Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Jau pēc mazāk nekā mēneša, 3.jūlijā, līdz ar virkni citu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu būs aizliegts laist tirgū arī līdz šim plaši izmantotos maisiņus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Lielākoties tie ir plānie, vienreizlietojamie maisiņi, kas tiek plaši izmantoti lielveikalos augļu u.c. produktu fasēšanai. Vai tirgotāji ir atraduši labākās alternatīvas un sabiedrība – gatava paradumu maiņai, ņemot vērā, ka pēc Eurostat datiem Latvija šādu maisiņu izmantošanā bijusi līdere starp citām Eiropas valstīm?

2019. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, paredzot pakāpenisku atteikšanos no vienreizlietojamām precēm, kas vidē nesadalās vai sadaloties izdala kaitīgus savienojumus. Šīs prasības nostiprinātas arī tikko kā pieņemtajā likumā “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”.

Jau 3.jūlija būs aizliegts iepirkt vai ievest dažāda veida vienreizējas lietošanas traukus, iepakojumus un citas preces, tai skaitā šobrīd populāros vienreizlietojamos plānos plastmasas maisiņus, kas sadalās aerobā vidē (ir no oksonoārdāmās plastmasas), kas varētu radīt lielākos izaicinājumus plašam uzņēmumu lokam.

No 2019.gada veikalos tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi, paredz valdības atbalstītais likumprojekts «Grozījumi Iepakojuma likumā».

Likumprojekts paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Mazumtidzniecības veikalu tīkls "Rimi" saviem klientiem piedāvā jaunus iepirkumu maisiņus, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm, informē uzņēmumā.

Pieejami arī divu izmēru jauna dizaina papīra maisiņi, kā arī plastmasas maisiņi ar paaugstinātu pārstrādātā materiāla saturu.

"Atbildība pret apkārtējo vidi ir viena no "Rimi" izaugsmes stratēģijas prioritātēm, vienas no tās mērķiem ir ilgtermiņā samazināt plastmasas izmantošanu un veicināt ilgtspējīgas izvēles. Mēs apzināmies, ka no plastmasas nevar atteikties vienas dienas laikā, bet došanās uz veikalu ar atkārtoti lietojamu papīra vai plastmasas, vai auduma maisiņu ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz klimata izmaiņām. Katra diena kļūst mazliet labāka, ja ikdienā izmantosim kaut par vienu plastmasas maisiņu mazāk. Tāpēc mūsu plastmasas samazināšanas stratēģija ir vērsta uz klientu paradumu maiņu, piedāvājot videi draudzīgas alternatīvas," stāsta "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

No 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās bez maksas plastmasas maisiņus patērētājiem neizsniegs, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Rezultātā šo maisiņu patēriņš varētu ievērojami pieaugt

Tik paradoksālu situāciju rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā tika vētīti grozījumi Iepakojuma likumā.

Maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus, arī turpmāk tirdzniecības vietās būs pieejami bez maksas.

Jāatgādina, ka izmaiņas sagatavotas, lai ierobežotu vienreizlietojamo plastmasas maisiņu pieejamību tirdzniecības vietās, tiem piemērojot maksu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā anotācijā norādīts uz pētījumu, kurā konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par 57%. Savukārt maisiņu, kuru viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem, lietošana ir palielinājusies par 35% šajā periodā.

Šodien stājas spēkā grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz veikalos aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus.

No šodienas iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma.

Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

#Tirdzniecības vietās plastmasas iepirkuma maisiņi netiks izsniegti bez maksas. Šādas izmaiņas veicinās iepirkumu maisiņu pārdomātu izmantošanu.

Lai veicinātu atkritumu apjoma samazināšanu un resursu racionālu lietošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi priekšlikumus Iepakojuma likumā, kas paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkuma maisiņi netiks izsniegti bez maksas, informē VARAM.

Tajā pašā laikā nav paredzēta obligātās maksas noteikšana par ļoti vieglās plastmasas iepirkuma maisiņiem (izvietoti tirdzniecības zālē), kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.

