Baltijas valstu vienota rīcība Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» īstenošanā var veicināt tā pabeigšanu 2026.gadā, intervijā aģentūrai LETA pauda «Rail Baltica» projekta īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs un finanšu direktors Igns Degutis.
Viņš uzsvēra, ka «Rail Baltica» projekts sniedz vienreizēju iespēju Baltijas valstīm, no kura iegūs gan iedzīvotāji, gan arī uzņēmējdarbības vide.
«Tas ir ekonomisks koridors, no kura iegūs visas Baltijas valstis. Es diezgan ilgi esmu strādājis Lietuvā enerģētikas sektorā, un mēs saucām Baltijas valstis par enerģētisku salu. Pēc starpsavienojumu izveidošanas ar citām Eiropas valstīm tā vairs nav, un mēs redzam, cik ļoti ir kritušās enerģijas cenas. Kas attiecas uz dzelzceļu, tad attiecībā pret pārējo Eiropu mēs joprojām esam sala,» pauda Degutis un piebilda, ka par «Rail Baltica» sniegtajām iespējām jau interesējas pārstāvji no Nīderlandes, Francijas, Vācijas, kā arī Skandināvijas.
«RB Rail» vadītāja pienākumu izpildītājs uzsvēra, ka arī pasažieriem «Rail Baltica» būs svarīga dzelzceļa līnija, jo arī Polija ir piekritusi veidot savienojumu ar Varšavas lidostu. Piemēram, no Viļņas līdz Varšavai varēs nokļūt divu stundu laikā, tāpat no Viļņas līdz Rīgai, kā arī no Rīgas līdz Tallinai.
«Tas pilnībā mainīs perspektīvu, kā cilvēki ceļo, kā strādā. Dzelzceļa satiksmē mēs vairs nebūsim sala. Tāpat pārsēžoties varēs sasniegt Berlīni, Hamburgu, Amsterdamu, citas pilsētas. Svarīgi ir arī savienojumi ar Viļņas, Rīgas, Tallinas un perspektīvā ar Pērnavas lidostu, jo svarīgi ir nodrošināt efektīvu visu transporta veidu starpsavienojumus. Runa ir par sadarbību transporta veidu starpā, nevis konkurenci,» teica Degutis.
Vaicāts, vai cilvēkiem būs iespējams jau 2026.gadā sēsties vilcienā un braukt pa «Rail Baltica» dzelzceļa līniju, «RB Rail» vadītāja pienākumu izpildītājs bija izvairīgs un atzina, ka gadījumā, ja visas trīs Baltijas valstis strādās roku rokā, tad tas ir iespējams.
«Eiropas Komisija (EK) »Rail Baltica« projektu uzlūko kā prioritāru. Ja mēs Baltijas valstīs šo iespēju neizniekosim, ja pildīsim savas saistības attiecībā uz finansējumu un ieviešanu, es ticu, ka tas ir iespējams. Protams, ka šis ir komplekss projekts un tādēļ pastāv arī riski. Jautājums ir tikai par to, kā mēs tos mazināsim,» teica Degutis.
Viņš atturējās komentēt, kura Baltijas valsts patlaban straujāk ievieš «Rail Baltica» projektu, bet Degutis piebilda, ka darbi katrā valstī tiek īstenoti atšķirīgi.
«Pašlaik ieviešanas stadijā Lietuvā ir būvprojekti posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai, Latvijā - viens projekts centrālajā posmā no Misas līdz Vangažiem. Mums pagaidām nav finansējuma dienvidu posmam no centrālā posma līdz Lietuvas robežai un no Vangažiem līdz Igaunijas robežai. Pašlaik runājam ar EK par papildu finansējumu šo būvprojektu izstrādes paātrināšanai. Papildus Latvijā nacionālais ieviesējs progresē ar projektēšanu lidostā »Rīga«, kā arī Rīgas Centrālās stacijas projektēšanas un būvniecības iepirkumu,» stāstīja eksperts.
Pēc viņa teiktā, Igaunijā projektiem finansējums ir pieejams pilnībā, tādēļ pašlaik notiek iepirkumi posmā no Pērnavas līdz Raplai un no Raplas līdz Tallinai. Trešo - no Latvijas robežas līdz Pērnavai - plānots izsludināt oktobrī.
«Sešos iepirkumos, kurus mēs jau esam izsludinājuši, saņemti 44 piedāvājumi. Tas ir daudz, un pretendenti ir no lieliem uzņēmumiem Vācijā, Lielbritānijā, Spānijā, Francijā, Dānijā, Itālijā u.c. Lielākajai daļai no tiem jau ir apakšuzņēmēji no Baltijas valstīm,» teica Degutis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Rail Baltica» projekta īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» bijusī vadītāja Baiba Rubesa 27.septembrī iesniedza kopuzņēmuma «RB Rail» padomei atlūgumu, kas stājas spēkā ar tā iesniegšanas brīdi. Galvenie viņas atkāpšanās iemesli bija saistīti ar krasi atšķirīgo un nesavienojamo redzējumu par turpmāko «Rail Baltica» projekta vadības un ieviešanas modeli.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.
Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
