās lampas pilda ne tikai gaismekļa funkcijas, tās ir arī ekskluzīvs interjera priekšmets

Galdnieks un zīmola AF master, kas darbojas SIA L Parkets paspārnē, radītājs Aigars Fridrihsons atklāj, ka pagaidām nopelnīt tikai ar lampu ražošanu viņš nevar, tomēr ir cerība, ka nākotnē tas varētu mainīties, jo pircēju interese par lampām aug. Uzņēmējs ir ieguvis arī būvmeistara diplomu un ikdienā paralēli savam biznesam piepelnās kādā būvniecības uzņēmumā.

Pirmo koka lampu A. Fridrihsons radīja apmēram pirms pieciem gadiem. «Pirms sākt skolas gaitas, dēls palūdza, lai viņam uztaisu koka lampu – kaut ko līdzīgu viņš bija redzējis internetā. Tā kā esmu galdnieks, tā nebija pārāk liela problēma,» atminas meistars. Pēc tam pašu lietošanai tapušas arī citas interesantas koka lampas, kas nereti piesaistījušas draugu un paziņu uzmanību.

Cēsu galdnieks Inguss Kampenuss pirms pieciem gadiem izauga līdz savam uzņēmumam. Kampenuss furniture, kur strādā astoņi darbinieki, sasniedzis nākamā attīstības līmeņa slieksni, kad jāizlemj – turpināt mierīgi strādāt vai strauji augt

«Galdniecība mani aizrāva, jau mācoties Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolā, un aizrauj joprojām. Nedomāju, ka kļūšu uzņēmējs – vienkārši ļoti patika tas, ko daru,» stāsta Inguss. Jaunā galdnieka pirmā darba vieta pēc mācību pabeigšanas 2004. gadā bija mēbeļu uzņēmums tepat Cēsīs. 2008. gadā pietuvojās krīze, nācās mainīt darbavietu, un arī tur izsīka pasūtījumi. «Radi, draugi un paziņas zināja, ka esmu labs galdnieks, tāpēc pie manis sūtīja visādas lietas.» Tā viņš mēnesi no mēneša turpinājis darboties savā nodabā kā pašnodarbinātais. Lēnām šī darbošanās izauga līdz savam uzņēmumam, atminas Inguss. Jau darbības sākumā viņš izvirzījis mērķi būt «augstākajā līgā», strādājot ar sevišķu rūpību un katram pasūtījumam pieejot ļoti niansēti. Jau pašos pirmsākumos ieguldīta salīdzinoši liela summa interneta vietnes izveidē, lai klients, vēl neatbraucis uz darbnīcu un neiepazinies ar Ingusu, redzētu darbus, novērtētu kvalitāti un, galvenais, uztvertu sajūtu.

Piesaistot Eiropas finansējumu, Kazdangas pagastā attīsta tūrisma biznesu

Kurzemē esošais atpūtas komplekss Lauku kūrorts gatavojas savai pirmajai nopietnajai tūrisma sezonai. Tā piedāvājumā tagad ir nakšņošana, ēdināšana un aktīvā atpūta. Tās piedāvājums balstās uz trim vaļiem – t.s. lāzertagu, veikbordu un šķēršļu parku.

Jācīnās par 80% vairāk

Lauku kūrorts izveidots Aizputes novada Kazdangas pagastā. Pirms gadiem desmit tā idejas attīstītājs, aizputnieks Jānis Rudzroga iegādājās īpašumu, kur kādreiz atradās ferma, lai izveidotu sev dīķi makšķerēšanai. Bija apnicis izmantot svešas ūdenstilpes.

Pamazām radās doma nodarboties ar tūrisma biznesu. Tā kā īpašums atrodas klusā vietā, izveidoja naktsmītņu piedāvājumu. Uzbūvēja vēl pa kādai lapenītei un sāka domāt, ka vietai ir potenciāls attīstīties. Pirms gadiem trim četriem atvēra otro lāzertagu (aktivitāte, ko var pielīdzināt peintbolam, taču tajā bumbiņu vietā tiek izmantots stars) Latvijā. Pērn ar ES atbalstu tapa veikparks un šķēršļu parks.

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Uzņēmums SIA "LowTech" nodarbojas ar izstāžu stendu un iekārtu būvniecību, un tam krīze sākās vēl pirms Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Saprotot, ka šis laiks tik ātri nepaies, bija jādomā, ko darīt tālāk, un tā radusies ideja par pedāļauto.

