Kā laikraksta Telegraf pielikumam Delovoj Telegraf sacīja FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, programmās jāiekļauj zināšanu apguve par finansēm un ekonomiku.
«Mūsdienās finanšu pakalpojumi kļuvuši par ikdienišķu masu produktu, bet skolai laicīgi jāsniedz bērniem nepieciešamās zināšanas – lai izejot no skolas sienām, cilvēks būtu sagatavots pareizu finanšu lēmumu pieņemšanai,» sacīja FKTK priekšsēdētājs.
Raksti par tēmu
Šāda programma varētu ilgt četrus gadus, bet tās apgūšanu būtu iespējams sākt no piektās klases. Jaunu mācību programmu ieviešanas process parasti ilgstot trīs gadus – saskaņošana, programmas ieviešana eksperimentālā kārtā – taču, iespējams, ka sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju un Izglītības un zinātnes ministriju tas izdošoties ātrāk.
«Situāciju saistībā ar finanšu izglītību Latvijā ilustrē aizvadītā gada notikumi kā, piemēram, baumas par Swedbank stabilitāti. Cilvēki krita panikā, taču tā ir viena no lielākajām un stabilākajām bankām!», uzsvēra K. Zakulis. Viņš norādīja, ka, ja cilvēku rīcībā būtu pietiekams daudzums zināšanu, tie varētu saprast, ka baumām nav nekāda pamata.
«Cilvēkiem nav arī zināšanu par to, kādu summu banku reālu problēmu gadījumā garantē valsts. Tāpat [nav zināms] arī tas, ka eksistē tāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas veic banku uzraudzību,» sacīja K. Zakulis.
