Pēdējo gadu laikā ārstniecības iestādēs vairākkārt konstatēti krāpniecības gadījumi ar veselības apdrošināšanas polisēm, liekot klientiem par veiktajām medicīniskajām manipulācijām maksāt dārgāku cenu vai citos veidos pretlikumīgi iegūstot naudu par neizmantotiem pakalpojumiem. Visbiežāk pārkāpumi konstatēti mazākās ārstniecības iestādēs.
Apdrošinātājs Ergo konstatējis vairākas šādas nelikumīgas darbības ārstniecības iestādēs un kopumā atmaksājis veselības aprūpes iestāžu izkrāptās naudas summas jau vairāk nekā 100 klientiem.
Krāpnieciskās darbības Ergo konstatējis, veicot regulāru saņemto datu analīzi par apdrošināšanas polišu izlietošanu, un vērsies pie konkrētajām ārstniecības iestādēm regresa kārtībā, atgūstot visas izkrāptās naudas summas.
Apdrošinātājs norāda, ka šādos krāpniecības gadījumos zaudējumus cieš ne tikai apdrošinātājs, bet arī pacienti, kuru veselības apdrošināšanas polišu limitus ļaunprātīgi tērējušas ārstniecības iestādes, norāda Ergo. Par pretlikumīgām darbībām ar veselības apdrošināšanas polisēm ārstniecības iestādēm tiek piemērotas sankcijas, turklāt bijuši vairāki gadījumi, kad ierosinātas pat krimināllietas.
«Līdzšinējā mūsu pieredze liecina, ka visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti mazākās ārstniecības iestādēs, kam naudas iegūšanai pretlikumīgā ceļā ir jau noteikti mērķi – piemēram, kredītsaistības, administratīvie izdevumi u.tml. Bieži vien šīs ārstniecības iestādes nemaz neapzinās, kādas sankcijas vai kriminālatbildība tiek piemērota šādu prettiesisku darbību gadījumā. Savukārt krāpnieciskas darbības lielākās veselības aprūpes iestādēs tiek konstatētas retāk, tas skaidrojams ar to, ka šie medicīnas pakalpojumu sniedzēji vairāk rūpējas par sadarbību ar apdrošinātājiem un savu reputāciju,» skaidroja Ergo veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā Gints Konrads.
Apdrošinātājs atklājis, ka ārstniecības iestādes ne tikai nelikumīgi izmanto pacienta datus, bet arī vilto parakstus par neveiktām manipulācijām, tādējādi tērējot veselības apdrošināšanas polišu limitu. Tāpat atsevišķas medicīnas aprūpes iestādes apdrošinātajām personām cenšas piemērot dārgāku pakalpojumu cenu salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuri par šo pakalpojumu norēķinās ar saviem līdzekļiem. Bieži vien apdrošinātajām personām nozīmē vairāk diagnostiskos izmeklējumus nekā nepieciešams, līdz ar to ārstēšanas plāns ir plašāks un dārgāks.
«Jāuzsver, ka vienam pacientam izkrāptie naudas apjomi nav lieli, tomēr parasti ārstniecības iestādes to dara mērķtiecīgi. Proti, ilgākā laika periodā, apkrāpjot vairākus cilvēkus, ārstniecības iestādes pretlikumīgā ceļā iegūst ievērojamas naudas summas. Krāpnieciskas darbības pastrādā arī privātpersonas,» atzina G. Konrads.