Kompānija Ericsson plāno pārdot savas daļas uzņēmumā Sony Ericsson, ziņo lenta.ru, atsaucoties uz vācu izdevumu Manager-magazin.

Zviedrijas kompānijai Ericsson kopuzņēmumā Sony Ericsson pieder puse akciju. Otra puse pieder Japānas kompānijai Sony. Patlaban notiekot sarunas ar bankām par kredīta piesaisti Ericsson daļu izpirkšanai.

Iespējamā darījuma summa netiek izpausta, tāpat nav zināms arī tas, vai tirgū paliks zīmols Sony Ericsson, ja Ericsson pārdos savas daļas.

Šobrīd Sony Ericsson ir piektais lielākais mobilo telefonu ražotājs. 2008. gadā šī kompānija laida klajā 96.6 miljonus telefonu.

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu gigants Ericsson ceturtdien apstiprinājis, ka pārdos savu daļu mobilo tālruņu kopuzņēmumā Sony Ericsson kompānijai Sony par 1,05 miljardiem eiro, ziņo thelocal.se.

«Sony iegūs Ericsson piederošos 50 procentus akciju Sony Ericsson... padarot mobilo tālruņu biznesu par pilnībā Sony piederošu meitas uzņēmumu,» teikts Ericsson paziņojumā.

Japāņu-zviedru grupa tika izveidota 2001. gadā. Tā ir kļuvusi par sesto lielāko spēlētāju globālajā tirgū.

Savā paziņojumā Ericsson norāda, ka mobilo tālruņu tirgus pēdējo desmit gadu laikā ir mainījies dramatiski, pārslēdzoties uz viedtālruņiem.

Ericsson vadītājs Hanss Vestbergs desmit gadus veco kopuzņēmumu nodēvējis par perfektu tam laikam, kad tas tika izveidots, bet šķiršanās esot loģisks solis.

Tehnoloģiju kompānija Sony Corp uzsākusi sarunas, lai izpirktu Zviedrijas uzņēmumam Ericsson piederošās daļas mobilo telefonu ražošanas kopuzņēmumā Sony Ericsson, aģentūrai Reuters pavēstījuši anonīmi avoti.

Šāds darījums varētu ļaut Sony sekmīgāk konkurēt ar tādiem telekomunikāciju ierīču ražotājiem kā Apple un Samsung. Kā Reuters paskaidroja nozari pārzinoši avoti – Sony un Ericsson jau vairākas nedēļas cenšas vienoties par kopuzņēmuma, kurā abām kompānijām pieder puse, nākotni.

Ja Sony vienotos par Ericsson daļu izpirkšanu, darījuma vērtība varētu sasniegt 1,3 miljardus ASV dolāru. Summa arī atkarīga no tā, kādas vienošanās tiktu noslēgtas par Ericsson telekomunikāciju patentu izmantošanu.

Tomēr The Wall Street Journal iepriekš vēstīja, ka šīs sarunas jebkurā brīdī var izgāzties. Abas kompānijas atteikušās sniegt komentārus.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Pēc trešā ceturkšņa finanšu rādītājiem, Sony Ericsson paziņojis, ka no nākamā gada ražos tikai viedtālruņus, vēsta BBC.

Šī gada trešo ceturksni uzņēmums aizvadījis bez peļņas, kas bijis uzlabojumus salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, kurā Sony Ericsson piedzīvoja 50 miljonu eiro lielus zaudējumus. Salīdzinājumam – aizvadītā gada trešajā ceturksnī Sony Ericsson bija nopelnījis 49 miljonus eiro, norāda britu medijs.

Tāpat trešajā ceturksnī samazinājušas Sony Ericsson tālruņu piegādes – uzņēmums minētajā periodā piegādājis 9,5 miljonus tālruņu, kas ir 9% kritums salīdzinot ar aizvadīto gadu.

Japānas un Zviedrijas kopuzņēmumus šos zaudējumus skaidro ar zemo pieprasījumu pēc tradicionālajiem mobilajiem tālruņiem. Piemēram, uzņēmuma ražotie Xperia viedtālruņi veido 80% no tās pārdoto ierīču apjoma.

