Pagājušajā gadā SIA Liepājas enerģija strādāja ar 20 miljonu eiro apgrozījumu, un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,76 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

SIA Liepājas enerģija 2012.gadā strādāja ar 896,8 tūkst. Ls peļņu.

Kā skaidro SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš, šāds rezultāts galvenokārt panākts pateicoties biomasas katlumājas darbības uzsākšanai pirms plānotā termiņa. Sasniegtie peļņas rādītāji ļauj izpildīt kredītsaistības, kuras Liepājas enerģija uzņēmusies, lai īstenotu attīstības projektus, kas saistīti ar kurināmā diversifikāciju. Būtisku pienesumu deva arī vairāku neizmantotu nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs 2013. gada laikā.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki nolēma apstiprināt uzņēmuma 2013. gada pārskatu un saskaņā ar Komerclikumu 35% no peļņas novirzīt siltumapgādes uzņēmuma efektivitātes palielināšanai, bet atlikušos 65% izmaksāt dividendēs.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

SIA Liepājas enerģija uzsākusi siltumenerģijas tarifa pārskatīšanas procedūru, kuras rezultātā plānots kārtējo reizi samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā.

Plānots, ka samazinātais siltumenerģijas tarifs tiks apstiprināts 2015. gada otrajā pusē, informē uzņēmums.

Valstī spēkā esošā metodika siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai ir visai ilgstoša un nosaka, ka vispirms jāapstiprina atsevišķi tarifi siltumenerģijai, kas tiek saražota koģenerācijas stacijās, un tikai pēc tam var tikt iesniegts apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs lietotājiem – gala tarifs. SIA Liepājās enerģija siltumenerģiju koģenerācijas režīmā ražo gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33. Šobrīd SIA Liepājas enerģija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegusi gāzes koģenerācijas stacijas siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir pirmais solis, lai apstiprinātu gala tarifu patērētājiem.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

2014. gada nogalē SIA Liepājas enerģija uzsāka pilotprojektu par attālinātu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumu nolasīšanu, kas ļauj informācijai sekot līdzi tiešsaistē. Izvērtējot sistēmas darbību un ieguvumus, uzņēmums izsludinājis iepirkuma procedūru par šādas sistēmas uzstādīšanu arī citos savos objektos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Liepājas enerģija plāno, ka vēl 2015. gadā tiešsaistē būs iespējams sekot līdzi visu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem un tehniskajai informācijai.

Šobrīd Liepājas enerģija attālinātai mērījumu nolasīšanai izmanto divu sadarbības partneru iekārtas, kopumā tiešsaistē sekojot līdzi 687 siltuma skaitītāju un 375 ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem.

Attālināta rādījumu nolasīšana jeb telemetrija nodrošina datu atjaunošanu un tūlītēju pārraidi katras 15 minūtes – tas ļauj optimizēt resursus, kas patērēti manuālai objektu apsekošanai, efektīvāk pārvaldīt siltumenerģijas ražošanu, samazināt siltuma zudumus un nekavējoties apzināt radušās problēmas vai noplūdes klientu siltumtīklos.

Siltumapgādes tarifs Liepājā samazināsies šoziem par četriem procentiem, ja tarifa projektu apstiprinās Regulators.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija(SPRK) pieņēmusi izskatīšanai SIA Liepājas enerģija samazinātā siltumenerģijas tarifa projektu un šā gada 9. oktobrī Liepājā rīkos tarifa sabiedrisko apspriešanu. Tarifa samazinājums plānots divi lati uz vienu megavatstundu jeb 4%, un tas saistīts ar biomasas katlumājas nodošanu ekspluatācijā šā gada novembrī, informē SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš.

Šā gada 4. septembrī SIA Liepājas enerģija dalībnieku sapulce nolēma atbalstīt siltumenerģijas tarifa samazināšanu Liepājā. Tas ir jau ceturtais siltumenerģijas tarifa samazinājums Liepājā pēdējo trīs gadu laikā, kas balstīts uz siltumapgādes ražošanas un piegādes sistēmas modernizāciju, jaunu, efektīvu siltuma avotu izbūvi un jaunu klientu piesaisti.

