Starptautisko militāro mācību laikā Sudraba bulta 2016 Igaunijas aizsardzības industrijas uzņēmums MILREM demonstrēja Igaunijā izstrādāto un ražoto militāro bezpilota sauszemes transporta līdzekli THeMIS (Tracked Hybrid Modular Infantry System) jeb kāpurķēžu hibrīddzinēja modulāro kājnieku kaujas atbalsta sistēmu.

Bezpilota transporta līdzeklis ir piemērots dažādu kaujas funkciju veikšanai. Platformas kravnesība ir 750 kg, un robustais dizains ļauj to izmantot kravu pārvietošanai, kā arī dažādu iekārtu, piemēram, izlūkošanai paredzētu novērošanas sistēmu, improvizēto spridzināšanas ierīču un mīnu meklēšanas ekipējuma, kā arī dažāda veida un kalibra ieroču uzstādīšanai. Mācībās tika izrādīts ekipējuma transportēšanas modelis, kas var tikt izmantots kājnieku ekipējuma, munīcijas un cita veida kravu transportēšanai. Izmantojot THeMIS transportēšanas modeli kaujas operāciju laikā, tiek paaugstināta kājnieku vienību mobilitāte un darbības rādiuss. Transporta līdzeklis spēj pārvietoties ar ātrumu 24 km/h, pārvarot augstas sarežģītības apvidu.

Trešdien, 22.martā, Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē tika atklāta jaunās kazarmas ēka, kurā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš.

Šī ir pirmā kazarma, kas uzbūvēta Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē. Kazarmas būvniecība tika uzsākta 2016.gada jūnijā. Jaunā kazarma ir trīs stāvu ēka, kuras kopējā platība ir 3041,4 kvadrātmetru. Kazarma paredzēta līdz 310 karavīru izvietošanai.

Kazarmas apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbus paredzēts pabeigt līdz šī gada 1.jūnijam.

Papildus kazarmas būvniecībai Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē veikta arī katlu mājas, elektroapgādes tīklu, kā arī citu inženiertīklu rekonstrukcija. Projekta kopējās izmaksas ir 5 078 000 eiro, un to īstenojis SIA Arčers.

Trīs militāro pilsētiņu būvniecība Lietuvā izmaksājusi ap 230 miljoniem eiro, un janvārī karavīri pārcelsies uz militāro bāzi Rokantišķē netālu no Viļņas, paziņoja aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

Anušausks žurnālistiem teica, ka trīs jaunas militārās bāzes uzbūvētas par apmēram 230 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības un citus nodokļus. Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka cenu pieaugums salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto nepārsniedz 8%, lai gan būvniecības nozarē kopumā tās augušas par 25% un vairāk procentiem.

Pašlaik tiek plānots, ka līdz gada beigām pilnībā tiks pabeigti būvdarbi militārajā bāzē Rokantišķē un Kņaza Vaidota motorizētā strēlnieku bataljona karavīri, kas uz laiku izvietoti Marijampolē, uz to pārcelsies janvārī.

Anušausks norādīja, ka Vācijas brigādes karavīriem, kuru uzņemšanai gatavojas Lietuva, ir nepieciešama cita infrastruktūra, tādēļ viņus plānots izvietot trīs vietās - Viļņā, Rūdninkos un Ruklā.

Ādažu bāzē atklātas divas jaunuzceltās kazarmas, kas paredzētas Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīru izvietošanai.

Būvniecības projekta kopējās izmaksas ir 15,5 miljoni eiro (bez PVN), kurā ietilpst gan kazarmu izbūve, gan mēbeļu iegāde. Aptuveni 4,8 miljonus eiro no izmaksām sedza NATO Drošības investīciju programmas (NSIP) finansējums.

Izmantojot NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras (NSPA) starptautisko iepirkuma procedūru, projekta īstenošana 2019.gada aprīlī tika uzticēta uzņēmumam AS "UPB".

Daudzfunkcionālo kazarmu būvniecības projektā izmantots Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) izstrādātais standarta kazarmas dizains, kurš papildināts un uzlabots, izmantojot karavīru atsauksmes un ierosinājumus.