Savukārt komersantiem tirdzniecības vietās jāaizvieto vieglās plastmasas (izņemot ļoti vieglās plastmasas) iepirkumu maisiņi, kas nav izgatavoti no bioloģiski noārdāmas plastmasas, kā arī jāinformē patērētāji par nepieciešamību samazināt primārā iepakojuma un iepirkumu maisiņu patēriņu.

Vācijas mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" paziņojis par atteikšanos no plastmasas iepirkumu maisiņu tirgošanas savos veikalos Lietuvā, tikmēr citi Lietuvas lielie veikalu tīkli vai nu arī apsver šādu soli, vai arī gatavojas piedāvāt citas alternatīvas.

"Lidl" norāda, ka janvārī pamazām samazinājis plastmasas maisiņu sortimentu, bet tagad atteicies no tiem pavisam. Kā norāda uzņēmums, šis lēmums ļaus par vairāk nekā 90 tonnām gadā samazināt plastmasas atkritumu apjomu.

Veikalu tīkla "Rimi" pārstāve Renata Keršiene pastāstījusi, ka tuvākajā laikā veikalos Lietuvā plānots testēt alternatīvus maisiņus un tikai pēc tam lemt, vai nomainīt ar tiem plastmasas maisiņus.

Veikalu tīkla "Norfa" pārstāvis Darjus Rīlišķis atzinis, ka lēmums par atteikšanos no plastmasas maisiņiem tiek apsvērts, bet vēl nav pieņemts.

"Pēdējā laikā pieaudzis papīra un daudzkārt izmantojamo maisiņu pārdošanas apjoms. Lai gan vienreiz lietojamie plastmasas maisiņi joprojām ir populāri, acīmredzot vairs nav aiz kalniem tā stunda, kad, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām, no tiem atteiksimies," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Kanāda no 2021.gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu, pirmdien paziņoja premjerministrs Džastins Trudo, uzstājot, ka izaicinājums visai pasaulei ir pakāpeniski atteikties no plastmasas pudelēm, salmiņiem un maisiņiem, kas piesārņo okeānus.

«Ar prieku paziņoju, ka jau 2021.gadā Kanāda visā tās teritorijā aizliegs kaitīgos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus,» pavēstīja Trudo, norādot, ka Kanādai ir unikāla iespēja kļūt par līderi pasaules cīņā pret plastmasas piesārņojumu, jo valstij ir pasaulē garākā jūras robeža.

Trudo norādīja, ka Kanādā pašlaik tiek pārstrādāts mazāk nekā 10% plastmasas.

Ik gadu visā pasaulē miljoniem putnu un vairāk nekā 100 tūkstoši jūras dzīvnieku savainojas vai mirst, jo sapinas plastmasas atkritumos vai saindējas ar tiem kādā no barošanās ķēdes posmiem.

«Jūs visi esat dzirdējuši stāstus un redzējuši fotogrāfijas. Un, ja godīgi, kā tēvam, man ir grūti, kad mēģinu to paskaidrot saviem bērniem,» atzina Kanādas premjers.

No Plimutas ostas Lielbritānijā divu gadu pasaules okeāna apceļošanā dodas zinātnisko pētījumu ekspedīcija, kurā piedalās arī pārstāve no Latvijas. Ekspedīcijas mērķis ir pētīt okeāna plastmasas piesārņojumu, tā cēloņus un meklēt risinājumus.

Šajā ekspedīcijā iespēja piedalīties ir arī Latvijas pārstāvei – Nitai Jirgensonei, pievienojoties vienam no brauciena posmiem, un trīs nedēļu laikā šķērsojot Atlantijas okeāna ziemeļu daļu.

Kopumā ekspedīcijā no visas pasaules piedalīsies 300 sievietes, kuras divu gadu laikā 30 dažādos ceļojuma posmos ar jahtu nobrauks vairāk nekā 38 000 jūras jūdžu, pētot mikroplastmasu un toksīnus okeānā, jūrās, piekrastē. Papildus zinātniskajam izpētes darbam ekspedīcijas mērķis ir popularizēt sieviešu dalību STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) jomas projektos, pētniecībā, burāšanā, iesaistīšanos risinājumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Ejot soli uz priekšu dabai draudzīgā dzīvesveida veidošanā, Rimi veikalos svaigo augļu un dārzeņu nodaļās ieviesti vairākkārt lietojamie auduma maisiņi. Tie izgatavoti no speciāla tekstila materiāla, kuru drīkst arī saudzīgi mazgāt, pastāstīja mazumtirgotāja pārstāve Dace Preisa.