SIA Liepājas enerģija šā gada februāra beigās izsludinātajā iepirkuma konkursā par skursteņa rekonstrukciju, kas atrodas gāzes koģenerācijas stacijas teritorijā, Tukuma ielā 2A, Liepājā, par uzvarētāju atzinusi AS UPB iesniegto piedāvājumu. Rekonstruējamais dūmenis ir pēdējais vecais mūrētais ķieģeļu skurstenis, kas palicis Liepājas enerģijas saimniecībā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Iepirkuma konkursam kopā tika iesniegti divu pretendentu piedāvājumi; ievērojot likumdošanā noteikto kārtību, Liepājas enerģija par atbilstošāko konkursa nolikumam atzina AS UPB iesniegto piedāvājumu. Šobrīd uzsākta līguma slēgšanas procedūra par veicamajiem darbiem, bet aprīlī plānots noslēgt līgumu par darbu veikšanu.

Skursteņa rekonstrukcija ir iekļauta 2015.gada Liepājas enerģijas investīciju plānā; tā paredz uzņēmuma pēdējā novecojošā mūrētā dūmeņa demontāžu un jauna nerūsējoša tērauda skursteņa projektēšanu, izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu.

SIA “Liepājas enerģija” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Steel pro” ir pabeigusi visus plānotos konteinera tipa katlumājas kompleksa montāžas darbus.

Turpmāk Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai tiks izmantots videi draudzīgs kurināmais – koksnes šķelda (atjaunīgais dabas resurss). Energoresursu izmaksu straujā pieauguma rezultātā šāds solis bija ekonomiski izdevīgākais un ilgtspējīgākais, jo līdz šim Karostā kā kurināmais tika izmantota dabasgāze.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir nepilns viens miljons eiro.

Projekta ietvaros SIA “Elnetworks” veica elektromontāžas darbus un augstsprieguma kabeļu pārlikšanu, savukārt SIA “Kurzemes būvserviss“ – būvlaukuma sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu jaunās katliekārtas nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (aptuveni 2611 dzīvokļi), bērnu dārzam "Pienenīte", Liepājas 3.pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem.

Siltumenerģijas ražošanas un piegādes uzņēmums Liepājas enerģija samazinās siltumenerģijas tarifu Liepājā par aptuveni 4%, trešdien tika nolemts kompānijas dalībnieku sapulcē.

Uzņēmuma vadībai uzdots tuvākajā laikā iesniegt siltumenerģijas tarifa projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Siltumenerģijas tarifu iespējams samazināt, pateicoties siltumapgādes ražošanas un piegādes sistēmas modernizācijai un jaunu siltumavotu izbūvei, kā arī jaunu klientu piesaistei, norāda uzņēmuma vadība.

Pēdējo trīs gadu laikā šis ir ceturtais tarifa samazinājums modernizācijas rezultātā, norāda SIA Liepājas enerģija vadība. 2010. un 2011. gadā ar Eiropas Savienības struktūrfonduatbalstu uzņēmums nomainīja lielāko daļu maģistrālo siltumtīklu, 2012. gadā nodeva ekspluatācijā jaunu ar šķeldu kurināmu biokoģenerācijas staciju, bet šoruden, pirms apkures sezonas, plāno pabeigt biomasas katlumāju ar jaudu 30MW apmērā. Šajā katlumājā kā kurināmo izmantos atjaunojamo, vietējo energoresursu šķeldu, kas «zaļās» enerģijas īpatsvaru uzņēmumā palielinās līdz 60%, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada maijam šķeldu piegādās 16 uzņēmumi, liecina noslēgtā iepirkuma rezultāti.

«2014. gadā vairāk nekā 60% siltumenerģijas SIA Liepājas enerģija saražos izmantojot vietējo, atjaunojamo energoresursu šķeldu, līdz ar to uzņēmumam ikdienas nepieciešams noteikts kurināmā daudzums,» norādījuši uzņēmuma pārstāvji.

