Lai veicinātu sadarbību inženiertehnisko speciālistu teorētiskā un praktiskā sagatavošanā un pētniecībā, Rail Baltica ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ceturtdien, 2. februārī, parakstīja sadarbības līgumu. Tā mērķis ir kalpot par platformu zināšanu un kompetenču apmaiņai.
Rail Baltica organizācijas un RTU apņemas sadarboties akadēmisko un profesionālo studiju programmu pilnveidošanā - aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, būvniecības nozares izglītības standartu pilnveidošanā. Tāpat plānotas Rail Baltica komandas speciālistu vieslekcijas un mācību prakses. Stiprinot RTU pētniecisko darbu, Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projektā kopīgi iecerēts veikt tehniski sarežģīti izpildāmo darbu izpēti un analīzi.
Sadarbības līgumu RTU vārdā parakstīja universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Eiropas Dzelzceļa līnijas valde – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Artūrs Caune, un BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris uzsver: “Rail Baltica ir lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā. Papildus drošības, mobilitātes un ekonomiskās izaugsmes ieguvumiem tas kļūst par platformu Latvijas būvniecības nozares attīstībai. Inovācijas, Latvijā vēl nebijušu inženiertehnisko risinājumu pielietošana, iespējas strādāt plecu pie pleca ar pasaules vadošajiem speciālistiem - tā ir iespēja un pieredze, ko vēlamies nodot gan esošajiem, gan topošajiem Latvijas inženieriem.”
“Īstenojot tik liela mēroga projektu kā Rail Baltica un pilsētvidē būvējot jaunus dzelzceļa pārvadus un ēkas, multimodālo mezglu, gājēju un velobraucēju infrastruktūru, kā arī jaunu tiltu pār Daugavu, ļoti būtiska ir ne vien profesionāļu pieredze, bet arī akadēmiķu ekspertīze. Laikā, kad būvniecības tehnoloģijas un metodes strauji attīstās, būtiski ir atcerēties, ka būvniecības projektu centrā ir cilvēks, tādēļ akadēmisko zināšanu pārnese uzņēmējdarbības vidē šīs sadarbības laikā ir ļoti vērtīgs aspekts. BERERIX ir ļoti gandarīts, ka varēsim sniegt topošajiem Rīgas Tehniskās universitātes profesionāļiem platformu izpētei un praksei, pretī saņemot neatsveramu atbalstu un kopā stiprinot būvniecības izglītības nozari,” skaidro pilnsabiedrības BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
“RTU sadarbība ar industriju, pārnesot zināšanas un tehnoloģijas, īstenojot kopējus pētījumus, attīstot jaunus risinājumus un uzlabojumus, sekmē Latvijas tautsaimniecības attīstību un uzņēmumu konkurētspēju vietējā un globālā mērogā. Pēdējo gadu laikā RTU sadarbojusies ar vairāk nekā 500 dažādu uzņēmumu, kas apliecina industrijas uzticēšanos universitātes kompetencei gan sagatavot darba tirgū pieprasītus augsta līmeņa profesionāļus, gan izstrādāt tehnoloģijas, kas risina dažādu nozaru izaicinājumus. Līgums stiprinās RTU saites ar būvniecības nozari, veicinot praktisku sadarbību pētījumos, jaunu tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, īstenojot vērienīgu infrastruktūras projektu,” norāda RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.
Ar sadarbības līgumu paredzēts stiprināt arī RTU pētniecisko darbību, tostarp BERERIX, EDZL un RTU sadarbojoties aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, kā arī kopīgi pilnveidojot būvniecības nozares izglītības standartus. Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projekts kalpos par vietu izpētei arī tehniski sarežģītu izpildāmo darbu jomās.
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