Tekstila vairākkārt lietojamie maisiņi ir nopērkami visos Rimi hipermārketos.

Kā rāda Rimi Latvia dati, pēdējo trīs gadu periodā papīra maisiņu pieprasījums ir audzis ievērojami - par teju 200%.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos papīra maisiņu patēriņa apjoms salīdzinājumā ar 2017.gadu audzis par 58%. 2016. gadā mazumtirgotājs samazināja papīra maisiņu cenu, pielīdzinot to plastmasas maisiņu cenām, tādā veidā aicinot klientus izvēlēties dabai draudzīgus rinājumus.

Rimi Latvia dati arī rāda – novērojams visu veidu maisiņu patēriņa samazinājums par 2,1%. Lielākais patēriņa kritums ir tieši plastmasas maisiņu izmantojumam – 4,6%, salīdzinājumā ar pērnā gada plastmasas maisiņu patēriņu.

Plastmasas iepirkumu maisiņi lielākoties funkcionāli mirst brīdī, kad tos atnes mājās no veikala; no tiem var veidot arī jaunus materiālus un lietas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mums katram mājās ir kāds maiss ar maisiņiem, ko krājam – gan jau noderēs. Taču tie tikai krājas un krājas. Tā droši vien ir emocionālā bagāža no mūsu vecākiem, kad padomju laikos maisiņi bija deficīts. Faktiski jau pēc pirmās lietošanas reizes tas kļūst par atkritumu, kurš dabā sadalās daudzu gadu laikā. Taču, ja maisiņš ir labi saglabājies, tikai vienreiz izmantots, nav nepieciešams to mest ārā, to var izmantot kaut kā jauna radīšanā,» uzskata Laura Bistrakova, SIA Ibio Union līdzīpašniece. Kopā ar Ivetu Heinacku un Laini Uzulēnu viņas izveidojušas uzņēmumu, kas maisiņus pārvērš jaunā materiālā, no kura top jauni priekšmeti, piemēram, blociņi, maciņi, somas un pat lampas. «Mēs no šī materiāla veidojam dizaina produktus un savu nišu tirgū vēl meklējam,» saka Laura.

Ražotājs «Latvijas Maiznieks» meklē iespējas plastmasas iepakojumu, kurā tiek pārdota maize, aizstāt ar videi draudzīgākiem materiāliem. Kamēr norisinās plastmasas aizstājēja meklējumi, uzņēmums rūpes par vidi akcentē, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci ieviešot auduma somas savām mārketinga aktivitātēm.

“Ekoloģisks dzīvesveids kļūst arvien populārāks, un teju katrs vēlas piedomāt, kā var līdzdarboties tīrākas vides saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” biznesa portālam db.lv teic “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude.

Tā, piemēram, “Latvijas Maiznieks” kā uzņēmums šķiro radītos atkritumus, sadarbojoties ar “Zaļo punktu”. “Noteikti materiāli tiek nodoti uz pārstrādi. Esam viens no lielākajiem “Zaļais punkts” sadarbības partneriem, ko apliecina iegūtais “The Greenest” sertifikāts,” paskaidro M. Daude.

Viņš piemetina, ka uzņēmums nākotnē cer uz vēl ciešāku sadarbību ar organizāciju un vienmēr esot atvērts videi draudzīgām aktivitātēm.

Ražotājs ar savu izvēli var noteikt toni izejvielu ražotājiem un tādējādi iesaistīties videi draudzīgāku produktu ražošanā.