Vasaras mēnešos nepieciešamais kurināmā daudzums ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 50 tūkst. beramo kubikmetru šķeldas.

Enerģijas uzņēmuma paziņojumā pausts, ka 2013. gadā SIA Liepājas enerģija izmantojusi 1964 automašīnu kravas jeb 165 943 beramo kubikmetru šķeldas. Kurināmā iepirkuma apjoms 2014./2015. gadā būs aptuveni par 50% lielāks nekā pirms gada. Lai nodrošinātu abu siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību, uzņēmumam gadā nepieciešami 250 tūkstoši beramo kubikmetru šķeldas. Ar šādu daudzumu uzņēmums gadā aizvietos aptuveni 22 milj.nm3 importētās dabas gāzes apjoma.

Lai apzinātu šķeldas piedāvājumu un cenu, Liepājas suiltumenerģijas uzņēmums SIA Liepājas enerģija izsludinājusi kārtējo kurināmās šķeldas iepirkuma procedūru.

Plānotais kurināmā piegādes laiks ir no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada maijam, savukārt nepieciešamais apjoms ir aptuveni 250 tūkstoši beramo kubikmetru (m3 ) šķeldas.

Kopumā šķeldas iepirkuma apjoms 2014. gadā plānots par 70% lielāks kā gadu iepriekš. Uzņēmumam gadā būs nepieciešami 250 tūkstoši beramo m3 šķeldas, ziemas mēnešos maksimālais nepieciešamais šķeldas apjoms var sasniegt 50 tūkst. beramo m3. Ar šādu šķeldas daudzumu uzņēmums gadā aizvietos aptuveni 26 tūkst. tonnu nm3 importētās dabas gāzes apjoma, norādīts uzņēmuma paziņojumā.

2013. gadā SIA Liepājas enerģija izmantpoja 1964 automašīnu kravas jeb 165 943 beramo m3 šķeldas, dabas gāzes patēriņš samazināts par 33% jeb 10 199 tonnām nm3.

Noslēdzies iepirkums par kurināmās šķeldas piegādi SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam. No 31 pretendenta iesniegtajiem piedāvājumiem, Liepājas enerģija ir izvēlējusies 12 atbilstošākos, noslēdzot līgumus ar sadarbības partneriem visam šķeldas piegādes periodam, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

Izvērtējot iesniegtos piedāvājums, tika ņemta vērā pretendenta pieredze, piedāvātā kurināmā kvalitāte un cena, pretendentra tehniskais nodrošinājums un šķeldas piegādes iespējas, kā arī tika vērtēta iepriekšējo gadu sadarbība. Kopumā kā atbilstošākie izvēlēti 12 šķeldas piegādes uzņēmumi, tostarp deviņi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniedza arī iepriekšējā periodā. Šobrīd ar visiem šķeldas piegādātājiem ir noslēgti līgumi par atjaunojamā kurināmā nodrošināšanu Liepājas enerģijai no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam.

Kopējais 31 iepirkuma pretendenta piedāvātais šķeldas apjoms sasniedza nepilnus divus miljonus beramo kubikmetru, un tas vairakkārt pārsniedz apjomu, kas nepieciešams Liepājas enerģijai «zaļās» enerģijas ražošanai. Šķeldas patēriņa apjoms 2015./2016. gada sezonā plānots līdzīgs kā gadu iepriekš, t.i. 221 500 beramo kubikmetru šķeldas jeb aptuveni 2 750 automašīnu kravu, lai ar kurināmo nodrošinātu abu uzņēmuma siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību. Ikdienā patērētās šķeldas apjomu ietekmē gadalaiks un laika apstākļi, piemēram, vasaras mēnešos apjoms ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 40 000 beramo kubikmetru šķeldas.

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi SIA Salaspils siltums un SIA Liepājas enerģija iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu, kas paredz siltumenerģijas cenu samazinājumu, informē SPRK.

SIA Liepājas enerģija iesniegtais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projekts paredz, ka siltumenerģijas gala tarifs pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 205 Ls/tūkst.nm3 tiek samazināts par 4,5%, salīdzinot ar spēkā esošo tarifu 44,68 Ls/MWh.

Apstiprinātais tarifu projekts paredz samazinājumu tādās pozīcijās kā pamatlīdzekļu nolietojums – samazinājums par 60 tūkstošiem latu, rentabilitāte – samazinājums no 9,98% uz 6,81%, kā rezultātā komersanta neto peļņa samazināta no 773,5 tūkstošiem latu uz 437 tūkstošiem latu.

SIA Liepājas enerģija tarifi ir diapazonā no 105 līdz 305 Ls/tūkst.nm3 , bez pievienotās vērtības nodokļa pie dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Apstiprinātie siltumenerģijas apgādes gala tarifi ietver siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, kā arī tirdzniecības tarifus. Piemēram, pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 205 Ls/tūkst.nm3 SIA Liepājas enerģija apstiprinātais siltumenerģijas gala tarifs ar akcīzes nodokļa komponenti ir 42,67 Ls/MWh, tajā ietilpstošais siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 27,81 Ls/MWh, pārvades un sadales tarifs – 13,29 Ls/MWh, tirdzniecības tarifs – 0,96 Ls/MWh un dabasgāzes akcīzes nodokļa komponente – 0,61 Ls/MWh.

Siltumenerģijas patēriņš, salīdzinot ar 2012. gada decembri, šogad ir samazinājies par 30%, savuklārt izrakstīto rēķinu summa ir sarukusi par 36%. Tas vistiešāk saistīts ar siltumenerģijas tarifa samazinājumu, pauda SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Andris Štāls.

Pērn decembrī Liepājas enerģijas klienti izlietojuši 27 788 megavatstundas (MWh) siltumenerģijas, kas ir par 30 % (2012. gada decembris – 39 916 MWh) mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Decembra rēķinus ietekmējis arī samazinātais siltumenerģijas tarifs, kas stājās spēkā 2013. gada 1. decembrī, kad SIA Liepājas enerģija siltumenerģijas tarifs bija 60,32 €/MWh bez PVN.

Aizvadītā gada decembra patēriņu ietekmēja arī 2013. gadā centralizētai siltumapgādei pieslēgtie jaunie objekti, kas nodrošināja papildus jaudu 414,2 MWh, kas ir 1,5% no visa siltumenerģijas patēriņa.

SIA Liepājas enerģija ir dibināta 2005. gadā un nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, sadali, pārvadi un realizāciju Liepājas pilsētā, kā arī ar elektroenerģijas ražošanu un realizāciju. Uzņēmuma akcionāri ir a/s Latvenergo (51%), Liepājas pilsētas dome (39%) un SIA Jaunā fabrika (10%).

Liepājas siltumapgādes SIA Liepājas enerģija vadība parakstījusi līgumu ar firmu UPTK par slēgtās noliktavas būvniecību šķeldas uzglabāšanai.

Tas ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā siltumražošanas kompleksa rekonstrukcijas projekta noslēdzošais posms. Sākta arī jaunās biomasas katlu katlumājas pamatu betonēšana.

SIA Liepājas enerģija šā gada septembrī izsludināja iepirkuma procedūru Slēgtās šķeldas noliktavas būvniecība. Iepirkuma procedūras rezultātā celtniecība uzticēta SIA UPTK, kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Līgums ietver projektēšanu un celtniecību. Slēgto šķeldas noliktavu plānots pabeigt vasaras sākumā un tās izmaksas ir gandrīz 265 tūkstoši latu bez PVN.

Db.lv rakstīja, ka Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekts Siltumavota rekonstrukcija Kaiju ielā 33, Liepājā sastāv no vairākām daļām. Lielākā ir biomasas katlu katlumājas būvniecība.

SIA Liepājas enerģija centralizētai siltumapgādei tikai 17.janvārī pieslēgusi namu Liepājā, kas ir viens no bijušajiem namu apsaimniekotāja Remaks apsaimniekotajiem namiem.

