Olimpiskais ciemats Siguldā, Linu centrs Preiļos, Līgatnes papīrfabrikas atdzimšana un vēl 36 nebijušas vai nozīmīgas pārvērtības piedzīvojušas vietas piedāvā topošie arhitekti.
Kvalitatīvas dzīves telpas veidošana ir visas sabiedrības prioritāte, un dialogs ar sabiedrību ir viena no svarīgākajām mūsdienu arhitektūras procesa vadlīnijām. Vietas un apkaimes identitāte, pilsētainavas kvalitāte, vēstures mantojuma integrācija mūsdienu pilsētvidē un tehnoloģiju attīstība nākotnē jeb sabiedrības dzīvestelpas robežu paplašināšanās iespējas, ir tikai atsevišķi temati maģistra darbos, kuros gūtās atziņas ir iestrādātas konkrētos projektu risinājumos, norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins.
RTU Arhitektūras fakultātes absolventi šogad izstrādājuši 39 dažādus projektus. Kopumā 19 adreses Rīgā, 17 Latvijā un 3 ārpus mūsu valsts robežām. Šī gada diplomprojektu vadmotīvs – sinerģija.
Pēdējos gados novērojama pozitīva tendence, ka izstrādātajos darbos tiek vērtētā to jēga, to var labi saskatīt arī šā gada jauno arhitektu diplomprojektos, akcentē RTU Arhitektūras fakultātes diplomprojektu komisijas vadītājs, arhitekts Visvaldis Sarma. Vērtētas tiek ne tikai estētiskā, bet arī ētiskā darba puse. Tāpat arhitekts norāda, ka RTU sagatavo nevis vizionārus, bet gan speciālistus, tāpēc diplomprojektos labi redzams, ka tiek risinātas problēmas, kas sastopamas Latvijā.
Latvijā ir daudz pamestu ēku un būvju, tādu kas nav pilnvērtīgi izmantotas. Viņaprāt, diplomprojekti veiksmīgi apvienojuši gan rekonstrukciju, gan revitalizāciju. Lielākā daļa izstrādāto darbu ir pietuvināti reālai videi un kaut kāda daļa ir arī realizējami. Studentu uzdevums nav izstrādāt pavisam īstenojamus projektus, viņš piebilst. Tie ir jauno arhitektu meklējumi ar pievienoto vērtību. Pēc viņa domām, neviens no šā gada darbiem nav absolūti «kosmisks» vai arī tikai tehnisks.
Dažus no RTU Arhitektūras fakultātes absolventu diplomdarbiem skatiet galerijā!
Visu rakstu Apvieno pagātni ar nākotni lasiet 1. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/22
Anete Soldāne piedāvā risinājumu iespējamajam Siguldas olimpiskajam ciematam. Savā diplomprojektā Olimpisko spēļu teritoriju ilgtspējīga attīstība: Olimpiskais ciemats Siguldā viņa risina nepieciešamos pilsētas infrastruktūras uzlabojumus, lai tā veiksmīgi spētu noorganizēt apvienotās Zviedrijas – Siguldas 2026.gada ziemas olimpiskās spēles.
#2/22
Anete Soldāne piedāvā risinājumu iespējamajam Siguldas olimpiskajam ciematam. Savā diplomprojektā Olimpisko spēļu teritoriju ilgtspējīga attīstība: Olimpiskais ciemats Siguldā viņa risina nepieciešamos pilsētas infrastruktūras uzlabojumus, lai tā veiksmīgi spētu noorganizēt apvienotās Zviedrijas – Siguldas 2026.gada ziemas olimpiskās spēles.
#3/22
Anete Soldāne piedāvā risinājumu iespējamajam Siguldas olimpiskajam ciematam. Savā diplomprojektā Olimpisko spēļu teritoriju ilgtspējīga attīstība: Olimpiskais ciemats Siguldā viņa risina nepieciešamos pilsētas infrastruktūras uzlabojumus, lai tā veiksmīgi spētu noorganizēt apvienotās Zviedrijas – Siguldas 2026.gada ziemas olimpiskās spēles.
#4/22
Diplomprojektā Āgenskalna tirgus atjaunošana tā autore Kristīne Orleāne aplūko tirgus nozīmi pilsētvides, apkaimes un pilsētas attīstības procesos dialogā ar vietas identitāti, izvērtējot vides unikalitāti, specifiku, arhitektoniski telpiskās un emocionālas iezīmes.
#5/22
Diplomprojektā Āgenskalna tirgus atjaunošana tā autore Kristīne Orleāne aplūko tirgus nozīmi pilsētvides, apkaimes un pilsētas attīstības procesos dialogā ar vietas identitāti, izvērtējot vides unikalitāti, specifiku, arhitektoniski telpiskās un emocionālas iezīmes.
#6/22
Diplomprojektā Āgenskalna tirgus atjaunošana tā autore Kristīne Orleāne aplūko tirgus nozīmi pilsētvides, apkaimes un pilsētas attīstības procesos dialogā ar vietas identitāti, izvērtējot vides unikalitāti, specifiku, arhitektoniski telpiskās un emocionālas iezīmes.
#7/22
Diplomprojektā Āgenskalna tirgus atjaunošana tā autore Kristīne Orleāne aplūko tirgus nozīmi pilsētvides, apkaimes un pilsētas attīstības procesos dialogā ar vietas identitāti, izvērtējot vides unikalitāti, specifiku, arhitektoniski telpiskās un emocionālas iezīmes.
