Audita un uzņēmējdarbības konsultāciju kompānijas KPMG Baltics komandai Latvijā kopš oktobra pievienojies finanšu un ekonomikas eksperts ar ilggadēju starptautisku pieredzi – Andžs Ūbelis. Viņš turpmāk būs KPMG Baltics vadības un riska konsultāciju direktors.
A. Ūbelim ir vairāk nekā 15 gadu finanšu pieredze gan valsts pārvaldes, gan arī starptautiskajās institūcijās. Iepriekš bijis Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ārvalstu finanšu palīdzības un fiskālās politikas jautājumos un vairāk nekā piecus gadus atbildēja par ES projektu programmas finansējuma pārvaldi Latvijā. Strādājis arī Eiropas Investīciju bankā un Pasaules Bankā, konsultējis Moldovas, Ukrainas un Kosovas valdības finanšu un ekonomikas vadības jautājumos, kā arī ES sadarbības jomā. Savukārt kopš 2015. gada A. Ūbelis ir ievēlēts arī kā Fiskālās disciplīnas padomes biedrs.
«Piedāvājums strādāt KPMG Baltics ir iespēja atkal atgriezties Latvijā un likt lietā šajos vairāk nekā 15 gados uzkrāto starptautisko pieredzi stratēģiskās plānošanas, investīciju projektu un finanšu pārvaldības jomā. Valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumus tuvāko gadu laikā sagaida nozīmīgi jauni izaicinājumi gan globālās konkurētspējas, gan arī finanšu resursu pārvaldības jomās,» prognozē A. Ūbelis.
Viņš norāda, ka gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan uzņēmumiem turpmāk jārēķinās ar daudz dinamiskāku attīstību nekā līdz šim. Iedzīvotāju iecietība pret lēniem procesiem valsts pārvaldē samazinās – cilvēkiem ir, ar ko salīdzināt, piemēram, cik ātri daudzus jautājumus var nokārot bankās, izmantojot automatizāciju un dažādus e-risinājumus. Savukārt, ja Latvija vēlas kļūt par intelektuāli ietilpīgu biznesu mītnes vietu ar perspektīvu pakalpojumu centru piedāvājumu vietējiem un dažādu Eiropas valstu uzņēmumiem, mūsu sabiedrības pārvaldes nozarei būs sīvi jākonkurē, piemēram, ar Igauniju. Demogrāfijas tendences Latvijā parāda, ka plaša ražošanas attīstība valstī nebūs iespējama, jo atbilstošā apjomā vienkārši trūks darba rokas. Mūsu ejamais ceļš ir automatizācijas virzienā, kam nepieciešams spēcīgs intelektuāls pamats, uzsver A.Ūbelis.
Viņš vērš uzmanību, ka pēc 2020. gada šobrīd plaši pieejamais Eiropas Savienības finansējums strauji samazināsies un valstij izšķirošs būs jautājums par to, kā turpmāk finansēt infrastruktūras un citus attīstības projektu. Būs jādomā radošāk un jāizvērtē dažādu citu finanšu instrumentu piedāvātās iespējas. Būs jāskatās jaunos virzienos, ko līdz šim vispār neizvērtējām, jo bija pieejams ES fondu finansējums, pie kā publiskais sektors bija pieradis un jau iemācījies ar to strādāt.