Katrā kazarmā tiek nodrošinātas noliktavas ekipējuma uzglabāšanai, mācību klases, darba kabineti, sanitārās telpas un izmitināšanas telpas. Katra no kazarmām paredzēta līdz 450 karavīru izvietošanai.

Ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupas Skonto Group deviņu uzņēmumu plānotais kopējais apgrozījums 2018.gadā ir 350 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem sacīja Skonto Group īpašnieks Guntis Rāvis.

Savukārt šogad Skonto Group uzņēmumu kopējo apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem eiro, no tiem vairāk nekā 90 miljoni eiro jeb 46% būs apgrozījums eksporta tirgos.

«Attīstot līdzšinējo tempu darbības paplašināšanai ārvalstīs, prognozēju, ka 2022.gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro un 82% no tā veidos apgrozījums ārvalstu tirgos,» sacīja Rāvis.

Viņš informēja, ka Skonto Group ir veidojusies pēdējo piecu gadu laikā un patlaban var teikt, ka tā ir noformējusies. Drīzumā Skonto Group tiks reģistrēta kā juridiska persona - holdinga kompānija, kas pārvalda deviņus grupā ietilpstošos uzņēmumus.

«Pēdējo piecu gadu laikā arvien intensīvāk sākām strādāt ārvalstu tirgos, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Grupas kompānijas jau sen ir pāraugušas mūs valsti un pieprasītas citos tirgos. Savukārt ārzemju tirgi vēlās kontaktēt ar struktūru, kurai ir vismaz 100 miljonu eiro apgrozījums. Pie šāda apmēra ārvalstu partneri sāk runāt par nopietnākām lietām, līdz tam ir iespējami tikai nelieli palīgdarbi. Grupas izveide būtībā bija ārzemju partneru pamudinājums, jo grupas uzņēmumi sniedz kompleksu pakalpojumu un ārzemēs jau kādu laiku šīs kompānijas uztvēra kā grupu,» Skonto Group izveides nepieciešamību skaidroja Rāvis.

Lai nodrošinātu sabiedroto spēku un Nacionālo bruņoto spēku iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, Ādažu bāzē plānots būvēt aptuveni 15 miljonus eiro vērtu sporta kompleksu.

Augusta sākumā noslēdzās iepirkums par tā projektēšanu. Aizsardzības ministrija (AM) sarunu procedūras rezultātā par būvniecības ieceres dokumentācijas un tehnisko specifikāciju izstrādi izvēlējās uzņēmumu Nams. Līguma kopējā summa ar pievienotās vērtības nodokli ir 235 950 eiro, aģentūra LETA noskaidroja AM Preses nodaļā.

Iepirkums par šī objekta būvniecību vēl nav izsludināts.

Saskaņā ar projektēšanas uzņēmuma Nams projekta metā norādīto, projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 15 miljoniem eiro ieskaitot PVN.

Objekta pabeigšanas laiks ir atkarīgs no būvniecības iepirkuma un būvniecības procesa gaitas.

Sporta centra projektā ir paredzēta sporta zāle ar handbola laukumu un diviem basketbola laukumiem, trīs trenažieru zāles, klints kāpšanas siena, publisko nodarbību zāle, boksa zāle, divas zāles cīņu sporta veidiem, galda spēļu telpa un āra laukumi - stadions, trīs strītbola laukumi, divi tenisa laukumi, četri pludmales volejbola laukumi un vingrošanas laukums. Projektā plānots izbūvēt arī autostāvvietu laukumu.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko Ehitus Eesti" par 25 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa būvēs kazarmas Igaunijas Bruņoto spēku bāzē Emari.

"Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu, ka "Merko Ehitus Eesti" ar Igaunijas Aizsardzības investīciju centru parakstīja līgumu par karavīru izmitināšanas ēku būvniecību ar nepieciešamajām ārējām un iekšējām komunikācijām.

Būvdarbi jāpabeidz 2024.gada decembrī.

Emari atrodas Igaunijas gaisa spēku bāze. Tā atrodas nepilnus 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Tallinas.

"Merko Ehitus" nodarbojas ar vispārējo būvniecību, civilo inženieriju un mājokļu būvniecību.

