Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Gada sākums Eiropā zīmīgs ar vairākām ietekmīgām mēbeļu, dizaina, interjera priekšmetu, arhitektūras, būvmateriālu un citām izstādēm.

BAU Minhenē, imm cologne/LivingKitchen Ķelnē, Maison&Objet Parīzē janvārī, Stokholmas mēbeļu un gaismas izstāde, Ambiente Frankfurtē pie Mainas, mājas interjera un mēbeļu izstāde Kijevā februārī u.c. ir spilgti gan nacionāla, gan starptautiska konteksta pasākumi, kas sagatavo nozari kulminācijai – Milānas dizaina nedēļas salūtam aprīlī. Varētu šķist, ka nemaz nav laika radīt. Visu laiku nepieciešams izrādīties un tērēt ievērojamus līdzekļus dalības finansēšanai. Taču arī šodien ar sociālajiem tīkliem un internetu ir par maz. Redzēt, aptaustīt, satikties klātienē ir viena no Eiropas vecajām, labajām tradīcijām, kam ar lielu interesi seko un pievienojas visa pasaule. Kad janvārī vispirms Ķelne, vēlāk – Parīze uz dažām dienām kļūst par dizaina galvaspilsētām, šīs divas grandiozās tikšanās gan industrijai, gan patērētājiem dāvā virkni jaunu impulsu un vēstījumu.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Jūnija beigās seši Latvijas biomedicīnas nozares dalībnieki piedalījās izstādē "Arab Health 2021", kura norisinājās Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Dubaijā. Šī izstāde savā ziņā ievadīja vienu no šī gada lielākajiem globālajiem notikumiem EXPO 2020, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Oficiāli izstāde tiks atklāta 1. oktobrī un turpināsies līdz 31. martam, bet jau šobrīd notiek vairāki pasākumi, kuros uzņēmēji var prezentēt sevi plašai auditorijai.

"Kopējie rezultāti aizvadītajai izstādei vērtējami kā ļoti labi, jo Latvijas uzņēmējiem izdevās uzrunāt plašu kontaktu loku un noslēgt vairākus sadarbības līgumus. Viens no veiksmes faktoriem bija tas, ka šī bija hibrīdizstāde, kura digitālā formātā sākās jau mēnesi pirms klātienes pasākuma. Tādā veidā bija iespēja ērti vienoties ar potenciāliem sadarbības partneriem par klātienes tikšanos. Pandēmijas ietekmē klātienes Izstādes apmeklētāju skaits gan bija par aptuveni trešdaļu mazāks nekā ierasts, bet apmeklētāji bija daudz motivētāki, un Latvijas uzņēmumiem izdevās uzrunāt no 50 līdz pat 270 potenciālos klientus, kas vērtējams kā labs rezultāts," stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos Inga Ulmane.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Pērn datorspēļu klaviatūras ražotājs "Azeron" pircējiem izsūtīja tūkstoš klaviatūras un šā gada pirmajos mēnešos ceļu pie klientiem ir uzsākuši jau trīs tūkstoši tastatūru.

"Tie, kuri nespēlē datorspēles, to sauc par peli, jo veids, kā to tur rokās, ir līdzīgs. Taču tā ir klaviatūra," stāsta Jānis Kūlbārdis, SIA "Azeron" valdes loceklis. Ideja par šādu produktu radās viņa kolēģim Imantam Daiginam 2012. gadā, kad iznāca spēle "Guild Wars 2", ko bija neērti spēlēt ar tradicionālo klaviatūru, jo veiksmīgai spēlēšanai jāspēj veikli darboties ar dažādām taustiņu kombinācijām. Viņš sāka domāt, kā uzlabot spēlēšanas apstākļus, un izgatavoja tastatūru no koka. Ar laiku 3D printeri kļuva pieejamāki, viņš iemācījās 3D modelēšanu un sāka drukāt šādas klaviatūras.

SIA "Azeron" dibināts pērn jūlijā, pirmie divi darbinieki tika pieņemti augustā un gads tika noslēgts ar 20 cilvēku komandu. Šobrīd kompānijai ir 350m2 ražotne Ventspilī un ap 50 3D printeri. "Ražošanas jauda ir palielinājusies, jo darbinieki ir iemācījušies strādāt efektīvāk. Tagad mēs varam saražot daudz vairāk ar daudz mazāk darbiniekiem, nekā bijām domājuši," saka J. Kūlbārdis.

Japānas elektronikas un izklaides kompānija "Sony" saistībā ar neskaitāmām sūdzībām, kļūmēm un pat veselības riskiem no "PlayStation" tiešsaistes veikaliem visā pasaulē izņēmusi ilgi gaidīto videospēli "Cyberpunk 2077", teikts piektdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Tiek ziņots, ka šīs videospēles izstrāde bijusi pasaulē dārgākā, un videospēļu cienītāji visā pasaulē ar nepacietību bija gaidījuši tās nonākšanu tirdzniecībā 10.decembrī, taču viss nav noritējis tik veiksmīgi, kā cerēts.