"Mūsu uzņēmums nodarbojās ar starptautisku izstāžu stendu ražošanu Eiropā. Tā kā Covid-19 laikā tika atcelti visi jau praktiski realizētie pasūtījumi un neviens jauns klāt nenāca, bija ātri jādomā, kā glābt uzņēmumu, jo trieciens bija pamatīgs. Turklāt neizskatījās, ka tuvākajā laikā atsāksies tik liela pulcēšanās, lai izstāžu centri atsāktu darbu. Mūsu izejas situācija - mums ir darbnīca, instrumenti, frēze un brīvas darba rokas - jautājums, ko ar to visu darīt? Bijām arī vieni no Covid-19 laika sejas aizsargvairogu ražotājiem, taču pienāca brīdis, kad bija skaidrs, ka mums no šīs Covid-19 krīzes ir jādistancējas. Ar sievu Līvu mājās runājām, ka varētu ražot produktu, kas gan mums, gan patērētājam radītu prieku un nebūtu saistīts ar visu šo stresaino un nomācošo situāciju.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

Rundāles novada Pilsrundāles ciemata iedzīvotājs Uldis Helvigs ar brāļa Ģirta palīdzību savam un līdzcilvēku priekam 1975. gada izlaiduma treileri pārveidojis par pirti uz riteņiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uldis Helvigs vairākus gadus prātojis par pārvietojamu pirtiņu. Sākumā bijusi iecere būvēt lielu mucai līdzīgu pērtuvi, taču no šīs idejas atteicies, jo šoferim, kura auto velk šādu būvi, nepieciešama īpašas kategorijas autovadītāja apliecība. Brīdī, kad tikpat kā no debesīm nokritis treileris, Uldim bija skaidrs – vagoniņš jāpārveido par pirti! Daudzus gadus lolotā ideja piepildīta četros mēnešos.

Ieceres īstenošanas gaitā iepazīta valstī valdošā milzīgā birokrātija. Kārtojot dokumentus, Ulda sieva Līga Ceļu satiksmes drošības direkcijā pavadīja daudzas stundas. «Dažbrīd izplūdu asarās. Astoņas stundas nīkstot Ceļu satiksmes drošības direkcijā, gribējās visam atmest ar roku. Bija jāsalīdzina numuri, pirts jāsver, jāveic tehniskā pārbaude, jāskata dokumenti. Mani sūtīja no vienas vietas uz otru. Guvu milzīgu pieredzi, tagad viss būtu daudz vieglāk,» par piedzīvoto stāsta Līga.

SIA Bro creation ražo A klases bungas un orientējas uz eksportu

Raitis Aukšmuksts, pats būdams bundzinieks, savulaik palūdza brālim Reinim, kurš ir galdnieks, izgatavot viņam bungu komplektu. «Kā jau visiem bundziniekiem, man ir bijuši ļoti dažādi bungu komplekti. Faktiski esmu izgājis cauri visam sortimentam. Aptuveni pirms sešiem gadiem ieminējos brālim, vai viņš man varētu pagatavot komplektu. Tā arī tas viss sākās,» stāsta Raitis. Pašlaik uzņēmums regulāri saņem pasūtījumus no dažādām valstīm un lepojas, ka ar viņu ražotajām bungām muzicē Prāta vētra.

Kā daudziem jaunajiem uzņēmējiem pirmo bungu prototipu izgatavošana notika garāžā. «Uztaisījām pirmos prototipus, bet sapratām, ka esam uztaisījuši tādas bungas, kādas jau ir pieejamas tirgū,» stāsta uzņēmējs. Pēc pirmajiem mēģinājumiem radusies pārliecība, ka nepieciešams radīt ko atšķirīgu, proti, dabūt no bungām ārā pēc iespējas dabiskāku koka skaņu, pēc kā tiecoties visi bungu ražotāji.

«Bieži vien tirgū pieejams labs dizains par nereāli augstu cenu, un to var nopirkt tikai daži. Gribējām, lai mēbeles ir skaistas, izturīgas un pieejamas,» stāsta bērnu mēbeļu zīmola Tilibs&Lācis viens no radītājiem, galdnieks Māris Tilibs.

Viņš un kompanjons Ivars Lācis neslēpj, ka Ķelnes bērnu mēbeļu izstādē pārņēmis neliels pesimisms, jo nākas konkurēt ar uzņēmumiem, kuriem ir 150 gadu vēsture. «Nevienam tur tu neesi vajadzīgs. Tā ir lielākā jauno uzņēmēju kļūda, jo nereti tie domā, ka viņu dizains ir unikāls un tas var maksāt četras reizes vairāk nekā līdzvērtīgs produkts. Nonākot šādās izstādēs, viņi saprot, ka pasaules mērogā nav īpaši,» teic M. Tilibs.

