Piemēram, trīs mēnešu termiņa Euribor likmju vērtība šo trešdien samazinājās līdz 0,218% atzīmei. Savukārt sešu mēnešu un 12 mēnešu terminā Euribor likmju vērtības saruka līdz attiecīgi 0,432% un 0,677% atzīmēm.
Jau ziņot, ka Euribor likmju kritumu pamatā izraisa Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte, kuras rezultātā komercbankas tiek apgādātas ar lētu likviditāti faktiski neiegrožotos daudzumos. Tāpat tiek sagaidīts, ka šogad vēl vienu reizi ECB ķeries klāt eiro bāzes likmes samazināšanai līdz 0,5%. Ja tas notiks, tad, iespējams, tiks samazināta arī ECB depozītu likme. Šobrīd minētās likmes vērtība ir 0, bet, ja tās tiks samazināta, tad komercbankām būs jāpiemaksā par ECB turēto naudu. Šāds solis varētu tikt sperts, lai bankas pēc iespējas mazāk līdzekļu liktu atpakaļ ECB (būs jādomā citi veidi, kā likt naudai pelnīt vai drīzāk - nezaudēt).
Raksti par tēmu
Reuters ziņo, ka šobrīd komercbanku noguldījumi ECB joprojām ir loti apjomīgi - 726 miljardu eiro apmērā. Negatīvas depozītu likmes nav gluži kas nepieredzēts. Tādas, piemēram, noteikusi Dānijas Centrālā banka.
Jau rīt notiks oktobra ECB sanāksme, kurā nav izslēgtas izmaiņas eiro likmju ziņā.
DB jau ziņojis, ka šobrīd ekspertu prognozes liecina, ka ultrazemu Euribor likmju laikmets vēl kādu brīdi varētu saglabāties. «ECB savā septembra sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, bet jāņem vērā, ka tirgus orientējas uz ECB noteikto depozītu procentu likmi, kura jau kādu laiku ir 0%. Tas nozīmē arī tirgus procentu likmju tiekšanos šajā virzienā. Jāatzīmē, ka, bažījoties par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi, ECB pazemināja ekonomikas izaugsmes prognozes. Skatoties uz pašreiz pieejamiem datiem (vāja ekonomikas izaugsme, parādu finansēšanas problēmas, tirgus nervozitāte u.c.), nav pamata bažām, ka tuvākajā laikā eiro procentu likmes varētu mainīt virzienu,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.