"Jāiet līdzi laikam. Iepriekšējais iepakojuma dizains tapa pirms krietna laika. Tirgus mūsdienās ir tik ārprātīgi dinamisks, ka pienācis laiks radīt ko jaunu. Salikām kopā to, kas ir svarīgi mums pašiem un klientiem un kā varam būt dabai vēl draudzīgāki, nekaitīgāki, foršāki," teic Agate Jurkovska–Kanča, SIA "Purenn" līdzīpašniece.

Sabiedrība kopumā "saražo" daudz atkritumu, bet ar tiem maz kas tiek iesākts, kā rezultātā daudzviet pludmales izraibina plastmasas pudeles un maisiņi. Viņa uzskata, ka ir svarīgi rīkoties.

"Jo vairāk mēs kā ražotājs prasīsim saviem piegādātājiem pudeles no 100% pārstrādātas plastmasas, jo vairāk šī iepakojuma un sagatavju ražotāji būs spiesti domāt, kā to izpildīt. Līdz ar to rodas motivācija savākt atkritumus un tos pārstrādāt. Pieprasījums rada piedāvājumu. Globāli skatoties, mūsu rīcība ir ļoti svarīga. Runāt tikai par to, ka vajag nodot atkritumus pārstrādei, nav gana, jo tiem uzņēmumiem, kas tos pārstrādā, nav, kur realizēt jaunās izejvielas. Taču, ja ir pieprasījums, pēc kāda laika nevienā mežā nevienu plastmasas pudeli vairs neatradīsim," spriež A. Jurkovska–Kanča.

Ekspedīcijas Mana jūra 2015 laikā veiktajā jūras piekrastes atkritumu monitoringā noskaidrojies, ka netīrākā pludmale Latvijā ir Tūjā, bet no atkritumiem tīrākā ir Abragciema peldvieta, informēja kampaņas pārstāve Elīna Kolāte.

Abragciema pludmalē uz 100 metriem atrastas 18 atkritumu vienības, kamēr Tūjas pludmalē tādu bijis 498.

Starp tīrākajām pludmalēm ir Mērsrags ar 39 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Jaunķemeri (45 vienības, Kolka (56 vienības), Apšuciems (58 vienības), Miķeļtornis (59 vienības), Mazirbe (60 vienības), Pūrciems (61 vienība), Gaujas ieteka Rīgas līcī (75 vienības), bet tīrāko pludmaļu desmitnieku noslēdz Salacgrīva ar 77 atkritumu vienībām.

Otra netīrākā pludmale aiz Tūjas ir Daugavgrīva, kur atrasti 469 atkritumi uz 100 metriem, trešajā vietā ir Nida Latvijas-Lietuvas pierobežā ar 508 atkritumu vienībām. Saulkrastos savāktas 316 atkritumu vienības, Užavā - 228, Papē - 212, Liepājas Karostā - 208, Pāvilostā – 207, Staldzenē – 206, bet Lilastē bijusi 191 atkritumu vienība uz 100 metriem.

Mūsdienās uzņēmumi nevar atļauties nedomāt par ilgtspējību. Ilgtspējīga attieksme tiek pieprasīta no mūsu cilvēkiem un sabiedrības.

Ilgtspējīgo zīmolu 2020. gada indeksa pārskata dati liecina, ka ilgtspējība ietekmē 71 % patērētāju iepirkšanās lēmumus Latvijā (65 % Igaunijā, 71 % Lietuvā). Ņemot vērā, ka ikdienā miljoniem cilvēku iepērkas tikai Baltijas valstīs vien, likmes ir augstas. Kas jādara uzņēmumam, lai tas varētu sevi dēvēt par ilgtspējības līderi – vai svarīgi ir tikai ilgtspējības un zaļā dzīvesveida regulārā pieminēšana, vai tomēr vajadzīgs arī kaut kas vairāk?

Ņemot vērā sabiedrības vēlmi, lai dažādu uzņēmumu darbība būtu atbildīga, ir acīmredzams, ka ilgtspējīga programma ir pamats ilgtermiņa attiecību veidošanai ar klientiem. Tāpēc uzskatu, ka ilgtermiņā nav iespējams viltot ilgtspējīgu domāšanu, jo tai ir jābūt uzņēmuma kultūras neatņemamai daļai, sākot jau ar stratēģiskiem biznesa mērķiem un kontrolējot produktu kvalitāti, sakārtojot loģistiku, nodarbinātības praksi un veicinot atbildīgu klientu apkalpošanu. Šis ir vienīgais veids, kā iegūt un saglabāt klientu, darbinieku, sadarbības partneru un akcionāru uzticību.