Vairāki videospēļu spēlētāji tviterī publiskojuši video ar grafikas problēmām, bet citi šo spēli ar sarkastiskiem komentāriem salīdzinājuši ar vecāka izlaiduma videospēlēm.

"Sony" videospēļu struktūrvienība SIE norāda, ka piedāvās pilnu atmaksu lietotājiem, kuri "PlayStation" tiešsaistes veikalos iegādājušies "Cyberpunk 2077".

Polijā bāzētais videospēles izstrādātājs "CD Projekt RED" šonedēļ publiskojis atvainošanos un solījis novērst visas kļūmes ar programmatūras atjauninājumiem janvārī un februārī.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Investīcijās piesaistot 8,4 miljonus ASV dolāru, Latvijas uzņēmēji Edgars Vecozoliņš un Dāvis Ziediņš ar uzņēmumu “Colizeum” centīsies iekarot blokķēžu videospēļu tirgu.

Viņi ir izveidojuši platformu, kas mobilo spēļu izstrādātājiem palīdzēs adaptēt savas spēles mūsdienu tirgum ar atbilstošiem tokenizācijas un monetizācijas rīkiem.

“Colizeum” ir platforma, kas mobilo spēļu izstrādātājiem piedāvās dažādus rīkus, lai tās varētu pielāgot nākotnes videospēļu principiem, ieviešot tokenizētus spēļu režīmus, NFT integrāciju un citas monetizācijas opcijas. Platforma nodrošinās, ka ikviens spēļu izstrādātājs, pat bez vērā ņemamām zināšanām par blokķēdē balstītām spēlēm, varēs integrēt attiecīgos mehānismus savas spēles uzlabošanā.

“Videospēļu industrija ir milzīgu pārmaiņu priekšā – ja līdz šim lietotāji par iespējām spēlēt maksāja paši, tad blokķēdē balstīti risinājumi jau šobrīd dod iespējas cilvēkiem ar videospēlēm pelnīt vērā ņemamu naudu – gan spēlējot spēles tiešsaistē, gan pārdodot vai īrējot spēles gaitā iegūtus elementus. Mūsu misija ir palīdzēt spēļu izstrādātājiem sekot šai transformācijai un izveidot rīku kopumu, kas katram tradicionālo spēļu izstrādātājam piedāvā integrēt tokenizētus spēļu režīmus un play-to-earn jeb P2E ekonomiku. Tas izstrādātājiem ļauj paplašināt spēļu monetizācijas metodes un atvērt jaunus tirgus,” “Colizeum” darbības principu raksturo Dāvis Ziediņš.

Otrajā, vēl vērienīgākajā HyperTown festivālā varēs gan iepazīt jaunākās izklaides tehnoloģijas, gan izaicināt uz spēli kādu no 800 LAN ballītes apmeklētājiem – interesanti būs ikvienam ģimenes loceklim

Pagājušajā gadā pulcējis tūkstošiem interesentu Rīgā un Tallinā, urbānās kultūras un eSporta festivāls HyperTown jūnija sākumā atgriezīsies Ķīpsalas izstāžu centrā, lai priecētu apmeklētājus ar vēl vērienīgāku izklaides un virtuālās atpūtas piedāvājumu. Pasākumā, kuru līdzdibinātājis Latvijas vadošais tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Lattelecom, varēs iepazīties ar jaunākās paaudzes robotiem, stimulatoriem, virtuālās realitātes spēlēm, izmēģināt spēkus datorspēlēs un vērot, kā labākie cīnās par Baltijas eSporta līgas 3. sezonas uzvarētāja titulu. Šobrīd ir labākais brīdis iegādāties biļetes visas ģimenes izklaidei nedēļas nogalē.

Festivāls, kas šogad norisināsies 1. un 2. jūnijā, solās sniegt neaizmirstamu pieredzi visu vecumu apmeklētājiem. 16 tūkstošu kvadrātmetru platībā būs desmitiem stendu, kuros ikviens interesents varēs spēlēt virtuālās realitātes un lāzertaga spēles, uzbūvēt un vadīt robotu, izmēģināt ar hidrauliku aprīkotus drifta un rallija simulatorus, kā arī iepazīties ar jaunākajiem tehnoloģiju produktiem. Apmeklētājiem būs iespēja sacensties ar radio vadāmām automašīnām, piedalīties datorspēļu turnīros, kā arī vidējās paaudzes apmeklētāji varēs gremdēties bērnu dienu atmiņās, paniekojoties ar retro konsolēm. Savukārt digitālās izklaides nogurdinātajiem atgūt spēkus palīdzēs galda spēļu zona, lomu spēļu taverna un multikulturālu ēdienu tirdziņš.

ASV datortehnoloģiju milzis "Microsoft" atlaidīs 1900 darbiniekus jeb 8% no kopējā darbinieku skaita videospēļu izstrādes struktūrvienībā, uzņēmumam pārņemot videospēļu izstrādātāju "Activision Blizzard".

