Finanses

Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Ūbelis kļuvis par KPMG Baltics vadības un riska konsultāciju direktoru

Zane Atlāce - Bistere,11.10.2017

Jaunākais izdevums

Audita un uzņēmējdarbības konsultāciju kompānijas KPMG Baltics komandai Latvijā kopš oktobra pievienojies finanšu un ekonomikas eksperts ar ilggadēju starptautisku pieredzi – Andžs Ūbelis. Viņš turpmāk būs KPMG Baltics vadības un riska konsultāciju direktors.

A. Ūbelim ir vairāk nekā 15 gadu finanšu pieredze gan valsts pārvaldes, gan arī starptautiskajās institūcijās. Iepriekš bijis Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ārvalstu finanšu palīdzības un fiskālās politikas jautājumos un vairāk nekā piecus gadus atbildēja par ES projektu programmas finansējuma pārvaldi Latvijā. Strādājis arī Eiropas Investīciju bankā un Pasaules Bankā, konsultējis Moldovas, Ukrainas un Kosovas valdības finanšu un ekonomikas vadības jautājumos, kā arī ES sadarbības jomā. Savukārt kopš 2015. gada A. Ūbelis ir ievēlēts arī kā Fiskālās disciplīnas padomes biedrs.

«Piedāvājums strādāt KPMG Baltics ir iespēja atkal atgriezties Latvijā un likt lietā šajos vairāk nekā 15 gados uzkrāto starptautisko pieredzi stratēģiskās plānošanas, investīciju projektu un finanšu pārvaldības jomā. Valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumus tuvāko gadu laikā sagaida nozīmīgi jauni izaicinājumi gan globālās konkurētspējas, gan arī finanšu resursu pārvaldības jomās,» prognozē A. Ūbelis.

Viņš norāda, ka gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan uzņēmumiem turpmāk jārēķinās ar daudz dinamiskāku attīstību nekā līdz šim. Iedzīvotāju iecietība pret lēniem procesiem valsts pārvaldē samazinās – cilvēkiem ir, ar ko salīdzināt, piemēram, cik ātri daudzus jautājumus var nokārot bankās, izmantojot automatizāciju un dažādus e-risinājumus. Savukārt, ja Latvija vēlas kļūt par intelektuāli ietilpīgu biznesu mītnes vietu ar perspektīvu pakalpojumu centru piedāvājumu vietējiem un dažādu Eiropas valstu uzņēmumiem, mūsu sabiedrības pārvaldes nozarei būs sīvi jākonkurē, piemēram, ar Igauniju. Demogrāfijas tendences Latvijā parāda, ka plaša ražošanas attīstība valstī nebūs iespējama, jo atbilstošā apjomā vienkārši trūks darba rokas. Mūsu ejamais ceļš ir automatizācijas virzienā, kam nepieciešams spēcīgs intelektuāls pamats, uzsver A.Ūbelis.

Viņš vērš uzmanību, ka pēc 2020. gada šobrīd plaši pieejamais Eiropas Savienības finansējums strauji samazināsies un valstij izšķirošs būs jautājums par to, kā turpmāk finansēt infrastruktūras un citus attīstības projektu. Būs jādomā radošāk un jāizvērtē dažādu citu finanšu instrumentu piedāvātās iespējas. Būs jāskatās jaunos virzienos, ko līdz šim vispār neizvērtējām, jo bija pieejams ES fondu finansējums, pie kā publiskais sektors bija pieradis un jau iemācījies ar to strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Stabilitātes programma atbilst Fiskālās disciplīnas likumam

Zane Atlāce - Bistere,24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) nepiekrīt atsevišķiem jautājumiem, kas ietverti Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam.

FM uzskata, ka Stabilitātes programma ir sagatavota pilnībā atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam, tai skaitā jautājumā par nodokļu reformas ietekmes uzskaiti fiskālo mērķu definēšanas procesā.

Db.lv jau vēstīja, ka, izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

Lai arī Fiskālās disciplīnas padome turpina uzturēt spēkā jau iepriekš pausto viedokli, ka nodokļu reformas ietekme uz ieņēmumu samazinājumu nav vienreizējs pasākums, padome nesniedz nekādu pamatojumu savam viedoklim. FM turpina izmantot jau 2019. gada budžeta izstrādes gaitā izmantoto pieeju, ka nodokļu reformas izsauktais ieņēmumu kritums ir vienreizējs pasākums un uzskata, ka tas atbilst Fiskālās disciplīnas likumam. Argumenti par šo jautājumu ir nosūtīti Fiskālās disciplīnas padomei, jau pirms 2019. gada budžeta sagatavošanas un ir publiski pieejami tās mājaslapā. Lai diskusija par šo jautājumu būtu produktīva, FM sagaida no Fiskālās disciplīnas padomes argumentus savai pozīcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Norāda uz būtiskiem riskiem tautsaimniecības attīstībai

Db.lv,07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs

Žanete Hāka,23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - KPMG Baltics: Lattelecom un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

LETA,10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālā padome: Vērojama fiskālās politikas ekspansija, kas neatbilst labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem

Dienas Bizness,09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības.

Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā norāda padomes eksperti, Valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci.«Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču Padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā ir notikušas izmaiņas Baltijā vadošā medikamentu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma Tamro Baltics vadībā. B2C kanāla un komercdirektors Kristers Tamms (Krister Tamm) iecelts par Tamro Baltics izpilddirektora vietnieku, kā arī valdei pievienojušies trīs jauni dalībnieki – Aleksejs Boroduļins, Uldis Priekulis un Inese Žēpere.

Pēc līdzšinējā Tamro Baltics B2B kanālu un piegādes ķēdes direktora Kestuta Dubinkas lēmuma aiziet no uzņēmuma pēc 20 gadu darba, tostarp pēdējos trīs gadus strādājot Baltijas valdes sastāvā, tika nolemts paplašināt Baltijas valdes sastāvu.

“Paplašinātā komanda ļaus mums vairāk koncentrēties uz iespējām Baltijas veselības aprūpes tirgū, kā arī izmantot iekšējo efektivitāti Baltijas valstīs kopā ar mūsu spēcīgajām vietējām vadības komandām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Būdami lielākais farmācijas vairumtirgotājs Baltijā un vadošais aptieku tīkls, esam apņēmušies rūpēties par pacientiem un klientiem visās Baltijas valstīs,” par izmaiņām uzņēmuma valdē saka Tamro Baltics izpilddirektors Leons Jankelevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Providence MTG Baltijas biznesu pārsauc par All Media Baltics

LETA,18.10.2017

Viasat vadītājs Baltijā Antons Dzjubenko (no kreisās), All Media Baltics vadītāja Latvijā Baiba Zuzēna un All Media Baltics valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons.

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deputātu kvotas ministru izpildījumā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais sviests. Tā īsi var raksturot vairāku ekspertu teikto par valdības lemto, ka vairāk nekā 10 miljoni eiro, ko ministrijas šogad nav iztērējušas, plānots pārdalīt dažādiem citiem mērķiem.

Lielākās summas paredzēts pārdalīt starp Labklājības ministrijas (LM) programmām. 1,4 miljoni eiro, kurus Finanšu ministrija nav iztērējusi ēnu ekonomikas apkarošanai, plānots novirzīt baznīcām, bet 700 000 eiro Kultūras ministrija rosina atvēlēt Ventspils mūzikas skolai. Izklausās kut kur dzirdēts? Jā, ļoti atgādina bēdīgi slavenās deputātu kvotas, tikai šoreiz ministru izpildījumā. Par to, kāpēc neiztērētā nauda netiek novirzīta budžeta deficīta segšanai, atbildes nav, tāpat par to, kādēļ nauda pārdalīta tieši šiem, nevis citiem mērķiem.

Ar šādu līdzekļu pārdalīšanas praksi tiek diskreditēts viss budžeta veidošanas process un politiķi faktiski paši sev iešauj kājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 23. oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu.

2018. gada 23. oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par valsts līdzekļu (apropriācijas) pārdali no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» uz citām Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 4 561 470 eiro apmērā, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu «Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā» kopumā 1 031 641 eiro apmērā.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperte: LMT un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija

LETA,28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija valsts parāda apkalpošanas izmaksas tuvākajos gados var pieaugt divkārt, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Ja patlaban šīs izmaksas veido 200 miljonus eiro gadā, tad tās varētu pieaugt līdz 400-450 miljoniem eiro gadā.

Šteinbuka norādīja, ka pagaidām Latvijas valsts parāds nav liels, salīdzinot ar citām Eirozonas valstīm, tomēr tas nenozīmē, ka valdība var tērēt neierobežotā apjomā, jo jārēķinās ar pieaugošajām parāda apkalpošanas izmaksām.

