Sagatavoti trīs arhitektoniskā risinājuma varianti Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā Rīga, kas tapuši, ņemot vērā lidostas termināla paplašināšanas 6. kārtas un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecības ieceres, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.
«Projektējamā stacija ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, kā arī pirmā projekta Rail Baltica stacija. Risinājumi tiek veidoti tā, lai pēc būvniecības pabeigšanas tiktu uzlabota publiskā piekļūšana, izbūvējot vairākus jaunus pievades ceļus un estakādes, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu.Redzam, ka projektētāji, pilnsabiedrība PROSIV (Itālija, Slovākija, Latvija), izveidojuši risinājumus, kas atbilst nākotnes vajadzībām funkcionalitātes un energoefektivitātes ziņā, kā arī ir integrējami esošajā vidē,» uzskata Andris Linužs, EDzL valdes loceklis.
«Attīstot piedāvātos konceptus jau par konkrētu būvniecības projektu, būtiski būs sabalansēt pasažieru ērtības, mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un arhitektoniskās ambīcijas. Piedāvātie koncepti apliecina izstrādātāju izpratni par objekta nozīmi, kas būs ne tikai vērienīgākais infrastruktūras projekts, kāds Baltijā līdz šim īstenots, savienojot multimodālā satiksmes mezglā dzelzceļa staciju ar lidostas pasažieru termināli, bet arī valsts un lidostas seja uz daudzām desmitgadēm,» norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.
Jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves tiks pilnībā integrētas esošajā infrastruktūrā, veidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas būs savienots ar jauno pasažieru termināļa paplašinājumu.Stacijas arhitektoniskie risinājumi ir bāzēti atšķirīgos konceptos. Pirmais – kompaktums un saulesgaisma, iekļaujot dabas elementus, kur dominējošie fasādes elementi ir metāls un koks. Otrais – cieša saikne ar dabu, koku ieskauto Baltijas jūru, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, koks ir arī dominējošais fasādes elements. Trešais – plašums, caurspīdīgums un gaisma, dominējošie elementi ir stikls un metāls.
Ar sagatavotajiem risinājumiem iepazinušies EDzL sadarbības partneri – nevalstiskās organizācijas(NVO): invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons, apvienība Pilsēta cilvēkiem, Latvijas vecāku organizācija Mammāmuntētiem.lv un Latvijas Riteņbraucēju apvienība. Atbilstoši noslēgtajam sadarbības memorandam, starptautiskās lidostas Rīga un Eiropas Dzelzceļa līniju vadība kopdarbībā izvēlēsies vizuāli atbilstošāko un funkcionāli labāko risinājumu.
Jānis Dripe, arhitekts, Rail Baltica projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padomes loceklis norāda, ka stacijas ēka Rīgas centrā un pietura starptautiskajā lidostā būs kā divi tuvi radinieki – tie respektēs konkrētās vietas kontekstu, bet reprezentēs arī RailBaltica projekta augstos arhitektūras kvalitātes standartus un stilistiku. Iespējamais koka konstrukciju lietojums un lidostas stacijas fasādes plastikas uzsvērums, kas skaidri iezīmē apjoma centru un akcentē ieeju tuvojoties lidostai, ir viena laba projekta attīstības alternatīva.
Vides pieejamības eksperts, Apeirons pārstāvis Jurģis Briedis atzīst, ka vērojot lidostas dzelzceļa stacijas ieceres, viņa ir pārliecība, ka šī būs moderna mūsu gadsimtam atbilstoša būve.
Latvijas vecāku organizācijas «Mammamuntetiem.lv» vadītāja Inga Akmentiņa – Smildziņa pēc iepazīšanās ar piedāvātajiem risinājumiem Rail Baltica stacijai lidostā Rīga, guvusi pārliecību, ka beidzot situācija mainīsies - piedāvātie risinājumi ir gaiši un mūsdienīgi, un sarunas par dažādām sabiedrības grupām piemērotu staciju turpināsies.
Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks atbalsta koka variantu, jo Latvijai ir tomēr jāiezīmējas pasaulē kā valstij ar zaļo domāšanu, zaļu pieeju risinājumiem, izceļot ilgtspējīgu attīstību: «Stacijai, kura atrodas starptautiskajā lidostā, ir jābūt kā Latvijas vizītkartei. Svarīgi, lai būvniecībā maksimāli tiktu izmantoti vietējie materiāli. Tas ne tikai ir pienesums valsts ekonomikai, bet arī simbolizē un pastiprina domu, ka šī ir Latvija. Būtiski, ka stacijas projektā tiek iekļauta mūsdienīga attieksme, kas nozīmē, ka jābūt ievērotām energoefektivitātes prasībām un augstiem tehnoloģiju risinājumiem (piemēram saules paneļi, kuri nodrošina enerģiju stacijai), kas savienoti ar tik mūsdienīgām un cilvēcīgām lietām, kā velotransporta infrastruktūra, elektrisko velosipēdu uzlādes iespējas un kravas velosipēdu novietnes».
«Pilsēta cilvēkiem» pārstāvis Māris Kalējs atbalsta risinājumu, kurā izmantots koks kā žalūzija un ovālā ieejas forma sacaucas ar Rīgas centrālo staciju. Viņaprāt, svarīgi arī, ka tas ir viegli kopjams un mazāk nepieciešama telpu apsildīšana, kas rezultēsies mazākās uzturēšanas izmaksās nākotnē. «Jebkurā gadījumā svarīgi, lai pirmā ēka, ko ierauga, tuvojoties lidostai, ir «wow», nevis parasta kantaina kaste,» piebilst M.Kalējs.
Atgādinām, ka šī gada 20. martā svinīgā pasākumā tika parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā «Rīga». Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā «Rīga» tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.
Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver piecas Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
#1/4
#2/4
#3/4
