Kopumā daļu no saviem ienākumiem jau uzkrāj 31% respondentu. 32% atzīst, ka ienākumi nav pietiekami, lai to darītu, 26% aptaujāto pieļauj, ka varētu uzkrāt, taču tikai no daudz kā atsakoties, 6% aptaujas dalībnieku atzīst, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un uzkrāt varētu, ja vien vēlētos, bet 4% ir grūti pateikt, vai viņi varētu uzkrāt.
Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka 48% iedzīvotāju dzīvo ar pārliecību, ka uzkrājumi vienmēr jāveido, cerot uz labāko, bet gatavojoties sliktākajam.
Raksti par tēmu
Pētījums rāda, ka 20% ir pesimistiski noskaņota auditorijas daļa, kas domā, ka uzkrāt nav vērts, jo Latvijā nevienai paaudzei nav izdevies baudīt savu uzkrājumu augļus, un 15% uzskata, ka pastāv iespēja uzkrāto zaudēt, jo finanšu jomas nākotne ir neparedzama. Šāda attieksme, visticamāk, veidojusies kā negatīvas vēsturiskās pieredzes sekas, kad seni notikumi tek projicēti arī uz nākotnes situācijām, skaidro FKTK.
Savukārt Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņu pret kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu raksturo atbalsts sakāmvārdam - «Labāk ar tukšu vēderu gulēt iet, nekā ar parādiem piecelties! », šim izteikumam drīzāk un pilnībā piekrīt 56% aptaujāto. Būtiski, ka tikai 5% iedzīvotāju uzskata, ka par nākotni nav jāuztraucas un jādzīvo šodienai, bet 7% ir pārliecināti, ka nav jākaunas dzīvot uz parāda, jo tas ir mūsdienīgi.
Pētījums veikts jūnijā, un aptaujāti tika 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