Kompānija Sony jau 2012. gada vidū plāno atteikties no Sony Ericsson zīmola izmantošanas. Tāpat kompānija plāno uzsākt mobilo ierīču ražošanu, izmantojot zīmolu Sony.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobrī Sony iegādājās Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu giganta Ericsson daļu kopīgajā uzņēmumā Sony Ericsson. Darījuma sasniedza 1,05 miljardus eiro. Japāņu-zviedru grupa tika izveidota 2001. gadā. Tā ir kļuvusi par sesto lielāko spēlētāju globālajā tirgū.

Kompānija norāda, ka nākamajā gadā veltīs ievērojamus līdzekļus, lai popularizētu Sony arī kā mobilo ierīču zīmolu, vēsta Los Angeles Times.

«Mēs pēdējā laikā neeasam bijuši tik agresīvi, kā pirms dažiem gadiem. Tomēr mēs pastiprināsim un koncentrēsim savu darbību, kā arī investēsim atsevišķos tirgos, kā, piemēram, Indijā,» sacīja Sony Ericsson viceprezidents Kristiāns Tīrs (Kristian Tear).

Mobilā interneta abonomentu skaits tuvāko piecu laiku gadā sasniegs piecus miljardus, bet šī gada laikā tas var sasniegt 900 miljonus, savā jaunākajā pētījumā secina Zviedrijas tehnoloģiju kompānija Ericsson.

Tas skaidrojams ar augošo viedtālruņu, planšetdatoru un citu mobilo ierīču popularitāti. Ericsson arī norāda, ka viedtālruņu datu plūsma vien šogad varētu trīskāršoties, bet līdz 2016. gadam tā desmitkāršosies.

Kompānija savā pētījumā prognozē, ka 2016. gadā pilsētu aglomerācijās un to teritorijās dzīvos vairāk nekā 30% pasaules iedzīvotāju. Šīs teritorijas aizņem mazāk nekā vienu procentu no zemeslodes platības, taču tajās tiks ģenerēti aptuveni 60% pasaules mobilās datu plūsmas.

Pētījums balstīts uz Ericsson balss un datu plūsmas mērījumiem 180 pasaules valstīs, vairāku gadu laikā.

Db.lv jau vēstīja, ka Ericsson oktobrī apstiprināja, ka pārdos savu daļu mobilo tālruņu kopuzņēmumā Sony Ericsson kompānijai Sony par 1,05 miljardiem eiro.

Zviedrijas tehnoloģiju kompānijas Ericsson peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī ir samazinājusies par 73%, pārspējot pat analītīķu ļaunākās prognozes un liekot uzņēmuma akciju vērtībai krist par 15%, vēsta pasaules mediji.

«Šis ir bijis sliktākais ceturksnis 2011. gadā,» Ericsson izpilddirekots Hanss Vestbergs (Hans Vestberg) atzina aģentūrai TT.

Ericsson peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī bija 1,15 miljardi Zviedrijas kronu (apmēram 90 miljoni latu), salīdzinot ar 4,32 miljonu Zviedrijas kronu ieņēmumiem attiecīgajā laika posmā pirms gada, vēsta Businesweek. Iepriekš analītiķi paredzēja 4,32 miljardu lielus Ericsson ieņēmumus.

«Ericsson ceturkšņa rezultāti bija sarūgtinoši,» norādīja Dānijas Jyske Bank analītiķis.

Ericsson ceturkšņa ienākumi palielinājās par 1% līdz 63,7 miljardiem kronu (ap pieciem miljardiem latu). Bloomberg aptaujā iepriekš tika paredzēti 67,4 miljardu kronu ienākumi.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Tālruņu ražotājs Sony otrdien elektronikas izstādē Lasvegasā laidis klajā savu pirmo mobilo tālruni bez Sony Ericsson zīmola, iezīmējot simbolisku noslēgumu kompānijas desmit gadu sadarbībai ar Zviedrijas telekomunikāciju gigantu, raksta thelocal.se.

