Stādu audzēšanas biznesā gūt lielu peļņu nav iespējams
Šādu pārliecību DB pauž Varis Kazaks, kurš nozarē darbojas jau no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.
Fotogrāfijas skatīt raksta galerijā!
Pašlaik SIA Kokaudzētava Baltezers tirdzniecībā piedāvā 600-700 dažādas augu sugu šķirnes. «Kopumā dārzā un kolekcijā ir aptuveni 1000 dažādu augu šķirņu – no tā vairuma, ko esam iegādājušies vai kādā citā veidā ieguvuši, cenšoties adaptēt un pielāgot Latvijas klimatam,» stāsta saimnieks. Baltezerā iekopts plašs dārzs, kur klienti var smelties idejas savam krāšņumstūrītim. «Sākot veidot dārzu, saproti, ka skujkoks nav vienīgais materiāls. Audzējam ļoti daudz lapu krūmu, rododendru, viršaugu, gandrīz visas grupas,» teic V. Kazaks, piemetinot: «Pašmērķis nav savākt kolekciju, lai tikai būtu pēc iespējas vairāk nosaukumu. Pats esmu uzstādījis latiņu - no šķirnēm, ko iegūstam, dārzam jāatlasa pats labākais, lai cilvēks izvēloties tiešām priecātos visu sezonu.»
Kokaudzētavas klientu loks ir plašs, tostarp ir gan privātmāju īpašnieki, kuri grib ierīkot piemājas dārziņu, pat vien kādu dobīti, gan pašvaldības. «Šobrīd ir ļoti daudz cilvēku, kas sabūvējuši mājas ārpus pilsētas, nav bijuši saistīti ar šo jomu, viņiem tā ir pilnīgi jauna ābece,» klāsta V. Kazaks. Pavasarī klientu vidū vairāk ir privāto saimniecību, maija beigās un vasarā – apzaļumošanas uzņēmumi. Ir ģimenes, kuras kokaudzētavā sastopamas teju ik nedēļas nogali – pieaugušie veldzējas dārzā, savukārt bērniem izklaidēm pieejams batuts un šūpoles. Teju ik dienu kokaudzētavā var dzirdēt igauņu valodu. Saimnieks stāsta, ka ziemeļu kaimiņi ir pastāvīgie klienti. Maijā un jūnijā ir arī daudz somu tūristu, kas brauc iepirkties. Autobusiem ir pat pievienotas piekabes. «Tas mums ļoti palīdz, jo Latvijas tirgus ir mazs. Igauņus un somus apmierina mūsu kvalitāte un cena, jo pie viņiem tā ir augstāka,» saka saimnieks. Savukārt lietuviešu klienti vienmēr gribot vēl zemākas cenas. «Ja šobrīd pie mums brauc lietuvieši, tas nozīmē, ka cenu līmenis ir atbilstošs. Tas ir normāli – Eiropa ir vaļā, arī cenu līmenim vajadzētu izlīdzināties,» viņš spriež. «Cenu līmenis paaugstinājās valsts ekonomiskās izaugsmes laikā. Latos cenas uzauga, atsevišķās pozīcijās varbūt pat pārspīlēti. Jāatzīmē, ka stādāmais materiāls arī bija deficīts, tad tas bija atbilstoši tirgum. Pašlaik cenas krītas. Ja cilvēkam smadzenēs ir palicis konkrēts cipars, tādu viņš to grib redzēt arī pēc pārejas uz eiro, un viss, kas ir virs tā, viņam šķiet par dārgu. Audzētāji palika krietni zaudētāji,» tā V. Kazaks.
Plašāk lasiet rakstā Tūjas vienmēr modē pirmdienas, 7. augusta, laikrakstā Dienas Bizness!