Vienkāršoti sakot tas nozīmē, ka no budžeta būs vairāk naudas jātērē nevis medicīnai, izglītībai un citām jomām, bet parāda apkalpošanai, piebilda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Ja patlaban Latvijas var aizņemties ar salīdzinoši mazu likmi - 2,75%, tad valstīs ar ievērojami lielāku parādu arī likmes ir krietni augstākas - piemēram, Itālijā 4,6% un Grieķijā gandrīz 5%. Jārēķinās, ka parāda apkalpošanas izmaksas augs visai strauji, uzsvēra Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājas amatā atkārtoti uz nākamo trīs gadu pilnvaru termiņu iecelta Inna Šteinbuka, mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē padome.

Šteinbuka atkārtoti ievēlēta par FDP priekšsēdētāju padomes sēdē 2022.gada 20.decembrī.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš iecelts par FDP priekšsēdētājas vietnieku.

FDP paziņojumā minēts, ka Āboliņš šajā amatā nomainīs Mortenu Hansenu, kura pilnvaru termiņš beidzas gada beigās.

Jau vēstīts, ka Saeima 2018.gada 11.oktobrī iecēla Šteinbuku FDP padomē, bet 2019.gada decembrī Šteinbuka tika iecelta par padomes priekšsēdētāju.

Savukārt Āboliņu FDP padomē Saeima iecēla 2020.gada 5.martā. Tāpat šajā dienā FDP tika iecelts Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēks Andrejs Jakobsons.

Vienlaikus Hansenu Saeima 2016.gada 22.decembrī apstiprināja atkārtoti darbam FSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas paredz palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu, Fiskālās disciplīnas padome (Padome) atbalsta ieceri, bet aicina apzināties ar šīm izmaiņām saistītos potenciālos riskus.

Šā gada 30. aprīlī Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 12. septembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no iekšzemes kopprodukta līdz 1,0% no IKP.

Strukturālā deficīta apjoma izmaiņas primāri skar Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) ietverto nosacījumu, kas paredz, ka strukturālo bilanci budžeta ietvara likuma projektā katram gadam nedrīkst noteikt mazāku par -0,5 procentiem no attiecīgā gada IKP.

Padome atgādina, ka periodā no 2013. līdz 2019. gadam plānotais strukturālais deficīts bija vidēji 1% no IKP, arī izpilde vidēji bijusi 1% deficīta robežās. Periodā no 2019. līdz 2023. gadam, kad bija spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (ES SIP) izņēmuma klauzula, plānotais strukturālais deficīts vidēji bija 1,4% no IKP, bet augstās inflācijas ietekmē faktiskā izpilde bija ievērojami labāka par plānoto – strukturālais deficīts bija 0,4% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis 11,9 miljoni eiro

LETA,22.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadiem.

FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.

FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.

«2018.gada rezultāti un 2019.gada valsts budžeta vērtējums norāda uz būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020.gadam padome saskata lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās disciplīnas prasības,» pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.

Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018.gadā pārsniedza jebkādus piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019.gadam, sašaurinot iespējas 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA,23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskā audita, nodokļu un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics partneri kļuvis Rainers Vilāns.

Viņa galvenā pārraudzības joma būs finanšu revīzijas. Līdz šim viņš bijis KPMG Baltics direktors audita nodaļā. R. Vilānam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu revīzijas jomā, tajā skaitā strādājot ar revīzijas projektiem arī KPMG Londonas birojā. R. Vilānam ir plašas zināšanas SFPS jomā, kas nostiprinātas dažādu finanšu sektora klientu revīzijās, informē uzņēmumā.

«Esam ievērojami stiprinājuši savu audita nodaļas vadības komandu ar spēcīgiem nozares profesionāļiem, kas mums ļaus fokusēties uz klientu skaita pieaugumu, vienlaikus saglabājot augstu revīzijas kvalitāti,» norāda R. Vilāns.

R. Vilānam ir Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga) iegūts bakalaura grāds ekonomikā un biznesā. Vēlāk iegūta profesionālā izglītība, kļūstot par ACCA biedru. R. Vilāns ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome iebilst ietaupītās naudas izmaksāšanai simtgades pabalstos

Zane Atlāce - Bistere,29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 28. augustā pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts sociālie pabalsti neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo pārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu, informē padomē.

2018. gada 28. augustā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par līdzekļu pārdali apakšprogrammā Valsts sociālie pabalsti. Ņemot vērā, ka plānoto pabalstu saņēmēju skaits invalīdu grupā, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, netiek sasniegts, tika nolemts atlikuma pārdali vienreizēja pabalsta veidā pārdalīt citai sociālo pabalstu grupai - politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kopumā 1 287 700 eiro apmērā.