#8/22
Pēc projekta Industriālā mantojuma adaptīva atjaunošana. Līgatnes Papīrfabrika autora Emīla Garanča domām, Līgatnes pilsētas būtība definējama viena uzņēmuma ietvaros – papīra ražotne, ap kuru veidojas dzīvojamā apbūve un infrastruktūra.
#9/22
Pēc projekta Industriālā mantojuma adaptīva atjaunošana. Līgatnes Papīrfabrika autora Emīla Garanča domām, Līgatnes pilsētas būtība definējama viena uzņēmuma ietvaros – papīra ražotne, ap kuru veidojas dzīvojamā apbūve un infrastruktūra.
#10/22
Pēc projekta Industriālā mantojuma adaptīva atjaunošana. Līgatnes Papīrfabrika autora Emīla Garanča domām, Līgatnes pilsētas būtība definējama viena uzņēmuma ietvaros – papīra ražotne, ap kuru veidojas dzīvojamā apbūve un infrastruktūra.
#11/22
Pēc projekta Industriālā mantojuma adaptīva atjaunošana. Līgatnes Papīrfabrika autora Emīla Garanča domām, Līgatnes pilsētas būtība definējama viena uzņēmuma ietvaros – papīra ražotne, ap kuru veidojas dzīvojamā apbūve un infrastruktūra.
#12/22
Pēc projekta Industriālā mantojuma adaptīva atjaunošana. Līgatnes Papīrfabrika autora Emīla Garanča domām, Līgatnes pilsētas būtība definējama viena uzņēmuma ietvaros – papīra ražotne, ap kuru veidojas dzīvojamā apbūve un infrastruktūra.
#13/22
Bijusī linu fabrikas teritorija Preiļos ir degradēta pilsētas zona, kas šobrīd netiek apsaimniekota un kurai nav nekāda attīstības scenārija. Tā savā diplomprojektā Bijušās linu fabrikas teritorijas revitalizācija Preiļos. Linu centrs norāda tā autore Agnija Pastare.
#14/22
Bijusī linu fabrikas teritorija Preiļos ir degradēta pilsētas zona, kas šobrīd netiek apsaimniekota un kurai nav nekāda attīstības scenārija. Tā savā diplomprojektā Bijušās linu fabrikas teritorijas revitalizācija Preiļos. Linu centrs norāda tā autore Agnija Pastare.
#15/22
Bijusī linu fabrikas teritorija Preiļos ir degradēta pilsētas zona, kas šobrīd netiek apsaimniekota un kurai nav nekāda attīstības scenārija. Tā savā diplomprojektā Bijušās linu fabrikas teritorijas revitalizācija Preiļos. Linu centrs norāda tā autore Agnija Pastare.
#16/22
Bijusī linu fabrikas teritorija Preiļos ir degradēta pilsētas zona, kas šobrīd netiek apsaimniekota un kurai nav nekāda attīstības scenārija. Tā savā diplomprojektā Bijušās linu fabrikas teritorijas revitalizācija Preiļos. Linu centrs norāda tā autore Agnija Pastare.
#17/22
Bijusī linu fabrikas teritorija Preiļos ir degradēta pilsētas zona, kas šobrīd netiek apsaimniekota un kurai nav nekāda attīstības scenārija. Tā savā diplomprojektā Bijušās linu fabrikas teritorijas revitalizācija Preiļos. Linu centrs norāda tā autore Agnija Pastare.
#18/22
Bijusī linu fabrikas teritorija Preiļos ir degradēta pilsētas zona, kas šobrīd netiek apsaimniekota un kurai nav nekāda attīstības scenārija. Tā savā diplomprojektā Bijušās linu fabrikas teritorijas revitalizācija Preiļos. Linu centrs norāda tā autore Agnija Pastare.
#19/22
Bijusī linu fabrikas teritorija Preiļos ir degradēta pilsētas zona, kas šobrīd netiek apsaimniekota un kurai nav nekāda attīstības scenārija. Tā savā diplomprojektā Bijušās linu fabrikas teritorijas revitalizācija Preiļos. Linu centrs norāda tā autore Agnija Pastare.
#20/22
Bijusī linu fabrikas teritorija Preiļos ir degradēta pilsētas zona, kas šobrīd netiek apsaimniekota un kurai nav nekāda attīstības scenārija. Tā savā diplomprojektā Bijušās linu fabrikas teritorijas revitalizācija Preiļos. Linu centrs norāda tā autore Agnija Pastare.
#21/22
Bijusī linu fabrikas teritorija Preiļos ir degradēta pilsētas zona, kas šobrīd netiek apsaimniekota un kurai nav nekāda attīstības scenārija. Tā savā diplomprojektā Bijušās linu fabrikas teritorijas revitalizācija Preiļos. Linu centrs norāda tā autore Agnija Pastare.
#22/22
Bijusī linu fabrikas teritorija Preiļos ir degradēta pilsētas zona, kas šobrīd netiek apsaimniekota un kurai nav nekāda attīstības scenārija. Tā savā diplomprojektā Bijušās linu fabrikas teritorijas revitalizācija Preiļos. Linu centrs norāda tā autore Agnija Pastare.