Līdz ar striktākiem noteikumiem saistībā ar vienreizējā iepakojuma izmantošanu un sabiedrības izpratnes uzlabošanos, cilvēki meklē ilgtspējīgus risinājumus.

Kad zīmola Bee In radītāja Ieva Sulutaura sāka ražot ietinamās drāniņas no bišu vaskā izmērcētas kokvilnas, plašākai sabiedrībai īsti nebija skaidrs, kāpēc tādas vajadzīgas. «Pēdējā laikā cilvēki intensīvāk meklē variantus, kā mazāk patērēt vienreizlietojamo iepakojumu. Parādās arī beziepakojuma veikali, cilvēki vairāk piedomā pie saviem ieradumiem. Kad parunājies ar draugiem, uzzini, ka viens lieto bambusa zobu birstīti, cits visu laiku nēsā līdzi auduma iepirkuma maisiņu, vēl kāds lieto dabai draudzīgākus trauku mazgāšanas līdzekļus. Izrādās, ka gandrīz katrs kaut ko dara lietas labā un cilvēki vairs nekautrējas iet uz veikalu ar savu maisiņu. Man prieks par to. Pirms gada vēl nebija tik labi tirgus apstākļi. Tagad interese un izpratne pieaug,» viņa teic.

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņaprāt, pašreizējā situācijā ir ļoti grūti prognozēt to, kas būs pēc dažām nedēļām, nemaz nerunājot par vairākiem mēnešiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segmentu?

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus tautsaimniecības un pat dzīves segmentus un to ir izjutis ikviens uzņēmums un arī cilvēks. Var pat teikt, ka pandēmija būtībā ir mainījusi pasauli, un izņēmums nav arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segments. Ja līdz Covid-19 iebrukumam Eiropā tika meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu (jo īpaši iepakojuma) apmērus, piemēram, tika aizliegta vienreiz lietojamo galda piederumu un citu izstrādājumu pārdošana, veikalos lielie plastmasas iepirkumu maisiņi nu jau pieejami tikai par maksu, tad pandēmijas laikā notika tieši pretējais – plastmasas iepakojuma apjoms pieauga, jo ikviena smalkmaizīte bija ietīta savā celofāna plēvītē.

Bee In piedāvā iepakojumu ēdiena uzglabāšanai, kas izgatavots no dabiskām sastāvdaļām – bišu vaska un kokvilnas auduma

Tajā var ietīt dārzeņus, augļus, maizi un daudzas citas lietas, kā arī likt pāri bļodām kā vāciņu. «Cilvēkiem patīk arī produkta smarža – kokvilnas audums uzsūc ne vien pašu vasku, bet arī tā aromātu,» stāsta Ieva Sulutaura, Bee In idejas autore. Galvenie iepakojuma sāncenši ir folija, pārtikas plēve un dažādas plastmasas trauciņi. «Cilvēkiem, kam pārtikas plēve šķiet ērta, nav viegli mainīt paradumus. Taču tie, kuri domā zaļi, saskata produkta pievienoto vērtību,» saka Ieva. Vaicāta, kāpēc cilvēkiem vajadzētu mainīt savus paradumus, viņa teic, ka pārtikas plēve un folija ir ērti lietojama, bet Ieva vēlas piedāvāt dabisku alternatīvu. «Plastmasas maisiņi un pārtikas plēve ir iegūta naftas pārstrādes rezultātā, turklāt tā pēc vienreizējas izmantošanas ir atkritums. Cilvēku domāšana mainās, daudzi cenšas samazināt radīto atkritumu apjomu, likt videi ciest pēc iespējas mazāk. Mēs ģimenē paši audzējam tomātus un gurķīšus un ir jocīgi tos tīt pārtikas plēvē. Bee In ir dabisks, turklāt to var arī kompostēt,» uzsver Ieva.