Kopumā centralizētai siltumapgādei ir pieslēgti 13 no 15 bijušajiem Remaks Namu serviss un Remaks Nami iepriekš apsaimniekotajiem namiem. Namu iedzīvotāji bija godprātīgi norēķinājušies par saņemto siltumenerģiju ar apsaimniekotāju, bet nauda līdz pakalpojumu sniedzējam nebija nonākusi.

Uzsākot 2012./2013. gada apkures sezonu, Remaks Namu serviss un Remaks Nami apsaimniekotos namus nepieslēdza centralizētai siltumapgādei. Ilgtermiņa parāda atmaksas grafika noslēgšana ir vienīgā likumīgā iespēja palīdzēt iedzīvotājiem saņemt pakalpojumu un dod laiku atgūt no apsaimniekotāja Remaks Namu serviss vai Remaks Nami iekasēto naudu, kas tā arī līdz pakalpojuma sniedzējam nav nonākusi, norāda Liepājas enerģija.

SIA Liepājas enerģija jau tuvākajā laikā plāno izsludināt kurināmās šķeldas iepirkumu piegādes laikam no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada maijam.

SIA Liepājas enerģija sadarbību ar kurināmās šķeldas piegādātājiem uzsāka pagājušā gada rudenī, kad atklāja jauno Liepājas biokoģenerācijas staciju. Tolaik izsludinātajā šķeldas iepirkumā pieteicās 21 uzņēmums, no kuriem tika izvēlēti labākie piedāvājumi un slēgti līgumi ar pieciem piegādātājiem, kuri pašlaik veiksmīgi nodrošina kurināmās šķeldas piegādi jaunajai stacijai.

Šobrīd, jau pieminētās biokoģenerācijas stacijas teritorijā, notiek jaunas 30MW jaudīgas katlu mājas celtniecība, kurā kā kurināmais arī tiks izmantota šķelda. Plānots, ka jaunā katlu māja sāks darboties šā gada rudenī līdz ar apkures sezonas sākumu. Topošā biomasas katlumāja kopā ar biokoģenerācijas staciju aizvietos 60% no dabas gāzes patēriņa. Lai nodrošinātu abu siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību, gadā būs nepieciešami 235 tūkstoši beramo kubikmetru šķeldas, ziemas mēnešos maksimālais nepieciešamais šķeldas apjoms var sasniegt 50 tūkstošus beramo kubikmetru. Tāpēc Liepājas enerģija aicina pieteikties ieinteresētos šķeldas piegādātājus.

Liepājas mikrorajonu sakārtošanai tiks novirzīti 157 tūkstoši latu, kas ir pašvaldības dividenžu daļa no siltumapgādes uzņēmuma Liepājas enerģija peļņas.

Tā nolēmuši Liepājas domes deputāti. Likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām 3.pants paredz, ka pašvaldības dome nosaka pašvaldības kapitālsabiedrībām un pašvaldības izšķirošajā ietekmē esošajām kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kā arī nosaka kārtību, kādā iepriekš minētās kapitālsabiedrības iemaksā pašvaldības budžetā dividendes. Liepājas dome iepriekš noteica dividendēs izmaksājamo daļu ne mazāku par 10% no tīrās pārskata peļņas.

SIA Liepājas enerģija 2012.gadā strādājusi ar 896,8 tūkst. Ls peļņu. Liepājas pašvaldībai pieder 39% no pamatkapitāla, un lēmumprojekta ietekmē pašvaldības budžetā būs papildu 157,4 tūkst.Ls lieli ieņēmumi.

Energoresursi, piemēram, šķelda un dabasgāze pašlaik ir pieejami, bet būtiskākais aspekts ir izmaksas, atzina AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Ja pagājušajā gadā uzņēmums par šķeldu maksāja 17-18 eiro par megavatstundu, tad šobrīd šķelda tiek iepirkta par apmēram 33 eiro par megavatstundu. Tāpat mainīta kompānijas iepirkuma stratēģija - ja pirms tam šķelda faktiski iepirkta uz gadu, jo bija iespējams prognozēt cenu, tad pašlaik uzņēmums pērk apjomu vien mēnesim.