«Pagaidām sērijveida mēbeļu ražošanu subsidējam no citiem mūsu veiktajiem darbiem. Tilibs&Lācis ir dārga aizraušanās, pagaidām vēl daudz eksperimentējam, izgatavojot daudzus produktu prototipus, bet redzu, ka nākotnē varēsim no sērijveida ražošanas droši dzīvot. Esam tuvu startam, kad jaunā zīmola mēbeļu ražošanu pārvērtīsim biznesā. Klientu kontaktu bāze no izstādēm ir gana laba, un man gribas domāt, ka šis gads būs ar izrāvienu,» cer M. Tilibs.

Arhitekts Austris Mailītis šogad kopā ar domubiedriem un kolēģiem saņēma Arhitektūras gada balvu par Ķīnas svētajā kalnā uzcelto Šaoliņas lidojošo mūku teātra ēkas projektu. «Man tas ir paradoksāls ainavu, arhitektūras un mākslas projekts,» tā par veikumu saka arhitekts

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā paši mūki uztvēra šo projektu? Bija kādas atsauksmes?

Tikos ar vairākiem mūkiem. Viens bija kungfu lielais skolotājs. Viņš bija atbalstošs šim projektam. Starp citu, viņš vada arī vienu no tām lielajām skolām. Bija gods tikties arī ar Šaoliņas klostera abatu, kas ir augstākā garīgā persona dzenbudismā. Viņš arī skaitās Ķīnā politiski augsta persona. Parādīju viņam projektu, pastāstīju, kādas ir idejas, mazliet parunājām… Viņš izstāstīja par to, kas ir lidošana Ķīnas kultūrā un dzenbudismā, daoisma kultūrā, mītus par levitējošajiem mūkiem. Vārdu sakot, deva savu svētību iecerei.

Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības uzņēmums IKEA izsludinājis vairākus konkursus uz vakancēm Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim, topošajā veikalā, liecina publicētie darba sludinājumi.

Uzņēmums uzsver unikālo IKEA kultūru un vērtības atzīmējot, ka visus IKEA darbiniekus vieno aizrautība un neatlaidība: «IKEA vērtības izriet no uzņēmuma vēstures. To pamatā ir neatlaidīgs darbs, spēja nepadoties, saskaroties ar grūtībām, kā arī veselais saprāts, zviedru izcelsme un prasme izmantot ierobežotos resursus. Lai veiksmīgi īstenotu IKEA koncepciju, darbiniekiem uzņēmuma vērtības ir jāizprot līdz sirds dziļumiem. IKEA vērtības iedzīvina IKEA kultūru,».

Kopumā publicēti astoņi darba sludinājumi un četros no tiem - noliktavas maiņas vadītājs, nodaļas vadītājs, noliktavas darbinieks un galdnieks - atzīmēts, ka uz konkrēto amatu ir vairākas vakances.

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Laikā, kad mūsu valsts ekonomika turpina attīstīties, arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka. Vienlaikus darbinieku un nepieciešamo kompetenču trūkums ir nopietns šķērslis uzņēmumu izaugsmei. Tas ir brīdinājuma signāls tam, ka mums ar steigu ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā.

Manuprāt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem izglītības kvalitātes celšanā ir teorētisko zināšanu sasaiste ar praksi. Turklāt šādam uzstādījumam jāpastāv valstiskā līmenī. Piemēram, uzskatu, ka līdz šim neizmantota iespēja ir vasaras prakšu programma. Tās laikā uzņēmumiem ir iespēja ar atvieglotiem nosacījumiem pieņemt darbā skolēnu vai studentu. Pašlaik sistēma ir pārāk birokrātiska un uzņēmumiem nedraudzīga, tāpēc nebrīnos, ka daļa no tiem divreiz padomā, vai jaunieti vispār praksē pieņemt. Līdz ar to būtu pareizi, ja tiktu ieviesti atviegloti nosacījumi jauniešu pieņemšanai darbā vasaras periodā.

Manuprāt, ja valstiskā līmenī šis jautājums būtu sakārtots, ieguvējas būtu abas puses. Jaunietim tā būtu lieliska iespēja apgūt praktiskas zināšanas, strādājot reālā darba kolektīvā, bet uzņēmumiem – pašu izmācīts iespējamais nākotnes darbinieks. Izmaiņas būtu jāveic arī mācību saturā. Piemēram, joprojām daudzās Latvijas skolās valda postpadomju mācību process – skolotāji ievērojami vairāk uzmanības velta informācijas nodošanai, nevis skolēnu prasmju un kompetenču attīstībai. Tādējādi no bērniem tiek gaidīta vien saņemtās informācijas apstrāde, nevis spēja zināšanas praktiski pielietot un ieguldīt savu darbu.

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls