Līdz šim Šveices Centrālās bankas lēmums atcelt franka kursa minimālo robežu radījis 400 miljonu dolāru zaudējumus tādām bankām kā Citigroup, Deutsche Bank un Barclays, raksta Bloomberg.
Tomēr eksperti uzskata, ka zaudējumi būs vēl lielāki.
«Zaudējumi sasniegs miljardus – patlaban tie vēl tiek aprēķināti,» saka Bostonas Universitātes eksperts Marks Viljams. Viņš uzsver, ka zaudējumi skars milzīgas bankas, brokerus, hedžfondus, fondus un valūtu spekulantus.
Citigroup, kas ir pasaules lielākais valūtu starpnieks, ir zaudējusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, informējusi kāda anonīma persona. Arī Deutsche Bank zaudējusi tikpat lielu summu, savukārt Barclays – mazāk nekā 100 miljonus dolāru.
Tā, piemēram, hedžfondu pārvaldnieks Marko Dmitrijevičs, kas spēja izdzīvot vismaz piecas jaunattīstības tirgu parādu krīzes, slēdz savu lielāko hedžfondu, kura aktīvi pērnā gada beigās bija aptuveni 830 miljoni dolāru, jo praktiski ir zaudējis visu savu naudu Šveices Bankas lēmuma dēļ.
Savukārt lielākais ASV valūtu tirdzniecības brokeris FXCM saņēma 300 miljonu finansējumu no Leucadia National Corp pēc tam, kad brīdināja, ka klientu zaudējumi apdraud tā spēju pildīt kapitāla prasības. Pagājušajā ceturksnī klientu tirdzniecības apgrozījums šajā platformā sasniedza 1,4 triljonus dolāru.
Arī Šveices bankas, kuras vēl nav paziņojušas par zaudējumiem, visdrīzāk cietīs ilgtermiņā, uzskata Lozannas biznesa skolas IMD profesors Arturo Briss. Viņš uzsver, ka Šveices bankas negatīvie efekti izpaudīsies divos veidos – pirmkārt, tās samazinās aktīvu ieplūdi no ārpuses un liks Šveices naudai doties uz citām valstīm. Otrkārt, tās ietekmēs Šveices ekonomikas negatīvā ietekme, pieļauj eksperts.
Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā uz pasaules finanšu tirgus skatuves pamatīgu traci sacēla Šveices Centrālā banka, kura pēkšņi atteikusies no savas vietējās valūtas – franka – cenas kāpuma iegrožošanas. Jāatgādina, ka pēc tam, kad 2011. gada vasarā Šveices franks ar eiro gandrīz sasniedza paritāti, ar milzīgām intervencēm valūtu tirgū franka cenas koriģēšanas nolūkos iesaistījās šīs valsts centrālā banka. Banka paziņoja, ka darīs visu, lai nepieļautu franka pārlieku stiprināšanos un aizsargātu valsts eksportētājus, cīnītos ar deflāciju (arī spekulatīvo naudas plūsmu) un palīdzētu ekonomikas izaugsmei. Pamatā banka norādīja, ka franks ir pārāk dārgs un nekādā gadījumā nepieļaus eiro vērtības kritumu zem 1,2 franku atzīmes. Toreiz minētā iestāde pauda gatavību par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pirkt ārvalstu valūtas (pamatā eiro). Tādējādi arī Šveice īstenoja savu monetāro eksperimentu.
Notikumu pavērsiens tirgus dalībniekiem bija milzīgs pārsteigums, kam sekojusi arī, iespējams, pārspīlēta valūtu tirgoņu reakcija. Eiro cena frankos pēc minētā Šveices bankas paziņojuma dažu minūšu laikā saruka par 30% – līdz 0,85 franku atzīmei.