Kā norāda padome, jebkurš izdevumu ietaupījums, kas veidojas no budžeta kategorijām, kas uzskaitītas Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmajā daļā, tostarp arī sociālajiem pabalstiem, prasa pārskatīt noteiktos maksimālos izdevumu apmērus. Tādējādi līdzekļu pārdale, izmantojot ietaupījumus minētajos izdevumu posteņos, rada Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpumu. Jāpiebilst, ka, nosakot maksimālo valsts budžeta izdevumu apmēru 2018. gadam, Padome ņēma vērā Finanšu ministrijas aprēķinus budžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Verdes enkurnomnieku sarakstu papildina KPMG

Db.lv,13.04.2022

Ēriks Bergmans, “Colliers Baltics” partneris un aģentūras vadītājs, Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja un Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot dinamiski augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem A klases ofisiem Latvijā, starptautiskais profesionālo pakalpojumu sniedzējs KPMG Latvijā kļūst par topošā biroju kompleksa “Verde” trešo enkurnomnieku.

Tas ir ne vien šī gada lielākais biroju nomas darījums Latvijas galvaspilsētā, bet arī nozīmīgs pagrieziena punkts “Verde” attīstībā – lai gan vēl norit kompleksa būvniecība, Verde pirmā ēka iznomāta par vairāk nekā 60%, bet abas ēkas kopumā jau ir iznomātas par teju 50%.

KPMG Latvijā ir viens no lielākajiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas klientiem nodrošina revīzijas, nodokļu, juridiskos, darījumu konsultāciju, datu un analītikas, kiberdrošības, ESG un citus konsultāciju pakalpojumus.

Uzņēmuma komandai nemitīgi augot, ir pieņemts lēmums pārcelt tā biroju uz “Verde” jaunajām telpām 3000 m2 platībā, kas ir divas reizes lielākas par esošajām un tiks iekārtotas A ēkas 7. un 8. stāvā. Tur strādās visa pašreizējā KPMG Latvijā komanda 250 cilvēku sastāvā, tajā skaitā arī Zvērinātu advokātu birojs "KPMG Law", kā arī 2021. gadā izveidotā datu, mākslīgā intelekta un jaunāko tehnoloģiju izcilības centra “KPMG Lighthouse” un KPMG Kiberdrošības centra speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā ierakstītas izmaiņas auditorkompānijas SIA «KPMG Baltics» pamatkapitālā - tas tagad ir 35 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim auditorkompānijas pamatkapitāls bija 14 228 eiro; 7115 pamatkapitāla daļu ar nominālvērtību viens eiro (50,00703% pamatkapitāla) īpašnieks bija Kiprā reģistrētā kompānija «KPMG CEE Holdings Limited», savukārt 7113 pamatkapitāla daļu (49,99297%) īpašnieks bija Latvijā reģistrētā komandītsabiedrība «KPMG KS».

SIA «KPMG Baltics» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas daļas, un pēc pamatkapitāla palielināšanas mainījies esošo uzņēmuma īpašnieku tiem piederošo daļu īpatsvars, kā arī daļas savā īpašumā ieguvusi SIA «KPMG Baltics» valdes priekšsēdētāja Armine Movsisjana.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas «KPMG CEE Holdings Limited» pieder 17452 daļas ar vienas daļas nominālvērtību viens eiro (49,86286% pamatkapitāla), «KPMG KS» pieder 17447 daļas (49,84857%), bet Arminei Movsisjanai - 101 daļa (0,28857%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpuma mazināšanai jāvērtē iespēja apturēt atsevišķus būvniecības projektus

LETA,31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos būvniecības projektus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Būvniecības nozare ir tāds inflācijas perēklis. Varbūt, valdībai ir jāpadomā, vai ir kādi projekti, kurus mēs finansējam no valsts naudas, kurus vajag pagaidām apstādināt un atgriezties pie šiem projektiem, kad situācija būs labvēlīgāka un cenas tik strauji neaugs," teica Šteinbuka.

Tāpat viņa norādīja, ka, sākoties pandēmijai, valstis palielināja atbalstu ekonomikai, audzējot budžeta deficītu, taču šīs pastāvīgās injekcijas ekonomikā stimulēja cenu pieaugumu.

Šteinbuka arī atzīmēja, ka nebūtu pareizi valsts atbalstu piešķirt pilnīgi visiem, jo ir sabiedrības daļa, kurai šo atbalstu vajag vairāk. "Mums apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa un ir pakļauta nabadzības riskam. Tieši šai iedzīvotāju daļai ir nepieciešams atbalsts," viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskā audita, nodokļu un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics partneri kļuvusi Ilze Berga.

Viņas galvenā atbildības joma būs nodokļu konsultāciju nodaļas vadība.