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu, Rīgas dome.

To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Sagatavotie grozījumi Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas noteikumos paredz, ka par pirmo pārkāpuma reizi vadītājam, tāpat kā līdz šim, tiks tikai izrakstīta soda kvīts. Ja sods netiks samaksāts, tad otrā pārkāpuma reizē vadītājam četrās valodās tiks atstāts brīdinājums par to, ka viņa transportlīdzeklis nākamreiz var tikt bloķēts. Un tikai trešajā reizē automašīnas riteņi tiks bloķēti līdz brīdim, kad tiks veikta samaksa par stāvvietu izmantošanu.

Rīgas domes Satiksmes departaments norāda, ka patlaban stāvvietas ļaunprātīgi bez maksāšanas izmanto autovadītāji ar ārzemēs reģistrētām automašīnām, piemēram, dažiem ārzemju studentiem jau uzkrātas nesamaksātas summas vairāku tūkstošu eiro apmērā. No ārzemniekiem piedzīt līdzekļus par stāvvietu izmantošanu ir gandrīz neiespējami, tāpēc iecerēts veikt izmaiņas noteikumos, lai novērstu stāvvietu negodprātīgu izmantošanu.

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) piegružoto ceļmalu sakopšanai ik gadu izlieto vairāk nekā 400 tūkstošus eiro. Izmesto atkritumu daudzums ceļmalās nemainās, kas liecina par ceļu lietotāju nevīžīgu attieksmi pret vidi.

Ja iedzīvotāji atkritumus novietotu tiem paredzētajās vietās, tad atkritumu savākšanas izmaksas autoceļu uzturētājs varētu novirzīt lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, aptuveni 10 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem vai biežāk greiderēt ceļus, sakārtot ūdens atvadi uz grants autoceļiem, stāsta uzņēmumā.

Ceļu nomalēs tiek izmesti plastmasas maisiņi, papīri, pudeles, kā arī iedzīvotāji nereti izmanto iespēju no mājsaimniecību atkritumiem atbrīvoties, tos atstājot pie atkritumu tvertnēm autobusu pieturvietās. Līdztekus tam ceļmalas tiek piegružotas arī ar būvniecības un lielgabarīta atkritumiem - šīferis, kuru nevar nodot parastā atkritumu poligonā, jo tie ir bīstamie atkritumi, kā arī būvgruži, vecas mēbeles, ledusskapji un televizori, kam savukārt ir paredzēti speciāli nodošanas punkti.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Turpinot ilgtermiņa biznesa plāna realizāciju, universālveikals "Stockmann" 2021. gadā pārtikas segmenta attīstībā ieguldīs 2,5 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Investīcijas paredz pilnīgu universālveikala "Delikatess" nodaļas renovāciju 2400 m2 platībā, īstenojot vizuālās pārvērtības un ieviešot jaunus risinājumus klientu ērtībām. Renovācijas darbus plānots uzsākt 2021. gada sākumā.

"Līdz ar investīcijām pārtikas segmenta attīstībā, mērķtiecīgi turpinām īstenot universālveikala izaugsmes plānu, nodrošinot klientiem unikālu iepirkšanās pieredzi un augstas klases servisu. Iecerēts īstenot gan vērienīgas "Stockmann" "Delikatess" nodaļas vizuālā tēla izmaiņas, apvienojot "Stockmann" vērtības un ietverot tās mūsdienīgā skandināviskā un latviskā dizaina savienojumā, gan piedāvāt klientiem jaunus un ērtus servisus un risinājumus. Īpašs uzsvars tiek piešķirts galveno pārtikas kategoriju – beķerejas, gatavo ēdienu (gan līdzņemšanai, gan ēšanai uz vietas) un augļu un dārzeņu stiprināšanai. Nodaļas renovācijas projekta īstenošanu esam uzticējuši Latvijas arhitektiem Lienei Griezītei un Robertam Valdmanim," izklāsta universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane. Iecerēts, ka jaunizveidotā "Delikatess" nodaļa klientiem būs pieejama jau nākamā gada rudenī.