Ericsson, kas telefonus sāka ražot 1878. gadā, vārds vairs nav atrodams uz viedtālruņa ar nosaukumu Sony Xperia S.

Zīmola maiņa ir rezultāts Sony lēmumam iegādāties Ericsson pusi no partnerības pagājušā gada oktobrī par 1,05 miljardiem eiro.

Šķiršanos paredzēts oficiāli noslēgt līdz janvāra beigām.

Japāņu - zviedru grupas spēkus apvienoja 2001. gada oktobrī.

Neskatoties uz ievērojamiem finansiāliem kāpumiem un kritumiem, Sony-Ericsson kopuzņēmums kļuva par sesto lielāko spēlētāju globālajā tirgū.

Sony nopirka Ericsson daļu 2011. gadā ar mērķi koncentrēties uz viedtālruņiem.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Zviedrijas telekomunikāciju gigants Ericsson «nocirps» 1550 darbavietas, lai samazinātu kompānijas izmaksas, vēsta thelocal.se.

Ericsson darbavietu samazināšana attieksies uz darbiniekiem, kas strādā pārdošanas, administrācijas, pētniecības un attīstības nodaļās Zviedrijā.

«Mums jābūt drošiem par to, ka tiek turpināta mūsu stratēģija un nodrošināta vieta tirgū. Lai panāktu konkurētspēju nākotnē, mums ir jāfokusējas uz izmaksu samazināšanu, komerciālo izcilību un darbības efektivitāti,» paziņoja Ericsson cilvēkresursu vadītājs Tomasss Kvists (Tomas Qvist).

Lielākā daļa darba vietu tiks samazinātas Stokholmā, kur Ericsson lēmums skars aptuveni tūkstoti cilvēku.

Kopumā Ericsson darbojas 180 valstīs un nodarbina ap 100 tūkst. cilvēku.

Mobilo telefonu ražotājs Sony Ericsson samazināšot darbinieku skaitu vēl par 2 tūkstošiem, jo tam esot nepieciešams izveidot 400 miljonu eiro ietaupījumus, ziņo BBC.

"Kā jau paredzēts, šā gada pirmais ceturksnis Sony Ericsson ir bijis ļoti liels izaicinājums, jo globālais pieprasījums joprojām saglabājās vājš," teikts kompānijas paziņojumā.

Jāatgādina, ka arī pasaules lielākais mobilo telefonu ražotājs Nokia tikko paziņoja par 90% peļņas kritumu 2009.gada pirmajā ceturksnī.

Sony Ericsson, kas ir ceturtais lielākais mobilo telefonu ražotājs pasaulē, pirmajā ceturksnī esot izlaidis 14.5 miljonus telefonu. Tas ir 35% samazinājums, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn.

Globālais mobilo telefonu tirgus varētu atgūties šī gada ceturtajā ceturksnī, jo Ziemassvētku iepirkšanās sezonā gaidāms ievērojam mobilo telefonu pārdošanas apjomu pieaugums. Tādējādi varētu tikt pārtraukta pēdējo četru ceturkšņu laikā piedzīvotā šī tirgus lejupslīde, vēsta Reuters.

Šī gada trešajā ceturksnī visā pasaulē uz tirdzniecības vietām mobilo telefonu ražotāji piegādājuši 287.1 miljonu mobilo telefonu, kas ir par 6.0% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, taču par 5.6% vairāk nekā šī gada trešajā ceturksnī.

Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, šogad trešajā ceturksnī tirgus daļa ievērojami ir samazinājusies mobilo telefonu ražotājam Sony Ericsson (no 8.4% līdz 4.9%) un Motorola (no 8.3% līdz 4.7%).

Tirgus daļu palielināt izdevies Samsung (no 17% līdz 21%), LG Electronics (no 7.5% līdz 11%).

Pasaulē lielākais mobilo telefonu ražotājs Nokia pēdējā gada laikā tirgus daļu samazinājis no 38.6% pērn trešajā ceturksnī līdz 37.8% šogad attiecīgajā laika periodā.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Bezpeļņas organizācija EWG izanalizējusi 1 268 mobilo telefonu elektromagnētiskā izstarojuma lielumu. Kaitīgāko telefonu augšdaļā ir telefoni no tādām kompānijām kā Blackberry, Nokia, Motorola, Sony Ericsson un Apple. Tātad var teikt, ka visām lielākajām telefonu ražotāju kompānijām ir kāds telefona modelis, kura elektromagnētiskais izstarojums ir ļoti liels, ziņo Wired.

«Telefonu ar lielu elektromagnētisko izstarojumu bez kaitējuma veselībai var lietot 10 gadus, bet pēc tam, ja lietotājs turpina lietot šādu telefonu, tad viņš riskē saslimt ar galvas smadzeņu audzēju,» norāda EWG vecākā zinātniece, kas pie šī pētījuma strādājusi desmit gadus, Olga Neidenko.

Pētījums parāda, ka viskaitīgākais telefons, no pētījumā pieejamajiem tālruņiem, ir T-Mobile myTouch 3G, kura elektromagnētiskais izstarojums ir 1.55 w/kg (vati uz kilogramu). EWG par visnekaitīgāko telefonu nosaukusi Samsung Impression, kura elektromagnētiskais izstarojums ir tikai 0.35 w/kg.

Šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu, pārdoto mobilo telefonu daudzums palielinājies par 8%, neskatoties uz to, ka kopējais mobilo telefonu tirgus Latvijā stagnē, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati. Uzņēmuma dati arī rāda, ka par 12% pieaudzis to klientu skaits, kas iegādājas dārgākus mobilos tālruņus.

Populārāko telefonu vidū būtiskas pārmaiņas nav novērojamas, joprojām līderu trijniekā ir "Samsung", "Huawei" un "iPhone", taču šogad savas pozīcijas ir stiprinājuši arī "Nokia" un "Xiaomi", kas gūst arvien lielāku popularitāti.

"Mēs varam novērot, ka palielinās telefonu dzīves cikls – šobrīd tie jau ir divi gadi. Klienti mobilos tālruņus galvenokārt pērk, izmantojot nomaksas iespēju, tajā pašā laikā nedaudz ir palielinājies to klientu skaits, kas iekārtas pērk uzreiz par pilnu summu," saka "Tele2" mazumtirdzniecības direktore Dace Škrabe.

"Kopējo tirgus attīstību ietekmē inovāciju trūkums mobilo telefonu jomā, jo, lai arī tirgū parādās jauni modeļi, klienti ir kļuvuši prasīgāki un viņus pārsteigt ir arvien grūtāk. Tas atspoguļojas arī kopējā Latvijas mobilo telefonu tirgus kritumā par 10%. Skatoties uz nākamo gadu, lielākais un aktuālākais jautājums telekomunikāciju nozarē ir, kas notiks ar "Huawei" pozīcijām tirgū," viņa piebilst.

Mobilo sakaru abonentu skaits pasaulē pārsniedzis piecus miljardus, atsaucoties uz kompānijas Ericsson datiem, ziņo BBC.

Tikai nedaudz vairāk kā pirms desmit gadiem pasaulē bija 720 miljoni mobilo telefonu lietotāju. Tagad vienā pašā Ķīnā ir vairāk nekā 720 miljonu mobilo telefonu lietotāju. Šajā laikā mobilo telefonu lietotāju skaits ir palielinājies septiņas reizes. Pētījums norāda, ka galvenokārt mobilo sakaru lietotāju skaita pieaugumu pēdējā laikā veicināja Indijas un Ķīnas tirgus.

Ericsson norāda, ka 5 miljarda «slieksnis tika pārkāpts» 8. jūlijā. Jāatzīmē, ka pieci miljardi mobilo sakaru abonentu nenozīmē, ka mobilos sakarus lieto pieci miljardi cilvēku, jo vienam cilvēkam var būt vairāki mobilie telefoni un sakaru pieslēgumi.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.