Kompānijas akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Uzņēmuma lielākā īpašniece ar 71,99% akciju ir Igaunijas kompānija "Riverito".

Vasaras sezonas atklāšanas priekšvakarā nepatīkamā situācijā nonākuši vairāki Vecrīgas restorānu saimnieki – gatavošanos vasaras terašu atklāšanai apturējuši pašvaldības iestāžu iebildumi un atteikums šīs ieceres saskaņot.

Latvijas Restorānu biedrība atklātā vēstulē Ekonomikas, Finanšu un Iekšlietu ministrijām, kā arī Rīgas domei atgādina, ka no biznesa viedokļa vasara restorāniem ir labākā sezona, jo šajā laikā tipisks Rīgas restorāns spēj nosegt ziemas mēnešos uzkrātos zaudējumus un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus. Bet tikai ar nosacījumu, ka restorānam ir āra terase, kas nodrošina pašmāju apmeklētāju, bet jo īpaši tūristu pieplūdumu. Ja kādam restorānam atņem iespēju atvērt vasaras terasi, kura ir darbojusies visus iepriekšējos gadus, pēc būtības, tas nozīmē šī restorāna bankrotu, teikts vēstulē un to apstiprina arī Jēkaba kazarmās esošā 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks, pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants.

Pašvaldības uzņēmums "Rīgas nami" grib celt nomas un apsaimniekošanas maksas pašvaldības īpašumiem, kam iebilst domes vadība, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pagājušā gada oktobrī visas domes iestādes un institūcijas, kas nomā telpas no "Rīgas namiem", saņēmušas paziņojumus, ka no šī gada sākuma būtiski kāps nomas un apsaimniekošanas maksa. Domnieki šādu plānu sola nepieļaut.

Kā atzīmējis Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (NA/RA), iepriekš uzņēmumam bijusi vēlme maksas celt pat par 50%. "Tas uzreiz tika noraidīts. Tad viņi tur mainīja savu pieeju un kaut kur bija samazinājuši, ka viņi varētu pat 20%. (...) Un arī šo mēs būtībā noraidījām. Tas, ko viņi dara attiecībā pret privātajiem, kur ir privātie nomnieki, tur mēs, protams, nevaram viņiem kaut ko liegt, jo tā ir kapitālsabiedrība. Un tā ir komercdarbība un to visu regulē tirgus. Tātad attiecīgi viņi uzceļ šīs nomas maksas tik augstas, ka neviens šīs telpas nepieprasa, tad tirgus kaut kā reaģē. Reaģē visdrīzāk tā, ka tās telpas ir tukšas."

Būvniecības uzņēmumam SIA «Arčers» 2017. gadā izdevies sasniegt rekordaugstu apgrozījuma līmeni – pērn tas pieauga līdz teju 60 miljonu eiro atzīmei, kas ir lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Pērn, uzņēmuma 25 gadu jubilejas gadā, «Arčers» apgrozījumu būtiski kāpināja, palielinot to līdz gandrīz 60 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija virs 3 miljoniem eiro.

Lielākās investīcijas «Arčers» pērn ieguldīja divu, nozarē jaunu digitālo sistēmu ieviešanā – uzsākta pilotprojekta būvniecība BIM jeb Būves informācijas modelēšanas vidē un ieviesta EDLUS jeb Elektroniska darba laika uzskaites sistēma. Tāpat 2017. gadā uzņēmumā ir izveidota projektēšanas nodaļa, ņemot vērā arvien pieaugošo «Design and Build» jeb apvienoto projektēšanas un būvniecības objektu skaitu.

«Arčers» valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis norāda: «Nozarē īstermiņā notiek būtiskas apjoma un izmaksu svārstības, un lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs darbaspēka trūkums, kas nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz kvalitāti. To risinām ar investīcijām digitālajās sistēmas – BIM ļauj projektu veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, kas tādējādi sniedz nozīmīgu resursu ietaupījumu, turklāt palīdz identificēt un samazināt neizbēgamu cilvēcisku kļūdu skaitu projektēšanas un būvniecības procesa laikā. Savukārt EDLUS ir solis ceļā uz godīgāku konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē.»

