11 dalībvalstis, tostarp, Francija un Vācija, atbalstīja nodokļa ieviešanu un vienojās, ka šai jābūt pakāpeniskai pieejai sākt iekasēt nodokli no akcijām un dažiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, norādījis Austrijas Finanšu ministrs Mihaels Spindelegers.
«Katrs solis pret pilnīgu ieviešanu tiks apsvērts, ņemot vērā ekonomisko ietekmi un to valstu bažas, kuras ir pret nodokļa ieviešanu,» uzsvēra ministrs.
Lielbritānija, kuras galvaspilsēta Londona ir viens no pasaules lielākajiem finanšu tirgiem, ilgstoši ir pretojusies šī nodokļa ieviešanai, pamatojot viedokli ar to, ka investori izvēlēsies citus tirgus, lai izvairītos no šī nodokļa maksāšanas. Arī Zviedrija ir pret nodokļa ieviešanu, un tās finanšu ministrs Anderss Borgs uzsvēris, ka valsts uzskata, ka jaunais nodoklis ir neefektīvs un dārgs, kuram būs slikta ietekme uz investīcijām.
Sarunas starp 11 dalībvalstīm, kas piekrīt nodokļa ieviešanai, ir bijušas sarežģītas. Nodoklis tiks piemērots ikvienam darījumam pasaulē, kuru veikusi finanšu institūcija, kas bāzeta kādā no 11 ES valstīm. Kā lēš Eiropas Komisija, ar šī nodokļa palīdzību gadā varētu iekasēt papildus 30-35 miljardus eiro.
