Ienākumi pamatbudžetā, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ir desmitiem miljonu latu vairāk, nekā plānots – stāsta finanšu ministrs Andris Vilks intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei.
«Ja konkrēto periodu salīdzina ar pagājušo gadu pa nodokļu grupām, jūnijā uzņēmumu ienākumu nodoklī ir iekasēts divreiz vairāk, pievienotās vērtības nodoklis jūnijā iekasēts par septiņpadsmit miljoniem latu vairāk. Akcīzes nodokļa iekasēšana ir pagājušā gada līmenī. Par tabakas akcīzi bija ļoti lielas bažas, ka iekasēsim mazāk, bet izskatās, ka tuvākajos mēnešos iekasēsim virs plāna. Problēmas ir ar degvielas nodokli, jo tur rādītāji ir zemāki nekā pērn, bet tikai daži procenti no plānotā,» norādīja A. Vilks.
Konsolidācija nākamā gada budžetā varētu būt 100 miljoni vai 150 miljoni latu – konsolidācijas robežas varētu būt tādas, kā minējusi Latvijas Banka.
Latvijas CDS līmenis jeb uzcenojums Latvijas parādzīmēm ir samazinājies līdz 2% - tikpat, cik ir Lietuvai. Savā laikā, kad mums bija vislielākās nepatikšanas, mums šī likme bija 12%, stāstīja A. Vilks.
«Eirozonai priekšā ir ļoti lielas pārmaiņas, un varbūt tas skars arī Eiropas Savienības dažādu struktūru mijiedarbību un tamlīdzīgi. Latvijas gadījumā šis ir ļoti svarīgs brīdis, lai vērotu un saprastu procesus, kas notiek eirozonā. Eirozona ir monetāra savienība, kurā ir flagmaņi, kas vairāk vai mazāk ievēro fiskālo disciplīnu, – Vācija, Nīderlande un Somija. Tas ir mūsu eirozonas modelis. Ja 2014. gadā būs šāds eirozonas modelis, tad Latvijai tādā ir jāpiedalās. Bet, ja eirozona būs amorfa, ar neizprotamiem un dažādiem standartiem apvienota valstu kopa, tad Latvijai ir jāvērtē. Jebkurā gadījumā mums ir jāuztur mērķis pievienoties, bet katrā ziņā mēs varam ieturēt pauzi, līdzīgi kā zviedri vai kā dāņi. Mums galvenais ir valsts konkurētspējas kāpināšana un atbilstība Māstrihtas kritērijiem,» intervijā pavēstīja finanšu ministrs.
Finanšu ministrs atzīst, ka Latvija varētu aktīvāk paust savu nostāju Eiropas Savienības lauksaimniecības jautājumos.