Starptautiskajā lidostā Rīga tiks uzņemta pasaulē lielākā lidmašīna An-225 Mriya, ar kuru plānots nogādāt Latvijas kontingenta, kas dodas uz Centrālāfrikas Republiku (CĀR), militāro ekipējumu operācijas rajonā, Db.lv informēja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvji.

Tiek plānots, ka pasaulē lielākā lidmašīna Rīgā nolaidīsies 12. jūnijā, plkst. 14.00.

Latvijas kontingents 40 karavīru sastāvā uz CĀR dosies jūnija vidū. Karavīru ekipējumu un militāro tehniku operācijas rajonā plānots nogādāt ar An-225 Mriya. Joprojām tiek veikta oficiāla saskaņošana par lidmašīnas ierašanos CĀR. Lidmašīna lidostā Rīga, iespējams, tiks uzņemta 12. jūnijā.

An-225 Mriya ir kravas gaisa kuģis, kas izstrādāts PSRS 1980. gados Antonova konstruktoru birojā. Tā ir garākā un smagākā lidmašīna, kas jebkad uzbūvēta un lidojusi. Gaisa kuģa maksimālā kravnesība ir 250 tonnas, maksimālais pacelšanās svars - 640 tonnas, spārna vēziens - 88 metri. Šobrīd uzbūvēts ir tikai viens An-225 eksemplārs, un to ekspluatē Antonov paspārnē esošā aviokompānija.

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

The Stratolaunch ir pasaulē lielākā lidmašīna, un, iespējams, tā pirmo reizi pacelsies gaisā jau šajā gadā, raksta Business Insider.

Stratolaunch plašākai publikai tika prezentēts 2017.gada jūnijā, un kopš tā laika vairākas reizes testēts. Janvārī Stratolaunch radītāji Youtube publicēja video, kur lidmašīna tika testēta uz skrejceļa, sasniedzot ātrumu aptuveni 220 km/h. Lidmašīna ir tik liela, ka tai nepieciešamas divas fizelāžas.

Lidmašīna radīta ar mērķi palaist kosmosā raķetes, un tās dibinātājs ir Pols Allens (Microsoft līdzdibinātājs).

Lidmašīnas garums ir 72 metri, bet augstums - 15 metri.

Lidmašīnu iespējams aplūkot galerijā augstāk!

#1/14

Foto: Stratolaunch

#2/14

Foto: Stratolaunch

#3/14

Foto: Stratolaunch

#4/14

Foto: Stratolaunch

#5/14

Foto: Stratolaunch

#6/14

Foto: Stratolaunch

#7/14

Foto: Stratolaunch

#8/14

Foto: Stratolaunch

#9/14

Foto: Stratolaunch

#10/14

Foto: Stratolaunch

#11/14

Foto: Stratolaunch

#12/14

Foto: Stratolaunch

#13/14

Foto: Stratolaunch

#14/14

Foto: Stratolaunch

Skatīties pārējos attēlus

Aprīlī savu pirmo lidojumu veikusi pasaulē lielākā lidmašīna Stratolaunch.

«Lidmašīnas sistēmas strādā kā pulkstenis,» pēc testa lidojuma žurnālistiem sacīja testa pilots Evans Tomass.

Stratolaunch plašākai publikai tika prezentēts 2017.gada jūnijā, un kopš tā laika vairākas reizes testēts. Janvārī Stratolaunch radītāji Youtube publicēja video, kur lidmašīna tika testēta uz skrejceļa, sasniedzot ātrumu aptuveni 220 km/h. Lidmašīna ir tik liela, ka tai nepieciešamas divas fizelāžas un seši dzinēji. Tās kopējais spārnu platums ir vairāk nekā 117 metri. Lidmašīnas radītājs ir Pols Allens (Microsoft līdzdibinātājs).

Lidmašīnas garums ir 72 metri, bet augstums - 15 metri. Kompānija Stratolaunch pie lidmašīnas izveides strādā astoņus gadus, un cer līdz 2022.gadam to sākt izmantot raķešu palaišanai.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic no 19. līdz 21.jūnijam piedalījās Parīzes aviošovā, kas ir pasaulē lielākā un senākā aviācijas izstāde, prezentējot CS300 lidmašīnu Bombardier izstādes paviljonā.