"Microsoft" ceturtdien norādīja, ka kopā arī "Activision" centīsies atrast ilgtspējīgu izmaksu struktūru, lai attīstītu videospēļu izstrādes biznesu, kas nodarbina 22 000 cilvēku.

"Kopīgi mēs esam noteikuši prioritātes un jomas ar pienākumu pārklāšanos, lai nodrošinātu labāko ieaspējamo izaugsmi," skaidro uzņēmums.

Kā ziņots, "Microsoft" oktobrī pabeidza "Activision" iegādes darījumu, kura summa bija 69 miljardi dolāru.

"Activision" radītā kara spēļu "Call of Duty" sērija ir viena no pasaulē pieprasītākajām konsoļu spēlēm. Kompānija piedāvā arī, piemēram, "Candy Crush", "Overwatch" un "World of Warcraft".

Tikmēr "Microsoft" portfelī ir tādas iecienītas spēles kā "Minecraft", "Elder Scrolls" un "Fallout". "Microsoft" spēļu pakalpojumam "Game Pass" ir 25 miljoni abonentu.

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem.

Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili?

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

Parakstīts Latvijas dalības "EXPO 2020 Dubai" paviljona īres līgums, kas paredz, ka dalība izstādē Latvijai izmaksās 1,4 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrija.

Iepriekš valdība lēma Latvijas dalībai "Expo 2020" no valsts budžeta atvēlēt 4,4 miljonus eiro. Tomēr vēlāk, lemjot lauzt līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par valsts dalības rīkošanu izstādē, tika rasts risinājums, kas paredz, ka Latvija paviljonu īrēs no AAE. Tādējādi Latvijas izmaksas dalībai "Expo 2020" saruka līdz 1,4 miljoniem eiro.

Līgumu no Apvienoto Arābu Emirātu puses parakstīja Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanāna Halfāna Ubaidu Alī Almadhanī (Hanan Khalfan Obaid Ali Al Madhani) un no Latvijas puses - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas Republikas oficiālais pilnvarotais pārstāvis izstādē "EXPO 2020 Dubai" Raimonds Aleksejenko.

Šonedēļ Londonā notiek starptautiskā aizsardzības un drošības aprīkojuma izstādē, kur ražotāji demonstrē jaunākās tehnoloģijas šajā jomā.

Izstāde notiek no 10.-13.septembrim.

Šajā gadā izstādē piedalās vairāk nekā 1600 dalībnieku un 35 000 apmeklētāju, kopumā pārstāvot 50 valstis. Izstādē izvietoti vairāk nekā 40 starptautiskie paviljoni. Šogad pasākums notiek jau 20.gadu.

Šajā gadā izstādē piedalās arī Latvija. «Dalība šajā vērienīgajā izstādē sekmēs Latvijas uzņēmumu atpazīstamību un turpmāko sadarbību ar ārvalstu partneriem. Tas ir svarīgi, gan kopīgi piedaloties Nacionālo bruņoto spēku iepirkumos, gan iespējamos Eiropas Aizsardzības fonda pārrobežu projektos, gan arī konkurējot starptautiskajā tirgū,» uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.Starptautiskajā aizsardzības nozares izstādē šogad Latviju pārstāv uzņēmumi «Latvijas Mobilais Telefons», «UAV FACTORY», «D Dupleks», «SRC Brasa», «SAF TEHNIKA», «Belss», «DATI Group», kā arī valsts akciju sabiedrība «Elektroniskie sakari». Tāpat izstādē piedalīsies Latvijas uzņēmums «Atlas Aerospace».

"Ja neesi izstādē, tad tevis nav vispār," – šādi par piedalīšanos grīdas segumu izstādē "Domotex 2020" Hanoverē saka SIA "Amber Wood" līdzīpašnieks Ivars Akerfelds.

Biznesa braucienā ieguldītā nauda atgriežas ar klientu pasūtījumiem, pārliecinājies I. Akerfelds. Hanoveres izstāžu kompleksā notiekošajā izstādē "Domotex" piedalās profesionāļi, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, nevis galapatērētājs.

Izstādes "Domotex 2020" organizētāji uzsver, ka 90% apmeklētāju ir lēmumu pieņēmēji.

Iespēja nodibināt tiešus kontaktus neformālā gaisotnē ir ieguvums, kuru citur atrast nav iespējams. "Būt šeit nozīmē, ka esi nopietns un sadarbības partneri var uzticēties," skaidro "Amber Wood" līdzīpašnieks. Uzņēmumi izstādē satiek savus partnerus, atrod jaunus klientus, uzzina par jaunākajām tendencēm.

SIA "Rubrig" izpilddirektors Dainis Bonda "Dienas Biznesam" stāsta, ka 50% no ikdienas klientiem uzņēmums saticis grīdas segumu izstādē "Domotex". "Šī ir galvenā izstāde Eiropā, kur vienkopus ir visi grīdas segumu ražotāji. Šeit satiekas no visas pasaules potenciālie pircēji un ražotāji," teic D. Bonda. SIA "Rubrig" izstādē "Domotex" Hanoverē piedalās ceturto reizi.