Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Baiba Bāne noraida Valsts kontroles pārmetumus, ka pērn valsts budžeta tēriņi nepamatoti palielināti par vairāk nekā 380 milj. Ls, tādējādi vairojot arī budžeta deficītu.
B. Bāne skaidro, ka deficīta apmēra atšķirības ir saistītas ar atšķirīgo metodoloģiju, proti, Valsts kontrole deficītu aplēsusi, izmantojot naudas plūsmas metodi, pēc kuras deficīts sasniedzis 8,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī Finanšu ministrijas pārskatā esot izmantota ESA 95 metode, pēc kuras rēķinot deficīta apmērs bijis tikai 7, 7 % no IKP.
Valsts kontroles pārmetumi par to, ka budžeta izdevumi izrādījušies krietni lielāki nekā paredz Saeimas apstiprinātais 2010. gada budžeta likums, esot nepamatoti – tēriņu apmērs pieaudzis, izmantojot Budžeta un finanšu vadības likumā paredzētās iespējas valdībai un Saeimai lemt par papildu budžeta piešķīrumiem.
«Šis ir instruments, ko likumdevējs ir radījis, lai valdība krīzes situācijā varētu operatīvi reaģēt,» skaidroja B. Bāne.
Viņa uzsver, ka valsts budžeta izdevumu pieaugumu par aptuveni 100 milj. Ls pērn esot radījusi nepieciešamība izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru tika atcelts 2009. gadā pieņemtais lēmums par 10 % samazināt pensijas visiem pensionāriem, kā arī par 70 % samazināt pensijas strādājošiem pensionāriem.