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piektdien Šauļos atklāja jaunuzbūvētu militāro pilsētiņu.

"Mūsdienīga militārā infrastruktūra ļaus mums vēl vairāk palielināt armijas personālu," atklāšanā sacīja Nausēda.

Šauļu militārajā pilsētiņā ir uzceltas administratīvās un specializētās ēkas - kazarmas, ēdnīca, štābs, medicīnas centrs, sporta būves un skvēri.

Ir arī tehniskās ēkas - noliktavas, garāžas, degvielas uzpildes stacija, automazgātava un nojume transportlīdzekļiem.

"Pienācīgi dienesta apstākļi, kad, atgriežoties no poligona, nav jāsatraucas par to, kā un kur izžāvēt formas tērpu vai apavus, kā arī iespēja labi atpūsties dod ne tikai vairāk laika un iespēju personīgajai attīstībai, bet arī profesionālajai izglītībai. Tas ir ļoti svarīgs faktors karavīru morāles, motivācijas un kaujas gatavības uzlabošanā," uzsvēra Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

Pirmdien Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienībā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube piedalījās svinīgajā piemiņas kapsulas iemūrēšanas svinīgajā pasākumā, atklājot Speciālo uzdevumu vienības kazarmas būvniecību, informē Aizsardzības ministrija.

Speciālo uzdevumu vienība ir mūsu bruņoto spēku lepnums un viena no attīstības prioritātēm. 25 gados Speciālo uzdevumu vienība ir apliecinājusi spēju profesionāli veikt valstiski un starptautiski svarīgus uzdevumus plecu pie pleca ar citu valstu elitārāko vienību kaujiniekiem. Lai jūsu zināšanas, iemaņas, spējas un gara stiprums ir ar Jums. Es ticu, ka mums priekšā ir daudz darāmā, bet ar jūsu sīkstumu un gara pārliecību esmu pārliecināts, ka mēs to paveiksim, uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Es zinu un esmu pārliecināts, ka sadzīves apstākļu uzlabošana vēl vairāk stiprinās jūsu jau tā augsto morāli. Viss jau sākas galvās – mēs varam nopirkt ieročus, mēs varam nopirkt sakaru līdzekļus, bet ir nepieciešama ticība, pārliecība un novērtējuma sajūta, ko jūs karavīri šeit Specialo uzdevumu vienībā esat pelnījuši. Šis ir novērtējums Jums un novērtējums nepieciešamībai iet līdzi laikam, uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Aizsardzības ministrija rosinās Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Šodienas sistēma ir sevi izsmēlusi, piebilda ministrs.

Plānots, ka valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.

Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.

Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvelēties dienestu no četriem veidiem. Būs iespējams iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais dienests.

Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

SIA "Tiesu namu aģentūra" un iepirkuma uzvarētājs SIA "Citrus Solutions" 22.novembrī parakstīja līgumu par jauna cietuma kompleksa Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Pamatojoties uz iepirkuma komisijas lēmumu noslēgts līgums par kopējo summu 125 874 569,87 EUR, neskaitot PVN. Jaunā cietuma būvniecību paredzēts pabeigt 34 mēnešu laikā.

"Modernas ieslodzījumu vietas ir valsts iekšējās drošības jautājums ne jau tāpēc, ka tām būs jaunas, stipras sienas un augsti žogi, bet gan tāpēc, ka mūsdienīgs, pārdomāts plānojums un atbilstoša vide dos iespēju pilnvērtīgi veikt sociālās korekcijas darbu ar ieslodzītajiem. Jaunā Liepājas cietuma infrastruktūra ir plānota tā, lai ļautu ieviest mūsdienīgas ieslodzījuma izpildes formas, tai skaitā idejiski citādākus iekšējās drošības procesus, ieviešot dinamiskās drošības elementus; nodrošinātu drošu, modernu un sakārtotu darba vidi darbiniekiem; soda izpildes laikā nodrošinātu individuāli izvērtētu pamattiesību īstenošanu, piemēram, tādejādi novēršot līdz šim saņemtos Satversmes tiesas aizrādījumus," komentē Anda Smiltēna, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.