Šogad Parīzes aviošovs norisinās 52.reizi Le Buržē lidostā no 19. līdz 25.jūnijam, bet no 19. līdz 21.jūnijam izstāde bija paredzēta tieši nozares profesionāļiem. Šajās dienās Bomabrdier paviljonu apmeklēja lielākoties starptautisko mediju pārstāvji, aviācijas nozares profesionāļi un entuziasti no visas pasaules.

Jau vēstīts, ka airBaltic sagaidīja savu piekto no 20 pasūtītajām Bombardier CS300 lidmašīnām. Līdz 2019.gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. airBaltic bija pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas uzsāka komerciālos lidojumus ar Bombardier CS300 2016. gada 14. decembrī.

Lasi Vēl:

FOTO: Boeing jaunākā 737 sērijas lidmašīna

Pasaules lielākā lidaparāta Airlander 10 ražotājs ļāvis ielūkoties tā iekštelpu dizainā, raksta Business Insider.

Lidaparāts ir daļēji lidmašīna, daļēji helikopters un daļēji gaisa kuģis, tā garums ir 91 metrs, kas ir par 4,65 metriem garāks nekā pasaulē garākā pasažieru lidmašīna. Airlander izgatavojusi Lielbritānijas kompānija Hybrid Air Vehicles, un lidaparātam ir četri dzinēji. Savu formu tas saglabā, pateicoties 38 tūkstošu kubikmetru spiedienam no hēlija, kas atrodas tā korpusā un ir veidots no karbona šķiedras.

Ražotājs paziņojis, ka iecerējis tūristiem piedāvāt trīs dienu ilgas ekskursijas. Kuģis var uzņemt līdz 19 pasažieriem.

Lidaparātā ir vairākas guļamistabas, bārs un atpūtas zona. Tāpat lidaparāta grīda veidota no stikla, lai pasažieri lidojuma laikā varētu baudīt ainavu no augstuma.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Glāzgovas klimata konferences laikā vairākas valstis pauda gatavību tuvāko 10 gadu laikā kļūt klimatneitrālas. Kaut arī dažas lielvalstis apgalvo, ka šī mērķa sasniegšana varētu aizņemt vēl pusgadsimtu, daudzas mazākas pārmaiņas ir īstenojamas kaut vai tūlīt, un tās neprasa milzīgas izmaksas jaunas klimata politikas ieviešanai.

Būtisks spēlētājs te var izrādīties strauji augošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare.

IKT nozares ekoloģiskais nospiedums – kā vidēja izmēra pilsētai

Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 000 cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» lūgs aviokompānijām, kas izmanto 25 vecāko modeļu «A380» lidmašīnas, pārbaudīt to spārnus, jo atsevišķos modeļos atklātas plaisas, paziņojusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA).

EASA norāda, ka konstatēti gadījumi ar plaisu atrašanu šobrīd ekspluatācijā esošu «Airbus A380» lidmašīnu spārnu atsevišķās daļās.

«Šie apstākļi, ja nav konstatēti un izlaboti, var samazināt spārna strukturālo integritāti,» skaidro EASA. «Lai reaģētu uz šiem iespējami nedrošajiem apstākļiem, «Airbus» plāno izdot tehniskās apkopes biļetenu, lai sniegtu pārbaudes instrukcijas.» Franču laikraksts «Les Echos» vēsta, ka EASA ierosinājis veikt ultraskaņas pārbaudes 25 no 234 «Airbus A380» lidmašīnām, ar kurām šobrīd tiek veikti lidojumi, jeb pārbaudīt pirms vairāk nekā 15 gadiem ražotus lidaparātus.

Šī nav pirmā reize, kad pasaulē lielākā pasažieru lidmašīna «A380» saskārusies ar šādām problēmām. Spārnos konstatētas plaisas 2012.gadā «Airbus» izmaksāja vairākus miljonus eiro remontos un tehniskajās apkopēs.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.