"Šķelda šobrīd ir, taču tā ir dārgāka, un mēs dažādojam piegādātājus, lai sadalītu riskus. Esam iepirkuši mizas no "Rīgas mežiem", tūlīt veiksim iepirkumu Lietuvā un piedalāmies "Latvijas Valsts mežu" izsolē," sacīja Talcis.

Vērtēdams Latvijas lēmumu atteikties no Krievijas dabasgāzes, "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka arī šajā jautājumā svarīgākais ir izmaksas. Pie sarunas par pieejamību, iespējams, būs jāatgriežas novembrī vai decembrī, kad situācija potenciāli būs stabilizējusies.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

SIA Liepājas enerģija četru gadu laikā siltumapgādes tarifu patērētājiem samazinājusi par 22%, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Liepājas centralizētās siltumapgādes uzņēmums iesniedzis ražošanas tarifu projektu, pēc kura apstiprināšanas gala tarifs patērētājiem varētu kļūt vēl draudzīgāks. Siltumapgādes izmaksu samazinājums panākts pirms gada pabeigtās investīciju programmas dēļ, kuras rezultātā tika diversificēts kurināmais. Šobrīd siltumapgādi Liepājā nodrošina, izmantojot vidēji ap 60–65% šķeldas un 35–40% dabasgāzes.

Lai arī biomasas iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija ir dārgāka nekā gāzes iekārtām, biomasa pārliecinoši ir izdevīgāka, aprēķinājis SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Šķelda kā kurināmais ir trīs reizes lētāka par gāzi, ja rēķinām, cik izmaksā vienas megavatstundas siltumenerģijas ražošana. Ja salīdzina 2013. gadu ar šo gadu, tad mums kurināmā izmaksas ir par aptuveni 1,5 milj. eiro mazākas, jo tad šķeldas īpatsvars bija ap 40%, šogad būs ap 60%,» skaidro J. Bērziņš. Šķeldas priekšrocība ir arī cenu stabilitāte – jau trešo gadu uzņēmums to iepērk par aptuveni vienādu cenu.

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas sekas būs strauja dzīves līmeņa pazemināšanās reģionā.

A/s Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers 4. novembrī iesniedza tiesā LM maksātnespējas pieteikumu. Rūpnīcas pārdošanu administrators cer sagatavot pusgada laikā. Aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku kļūs mazāk spējīgi maksāt par pakalpojumiem un precēm, izraisot dzīves kvalitātes lejupslīdi visā reģionā, paredz eksperti. Lai arī notiek centieni gatavot mīkstāku piezemēšanos, atvieglots tiks vien birokrātiskais process.

Atlaidīs ātri

Līdz 4. novembrim LM kopā ar medicīniski sanitāro daļu, kas strādā kā patstāvīga ārstniecības iestāde, bija 1889 darbinieki. Viņi tikušies ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvjiem, lai vienotos par iespējami operatīvāku dokumentu apriti darbinieku atlaišanas un bezdarbnieka statusa noformēšanas procesā, DB informēja NVA direktora vietnieks Raitis Imša. Sagaidāms, ka darba tiesisko attiecību pārtraukšana masveidā sāksies pēc divām nedēļām, kad tiesa būs izskatījusi administratora iesniegto maksātnespējas pieteikumu. Tiks izstrādāta maršruta lapa katram darbiniekam, lai viņš zinātu dokumentu aprites kārtību. Aģentūru jauda, mobilizējot papildu darbiniekus, ir ap 100 klientu dienā. Aptuveni tikpat daudz cilvēku spēs apkalpot LM personāla daļa. Līdz ar to visi atlaišanai pakļautie LM darbinieki «vilka pasi» būs saņēmuši jau decembra sākumā. Pēdējā algas izmaksa paredzēta 8. novembrī.