Līdz šim I.Berga bijusi KPMG Baltics direktore nodokļu konsultāciju nodaļā. I.Bergai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze nodokļu konsultāciju jomā, strādājot ar dažādiem nodokļu jautājumiem, īpaši specializējoties starptautisko tiešo nodokļu piemērošanā, transfertcenu jomā, kā arī nodokļu strīdu risināšanā.

“Mūsdienās straujāk mainās ne tikai biznesa vide un tas, kā strādā uzņēmumi, bet attīstās arī nodokļu regulējums un nodokļu administrēšanas izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan arī nodokļu administrācijām. Lai varētu labāk atbalstīt mūsu klientus ar tiem tikt galā, KPMG nodokļu speciālistu komanda aizvien aug un attīstās, un specializējas privātpersonu nodokļu, netiešo nodokļu, transfertcenu, kā arī darījumu konsultāciju jautājumu specifikā. Starptautiskajā biznesā bieži nepieciešams izvērtēt vairāk kā vienas jurisdikcijas nodokļu ietekmi uz darījumu, kur cieši sadarbojamies ar KPMG nodokļu speciālistiem 145 citās jurisdikcijās. Un nenoliedzami arī nodokļu administrēšanā lēnām ienāk digitālie instrumenti un risinājumi, kur starptautiskā pieredze rāda, ka liela ietekme ir tieši valsts proaktiviatātei nodokļu administrēšanas digitalizācijas jomā,” norāda Ilze Berga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesaimnieciska rīcība Latvijas telekomunikāciju iepirkumos un nesodāmības sajūta

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors,02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditorkompānija SIA «KPMG Baltics» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim strādājusi ar apgrozījumu 7,948 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 269 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu, SIA «KPMG Baltics» apgrozījums pagājušajā pārskata gadā pieaudzis par 0,1%, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi par 40,5%.

SIA «KPMG Baltics» galvenie darbības virzieni pagājušajā finanšu gadā bija revīzijas un konsultāciju pakalpojumi; būtisku daļu no apgrozījuma veido pakalpojumi, ko uzņēmums sniedz bankām un apdrošināšanas kompānijām.

Uzņēmums atzīmē, ka pagājušajā finanšu gadā, tāpat kā gadu iepriekš, profesionālo pakalpojumu nozarei bija raksturīga spēcīga konkurence un pastāvīgs klientu spiediens uz pakalpojumu atlīdzības apjomu.

«Neskatoties uz šādu situāciju, mums ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Latvijas profesionālo pakalpojumu nozares līderu topā, un palielināt apgrozījumu visos pakalpojumu virzienos, iesaistoties vairākos valsts mēroga konsultāciju projektos, kā arī palielinot pakalpojumu klāstu un klientu skaitu visās nozarēs,» sacīts SIA «KPMG Baltics» gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Fiskālā padome: Ekonomiskā izaugsme liek straujāk samazināt budžeta deficītu

Žanete Hāka,05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada budžeta izpildes rezultāti ir sagaidāmi labi, neskatoties uz vairākiem neseniem Latvijas valdības lēmumiem palielināt budžeta izdevumus.

Paātrinoties ekonomikas izaugsmei, budžeta izdevumi nevarēs augt pietiekami strauji, lai budžeta sfērā strādājošo darba samaksas pieauguma tempi sekotu tendencēm privātajā sektorā, radot jaunus izaicinājumus izvēloties, kuras prioritātes finansēt ierobežotu budžeta līdzekļu apstākļos. Valsts parāda samazināšana, veidojot sabalansētu budžetu vai budžetu ar pārpalikumu, būs svarīgs fiskālās politikas uzdevumus drīzā nākotnē, secināts ceturtdien, 5. oktobrī, publiskotajā Fiskālās disciplīnas padomes gadskārtējā uzraudzības ziņojumā.

«Atbilstoši padomes aprēķiniem valdībai vajadzētu orientēties uz budžetu bez deficīta jau sākot ar 2019. gadu, lai gan budžeta plānos deficīta prakse vēl turpinās. Šī mērķa sasniegšanu apgrūtinās jūlijā pieņemtā nodokļu reforma, jo ekonomikas izaugsmes nodrošināto budžeta ienākumu pieaugums nerealizēsies uzreiz. Pāreja uz jauniem apstākļiem nebūs viegla, jo budžets pēdējā laikā tika gatavots ar maksimālo deficīta līmeni ar visām atļautajām atkāpēm ievērojot Eiropas Izaugsmes un Stabilitātes pakta nosacījumus,» norāda Jānis Platais, padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru