Nākotnē finanšu tehnoloģiju sektorā vinnēs tie uzņēmumi, kuri uzmanību pievērsīs pakalpojumu personalizācijai, un, ņemot vērā straujo sektora attīstību, būtiska nozīme pieprasījumam būs ātrums un ērtums. Lai iezīmētu finanšu nozares un finanšu tehnoloģiju nākotnes vīziju, Dienas Bizness 20. septembrī organizē finanšu forumu Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija.
Tehnoloģiju sniegtās iespējas, kā arī sabiedrības iniciētā paradumu maiņa ne tikai finanšu pakalpojumu izmantošanā, bet arī virknē citu savu ikdienas vajadzību organizēšanā ir radījušas strauju pavērsienu banku attīstībā pēdējo 8–10 gadu laikā, raksturo SEB bankas vadītāja Ieva Tetere, kura atminas, ka pirms 10 gadiem, analizējot maksājumu karšu lietošanu pirkumiem internetā, kā arī tirgotāju vēlmi savos interneta veikalos iekļaut iespēju norēķināties ar karti vai pārskaitījumu, bija vērojams lēnīgums, izaugsme bija mērena. Šodien interneta veikals nav iedomājams bez iespējas pirkuma brīdī veikt norēķinus, nevis ķēpāties ar rēķiniem, saka eksperte. Pēc bankas Citadele E-biznesa daļas vadītāja Mārtiņa Bērziņa domām, galvenā tendence finanšu tehnoloģiju jomā nākotnē būs produktu un pakalpojumu personalizācija. Šī tendence jau vērojama banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju piedāvājumos, taču, attīstoties mākslīgajam intelektam un augot datu apjomam, ar ko klienti būs gatavi dalīties, piedāvājumi varēs kļūt niansētāki un pielāgotāki katra iedzīvotāja dzīves paradumiem un vēlmēm. Nākotnē, pēc eksperta domām, mainīsies arī iepirkšanās process – mēs nevis virtuāli vai fiziski staigāsim pa veikaliem un meklēsim piemērotāko dāvanu draugam dzimšanas dienā, bet to mūsu vietā paveiks digitālie asistenti, jo viņi zinās cilvēka vēlmes.
Tehnoloģiju attīstības temps ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ne tikai finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, bet visam biznesam, kādu mēs to zinām šodienas izpratnē, uzskata 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers. Skaidrs, ka arī likumdošana ir neatņemams ietekmes faktors, jo tas ir rāmis, kura ietvaros uzņēmumi strādā un kura noteiktajiem principiem ir jāpielāgojas. Jo sakārtotāks un reālajai tirgus situācijai atbilstošāks ir šis rāmis, jo vieglāk uzņēmumiem ir attīstīties, radot ekonomisko izdevību arī valstij. Ja runā tieši par nebanku patēriņa kreditēšanas nozari, tad šobrīd spēkā ir, pēc G. Endlera domām, ļoti efektīvs regulējums, ko nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 2016. gada grozījumi. Tie bija pirmais efektīvais mēģinājums sakārtot nozari, kas, vērsts uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem patērētājiem un uzņēmējiem, ļāva aizsargāt pirmos un mazināt finansiālos riskus otrajiem. Arī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš piekrīt, ka uzņēmējdarbības vidi Latvijā nozares uzņēmumi vērtē pozitīvi, tomēr pietiekami daudz izaicinājumu ir saistībā ar specifisko finanšu sektora uzraudzību un likumdošanu – daudzos jautājumos pakalpojumu attīstība apsteidz normatīvā regulējuma attīstību, jautājums kļūst aktuālāks pakalpojumu pārrobežu rakstura dēļ.
Visu rakstu Finanšu tehnoloģijās dominēs personalizācija lasiet otrdienas, 18.septembra laikrakstā Dienas Bizness!
